Iesaki rakstu: 
Valsts a/s Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) atklātajā konkursā par informatīvo materiālu izgatavošanu un piegādi uzvarējusi SIA Mellis grupa, kuras vienīgais īpašnieks ir ārzonā reģistrēta kompānija. Kas patiesībā slēpjas aiz 80 000 latu vērtā valsts pasūtījuma ieguvēja, nav zināms. CSDD valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš pirmdien Pietiek nevarēja komentēt konkursa rezultātus, bet solīja to darīt otrdien, kas būs iepazinies ar iepirkuma materiāliem. „Vai tas ir labi? Nē. Vai tas ir atļauts? Jā,” par šādu praksi Pietiek saka Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas vadītājs Aleksejs Loskutovs. Proti, formāli Publisko iepirkumu likums neliedz uz valsts un pašvaldību pasūtījumiem pretendēt ofšoros reģistrētām kompānijām, kas rada korupcijas riskus, jo aiz tām var slēpties ar pasūtītāju tieši saistītas personas.
SIA Mellis grupa vienīgais valdes loceklis saskaņā ar Lursoft informāciju ir Bruno Mellis, bet pieder šī firma Māršala salās reģistrētai kompānijai Black Honey. „Nezinu un zināt negribu, šīs lietas kārtoju caur juristu,” uz jautājumu, kas ir viņa vadītā uzņēmuma patiesie īpašnieki, Pietiek atbild Mellis. „Jūs jau zināt, kā ofšorkompānijas tiek reģistrētas – mums ir zināms tikai juridiskais pārstāvis šeit, Rīgā. Mēs darbojamies kā uzņēmums šeit, atbilstoši visiem Latvijas Republikas uzņēmējdarbības noteikumiem, maksājam šai valstij nodokļus ļoti korekti un godprātīgi, es uzskatu, ka tam nav nekādas nozīmes, kur tā ir reģistrēta,” uzskata Mellis. Kompānija līdz 2009. gada novembrim piederējusi viņam, bet tad sākušās finanšu problēmas: pasūtījumi gājuši mazumā, apgrozījums krities, bijušas kredītsaistības, nācies atlaist darbiniekus. Jaunais īpašnieks nokārtojis visas parādsaistības.
CSDD pasūtījums nav vienīgais valsts vai pašvaldības pasūtītājs, kas pircis Mellis grupas pakalpojumus. Aizvadītajā gadā firma veikusi iespieddarbus Jūrmalas pašvaldībai. Pērn firma arī piedalījusies CSDD konkursā, bet neesot uzvarējusi.
CSDD atklātā konkursā izvēlējies trīs uzņēmumus, kuriem pasūtīs informatīvo materiālu izgatavošanu un piegādi – SIA DUE, a/s Licorice Printing Factory un SIA Mellis grupa, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja informācija. Līgumcena ir 80 000 latu. Mellis skaidro: konkursa rezultāti nenozīmē, ka viņa vadītais uzņēmums ieguvis līgumu ar CSDD par 80 000 latu. Par šo summu CSDD turpmāko trīs gadu laikā pirkšot attiecīgus pakalpojumus, uz katru darbu izsludinot papildu tenderi un izvēloties vienu no trim konkursā uzvarējušajām firmām.
Šis nav vienīgais gadījums, kad tiesības uz valsts iepirkumu saņem ofšorā reģistrēta kompānija. Ekonomikas ministrijai dalot vēja enerģijas iepirkuma kvotas, tās tikušas arī Maltā un Kiprā reģistrētām kompānijām. Piemēram, kā rāda Lursoft dati, SIA Gilovigi pieder Maltā reģistrētai kompānijai Aeolus Investments LTD, SIA W.E.S. pieder divām Kiprā reģistrētām kompānijām Property Investments Limited un Oritel Management Limited, SIA Vides enerģija – britu ofšorā reģistrētai kompānijai Visilex Experts Limited. Nevienā no gadījumiem patiesie īpašnieki, kas stāv aiz šīm firmām, nav zināmi.
Pēdējās nedēļās arī kļuvis zināms, ka Ventspils pašvaldība plāno iznomāt 100 hektārus Ventspils brīvostas teritorijas kādai SIA Baltic New Technologies, kuras vienīgais īpašnieks ir Britu Virdžīnu salās reģistrētā kompānija Thirios Assets Limited. Ventspils domes opozīcijas pārstāvis Vladislavs Šafranskis paudis aizdomas, ka aiz šī ofšora varētu stāvēt Lemberga intereses.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
