Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami
Vides konsultatīvā padome01.08.2020.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
ROFLMAO
05.08.2020. 14:46Katrai ministrijai ir pa 10 un vairāk tādām pārvaldēm, aģentūrām un centriem ar dublējošām funkcijām, kas ražo tikai papīriņus un "sabiedrības izglītošanu" katra savā virzienā.
LIKVIDĒT BEZ KOMPENSĀCIJĀM!!!
...
03.08.2020. 21:42»
pie viņiem tās č duras sēž
kura domā, ka dabīgas pļavas dabā rodas pašas no sevis??????????????????????????? Nē, rītā agri ar iskaptīti rasā pļaut............tur pat zirgu vilkmes pļāvējs grimst!!!!!!!!!!!! AITAS AITAS AITAS........PAT MUTI TURĒT CIET NEPROT
leksika parāda visu
Sirsnīgs smējiens
03.08.2020. 08:42»
pie viņiem tās č duras sēž
kura domā, ka dabīgas pļavas dabā rodas pašas no sevis??????????????????????????? Nē, rītā agri ar iskaptīti rasā pļaut............tur pat zirgu vilkmes pļāvējs grimst!!!!!!!!!!!! AITAS AITAS AITAS........PAT MUTI TURĒT CIET NEPROT
Nu gan izsmējos. Kurš tad ir redzējis Ķerusu, Enģeli, Rozīti, Simanovsku, Gabrāni vai kādu citu Vides konsultatīvās padomes,vai Dabas aizsardzības pārvaldes naudas apguvējiem, agrā rītā, rasotā pļavā ar izkapti rokā?Krēslos pirdējus un televizora muldētājus ar mietu pļavā neiedzīsi!
tieši tā, bebri un č
02.08.2020. 15:31»
TTT
Pilnīgi vienalga, kamēr nesāks darīt reālas lietas. Piemēram, OIK hesu pārbaude- Zilupes hesu ir steidzami jāslēdz ciet, jo virs aizsprosta hektāriem iet bojā appludinātie meži, bet lejpusē visas zivju vietas ir pagalam, jo upe ir aizaugusi pilnībā, tās nepietiekamā ūdens pieplūduma dēļ. Un tā nav vienīgā...
vēl viens idiots teica, ka mežu ugunsgrēki lieliska lieta!!!!!!!!!!!!!!!!!!
taču pavisam kretīni
TTT
02.08.2020. 15:10Pilnīgi vienalga, kamēr nesāks darīt reālas lietas. Piemēram, OIK hesu pārbaude- Zilupes hesu ir steidzami jāslēdz ciet, jo virs aizsprosta hektāriem iet bojā appludinātie meži, bet lejpusē visas zivju vietas ir pagalam, jo upe ir aizaugusi pilnībā, tās nepietiekamā ūdens pieplūduma dēļ. Un tā nav vienīgā upe...
saskrēja visi kurzemē , vidzemē
02.08.2020. 14:19tur dabīgās pļavas viss zied un zeļ...apkrāpa jūs kurzemnieki, vidzemnieki, nav viņiem dabīgu pļavu, dabīgu sēņu mežu...........VISS KOPTS UN LOLOTS.
Ja pļavās ganās lopi vai vai dzīvo dzīvnieki, saaug ciņi, pļavas NAV, Vēl grāvji jātīra........!!!!!!!!!!!!!!!!!! ja mežam neiztīra pamežu, nav sēņu...............Darba diena vasarā 16-18 st.......
Nē, protams, kungi labāk zin, kā strādājot 6 st dienā tikt pie pļavām,sēnēm.
Kur skriesiet tālāk,kad visa Latvija aizaugs brikšniem?????????? Nu, jā tagad ASV 'pārkārtos'.Uz gulagiem arī vedīsiet???????????????
J
02.08.2020. 09:00»
meklējat iemeslu?
kas šobrīd ir visnožēlojamākā valdības ķipara Vitenberga padomnieks? No kura grupējuma
Tas personāžs gan par padomnieku kļuva jau pēc tam, kad VARAM šo uzsāka.
pie viņiem tās č duras sēž
02.08.2020. 08:57kura domā, ka dabīgas pļavas dabā rodas pašas no sevis??????????????????????????? Nē, rītā agri ar iskaptīti rasā pļaut............tur pat zirgu vilkmes pļāvējs grimst!!!!!!!!!!!! AITAS AITAS AITAS........PAT MUTI TURĒT CIET NEPROT.
meklējat iemeslu?
02.08.2020. 06:51kas šobrīd ir visnožēlojamākā valdības ķipara Vitenberga padomnieks? No kura grupējuma?
valsts meži
02.08.2020. 00:00»
lauķis
Daba nav jāsargā,jādzīvo saskaņā ar dabu,saskaņā ar dabas likumiem
teica izzadzējs
vai
01.08.2020. 22:37dabas stāvoklis ir no tā uzlabojies, ka ir tik daudz dabu aizstāvošu organizāciju?
hmm
01.08.2020. 22:01smags jautājums. rakstā viss pareizi, bet tās personālijas un viņu veikums būtu stipri jāvērtē.DAPā.
Pamuļķis
01.08.2020. 21:04Identiski rīkojas kremļa lelle, vienu dienu sit kulaku galdā kā īsts cars un runā par dabas aizsardzību, bet nākošajā dienā paraksta Baikāla apvidus mežu izzāģēšanu.
lauķis
01.08.2020. 18:32Daba nav jāsargā,jādzīvo saskaņā ar dabu,saskaņā ar dabas likumiem.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
