Dagdas novada pašvaldībā plosās zaļais pūķis un amatpersonu visatļautība
Pietiek lasītājs30.09.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
12. septembrī pulksten 19.00 Dagdā, Alejas ielā Ceļu policija apturēja Dagdas novada priekšsēdētāja vietas izpildītāju Sandru Viškuri (ZZS), kura vadīja automašīnu Toyota Land Cruiser, būdama alkohola reibuma stāvoklī. Kā zināms viņa jau no pusdienām ar kolēģiem pašvaldībai piederošās telpās sāka svinēt kādas domes darbinieces 50 gadu jubileju.
Viškures draudzība ar zaļo pūķi ir sen zināma lieta ne tikai Dagdas novada iedzīvotājiem, bet arī visā Latgalē un novada sadarbības partneriem ārpus valsts robežām. Tas bija jau pierasts dzīves stils, kad viņa vēl vadīja Dagdas pagastu no 90. gadiem. Amatpersonas nesodāmība novadā bija vispārpieņemta norma.
Šoreiz novada iedzīvotāji pat bija izbrīnīti, ka novada amatpersona ir administratīvi sodīta un viņai atņemta autovadītāja apliecība. Par viņas nesodāmību klīst leģendas.
Jāpiebilst, ka, kopš Dagdas novada domi vada Viškure, viens no aktuālākajiem novada iedzīvotāju sarunu tematiem bija novada domes biežā viesību rīkošana, kuru laikā pastiprināti tika lietots alkohols. Viesību rīkošana Dagdā, pagastu pārvaldēs, ārpus Dagdas robežām un pat ārpus valsts robežām.
Dagdas novada delegācijas tika piefiksētas arī valsts robežpunktos biežajos izbraukumos uz Baltkrieviju. Droši vien ne jau tāpēc, ka klusi un mierīgi tās šķērsoja. Varbūt tieši tāpēc, ka pašas delegācijas uzvedība bija pastiprinātas uzmanības vērta.
Oficiālu datu par to nav, bet - no tautas neko nenoslēpsi. Vārds pa vārdam, kur amatpersona izpļāpājas, kur paši delegācijas darbinieki savus piedzīvojumus atstāsta, aizmirsdami, ka kompānijā kāds „liekais”. Ej nu tad atsijā faktus no tautas un pašu radītajām leģendām. Taču viens ir skaidrs: nebūtu uzdzīves - nebūtu pamata mēļu trīšanai.
Pirmās asās diskusijas par rīcību alkohola reibumā un atbildību sabiedrības priekšā izraisīja 2014.gada notikums, kad Viškuru pāris - bijusī Dagdas novada domes priekšsēdētāja un tagad novada domes priekšsēdētāja vietniece kopā ar vīru, uz to brīdi bijušo un pašlaik esošo Dagdas novada deputātu - pēc banketa, kas notika Krāslavas pašvaldības ēkā, dzērumā brauca atpakaļ uz Dagdu un ietriecās ceļa malā stāvošā auto Rēzeknes ielā.
Automašīna Toyota Land Cruiser pameta notikuma vietu, taču Krāslavas pilsētā uz ielām ir izvietotas videonovērošanas iekārtas, kuras arī fiksēja šīs mašīnas pārvietošanos. Avarējošo automašīnu Toyota Land Cruiser policijas darbinieki atrada tajā pašā dienā Dagdā, kur par izraisīto avāriju Krāslavā atbildību uzņēmās Viškures vīrs. Krāslavas novadu vada arī ZZS pārstāvji, kuri lietas nokārtoja. Video ieraksti pazuda, policijas aktivitātes ātri beidzās, taču daudziem ir zināmi visi šī notikuma apstākļi.
Laika gaitā nevienu no Dagdas novada darbiniekiem neizbrīnīja fakts, ka alkoholu atļauts lietot, pildot dienesta pienākumus, tas ir - darba laikā, kā arī ārpus darba laika, bet atrodoties Dagdas novada domes telpās. Galvenais, ar savējiem - tiem, kuri paši lieto un tāpēc nenodos citus grēka darbos. Sērga bija izplatījusies pa visu novadu.
Daudzi darbinieki šos faktus iemūžināja atmiņās un nostāstos, daudzi video materiālos. Video materiālus sūtīja viens otram - vieni, lai vienkārši uzjautrinātos, turpretim citi - lai nosodītu vadības darba stilu, cerot, ka atradīsies kāds drosmīgais, kurš stāsies šim netikumam pretim un vērsīsies atbilstošajās iestādēs.
Alkohola lietošana par normu tika uzskatīta pat pasākuma laikā, kurš tika rīkots darba dienā un kura mērķis bija - veicināt veselīgu dzīvesveidu. Dagdas novada pašvaldības darbinieku Sporta dienā (2016.g.), servējot viesu galdu, tika uzliktas glāzītes alkoholam un pat kameru priekšā atzīts fakts, ka plānota alkohola lietošana.
Augstāk minēto faktu fiksēja vietējie masu mediji un ziņoja VARAM. Diemžēl ministrijai vairāk interesēja jautājums par sporta pasākuma rīkošanu darba laikā juridisko aspektu, bet par ētiskajām normām - alkohola lietošanu darba laikā – interese bija mazāka.
Alkohola lietošanas prakse darba laikā un vēlākām vadības un citu domes darbinieku rīcībām pēc tā lietošanas dagdāniešiem izraisīja asas diskusijas arī šogad. Augustā uzdzīve domē sita augstu vilni, un laiku pa laikam domes darbinieki paši sāka informēt atbilstošās iestādes par visatļautību, kuru būtu nekavējoties jāpārtrauc.
Septembra vidus notikums faktiski bija likumsakarīgs. 12.septembriī ap plkst.19:00 netrafarētā ceļu policijas ekipāža no Daugavpils Dagdā, Alejas ielā apturēja divas automašīnas. Vienu vadīja Dagdas novada domes priekšsēdētāja vietniece Viškure (ZZS), otru - Dagdas novada pašvaldības finanšu nodaļas vadītāju Ēriku Čaplinski. Abi autovadītāji bija alkohola reibumā. Viškures izelpā tika konstatēta 0,71 promile, Čaplinska - ap 1,2 promilēm.
Čaplinskis piekrita ceļu policijas darbinieka konstatētajam faktam un pretenzijas par automašīnas evakuēšanu neizteica. Citādās domās bija Viškure un, izmantojot savas tiesības, atteicās parakstīt protokolu, tādēļ tika nogādāta Daugavpils narkoloģijas nodaļā asins analīžu nodošanai. Neskatoties uz to, ka no Dagdas uz Daugavpili brauciens ir pietiekami garš, alkohola līmenis nenokrita līdz valstī atļautajai normai un tik un tā tika konstatētas 0,64 promiles.
Pēc notikušā Dagdas novada domē rosības no administrācijas puses nav. Uz notiekošo oficiāli nav reaģējis ne esošais novada domes priekšsēdētājs Aivars Trūlis, ne Dagdas novada izpilddirektors Artjoms Gekišs. Redzot situāciju, vadību savās rokās pārņēma septiņi deputāti, sagatavojot iesniegumu par Dagdas novada domes vietnieces Viškures atbrīvošanu no vietnieka amata.
Seko mums 
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
