Dailes teātris izsaka nožēlu, ka Alvis Hermanis ir publiskojis nepatiesus apgalvojumus
Dailes teātris07.06.2023.
Komentāri (24)
Iesaki rakstu: 
Dailes teātris, reaģējot uz plašsaziņas līdzekļos pārpublicēto Alvja Hermaņa ierakstu viņa privātajā Facebook kontā 6. jūnijā, vērš uzmanību uz to, ka šis ieraksts līdzās personiskiem apvainojumiem satur arī nepatiesu informāciju.
Dailes teātris paskaidro, ka pašreiz mums ir četras brīvas aktieru štata vietas un esam uzrunājuši nevis divpadsmit, bet trīs konkrētus jaunos aktierus un vienu vidējās paaudzes aktieri, lai piedāvātu darbu Dailes teātrī. Mūsu nākamās sezonas repertuārs ir saplānots, un jau noris darbs pie aiznākošās sezonas izrādēm.
Lai nodrošinātu visus plānotos jauniestudējumus ar režisoru pieprasīto aktieru sastāvu, mums ir nepieciešams jau minētās brīvās štata vietas aizpildīt. Lielākais pieprasījums ir pēc jaunākas paaudzes aktieriem. Teātra mākslinieciskais direktors Viesturs Kairišs visas sezonas garumā ir apzinājis Dailes teātrim potenciāli interesantos jaunos aktierus no visas Latvijas.
Uzrunātajiem aktieriem netiek solīts nekas vairāk kā esošajiem Dailes aktieriem. Visiem tiek piedāvāti tādi paši darba līgumi – vienāds atalgojums un vienādi darba pienākumi. Tāpat kā visiem Dailes aktieriem arī uzrunātajiem aktieriem parastā kārtībā ir jāpiedalās nākošās sezonas izrāžu režisoru organizētā aktieru atlases procesā uz konkrētiem iestudējumiem.
Mēs respektējam uzrunāto aktieru iepriekšējos pienākumus un dotos solījumus citiem teātriem. Mēs esam apliecinājuši savu gatavību pielāgot savu izrāžu repertuāru ar jaunuzņemto aktieru piedalīšanos viņu iepriekšējās darba vietas repertuāram tik tālu, cik tas ir iepriekš bijis ieplānots. Tāpat kā jebkurā darba vietā, ja darbinieks nolemj pārtraukt darba attiecības, viņam par to ir laikus jābrīdina darba devējs un abām pusēm ir jāvienojas par abpusēji pieņemamu veidu, kā tiks izbeigtas darba tiesiskās attiecības.
Dailes teātris izsaka nožēlu, ka A. Hermanis ir publiskojis nepatiesus apgalvojumus, un mēs aicinām viņu tos tik pat publiski atsaukt. Tomēr priecājamies par uzsākto sarunu par aktieru profesionālo izglītību un profesionālo teātru lomu tajā. Esam gatavi aicināt citus teātrus un Kultūras ministriju uz racionālu diskusiju par to, kā veiksmīgāk organizēt šo procesu turpmāk.
Dailes teātrim sava studija nav bijusi kopš 2009. gada. Šovasar sadarbībā ar Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju esam ieplānojuši uzņemt aktieru kursu ar muzikālo specializāciju, lai līdzfinansētu 10 studentu pirmā gada mācības. Liels Latvijas uzņēmums Dailes teātrim ir apliecinājis arī savu gatavību ieguldīt Latvijas teātra nākotnē.
Dailes teātris var apsolīt, ka nevienam no studentiem nebūs pienākuma pēc studiju beigām noteikti un zināmu laiku strādāt Dailes teātrī – viņi būs pilnīgi brīvi izvēlēties, kurā teātrī pēc tam strādāt.
Tāpat apliecinām, ka nevienam no Dailes teātra aktieriem, kas tiks uzaicināts strādāt citā teātrī, netiks likti nekādi ierobežojumi to darīt saskaņā ar attiecīgu vienošanos.
Dailes līdzšinējā pieredze apliecina, ka teātru savstarpējā konkurencē ieguvēji ir visi.
Seko mums 
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
