Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ar bažām gaidu šodienas (un tuvāko dienu) datus par inficēšanos ar Covid-19. Paredzu saslimušo skaita pieaugumu, pat lēcienu.

Lai labāk izprastu norises Eiropā, kuras daļa esam, aicinu manā Facebook profilā palūkot Medicus Bonus joslu, kur esmu savietojusi, manuprāt, šobrīd svarīgu un nozīmīgu informāciju izpratnes vairošanai. Ja nu negribas lasīt visu, tad rekomendēju vismaz stāstu par dažādām pieejām un attiecīgi rezultātiem veselības uzraudzībā Madridē un Ņujorkā.

Tas ir stāsts par to, kā atšķīrās pieņemtie lēmumu šais pilsētās, par pieļautajām kļūdām, it īpaši saistībā ar ierobežojumu pasākumu pakāpenisku atcelšanu; spriedzi starp ekonomiskiem apsvērumiem un veselību; un par pašreizējo koronavīrusa uzliesmojumu, kas ietriecies Eiropā, realitāti.

Te noteikti ir jānošķir un jādefinē, kas ir „politisks lēmums”. Ir epidemiologu rekomendācijas, un valdībai būtu jāatturas no lēmumiem, kas nav tajos balstīti (jāteic, ka lielākoties Latvijas valdības lēmumi ir bijuši tajās balstīti). Tad kas ir politisks lēmums? Vai 14 dienu pašizolācijas saīsinājums uz 10 ar nosacījumu par testu 8. dienā tāds ir? Sabiedrības veselības speciālisti to sauc par „strīdīgu” un „soli pretī ekonomiskajām interesēm”.

Manuprāt, atbildīgi izpildīts, tas ir pieņemams kompromiss, un politika jau būtībā ir kompromisu māksla. Par politisku vai, pareizāk sakot, politizētu (tātad ietekmētu, un šajā gadījumā – ekonomiski) lēmumu toties droši varēja saukt atlikšanu Igauniju iekļaut t.s. „dzeltenajā” sarakstā. Šī mazā intermēdija ir svarīga, lai varētu savā prātā savietot, vai valsts pārvaldes rīcība ir adekvāta.

Tagad atgriezīsimies pie abu iepriekšminēto metropoļu (galvenokārt Madrides. Un, par to lasot, cenšamies iedomāties Rīgu un Latviju) piemēra. Spānijas epidemiologi baidās, ka Madridē pieņemtie pret-koronovīrusa pasākumi nav balstīti speciālistu rekomendācijās (tie ir politizēti, balstot biznesa struktūras), lai ierobežotu niknu infekciju līmeni - jo īpaši tāpēc, ka bērni ir atgriezušies skolā pēc sešu mēnešu prombūtnes, vēsāks laiks cilvēkus „stumj” telpās, kur slimība izplatās vieglāk, un spāņi joprojām, neraugoties uz smago epidemioloģisko situāciju, daudz kontaktējas un apmeklē bārus un restorānus, kur infekcijas risks ir lielāks.

Madrides valdība saka, ka Covid-19 pacienti šobrīd aizņem aptuveni 40 procentus no valsts slimnīcu gultām reģionā - divreiz vairāk nekā šī mēneša sākumā. Daudzi ārsti saka, ka patiesais līmenis ir daudz augstāks un ka dažas neatliekamās palīdzības nodaļas jau ir faktiski pilnas (varam tikai iedomāties, kā tas ietekmē jebkura pacienta aprūpi vai pat izredzes uz to).

Madridē nav arī izveidota efektīva izsekošanas sistēma, kādu, šķiet, ir izvietojušas tādas valstis kā Vācija (tāda ir arī Latvijā un, vismaz līdz šim rītam mūsu epidemiologi ir godam tikuši galā).

Ņemot vērā bāru un restorānu nozīmi Spānijas ekonomikā - viesmīlība veido 6 procentus no iekšzemes kopprodukta un tūrisms - 12 procentus, lielu daļu no „restartēšanas” politikas veidoja sabiedriskās ēdināšanas vietu un restorānu atvēršana. Madrides viesmīlības asociācija, kas saka, ka šī reģiona nozare šogad ir zaudējusi 40 000 darbavietu, pasludināja, ka ir "ļoti apmierināta".

Šādu pasākumu ietekme joprojām ir apšaubāma. Bez labākiem datiem par to, kas apmeklē bārus un restorānus, - Spānijā, tāpat kā daudzās citās valstīs, klientiem nav jāaizpilda kontaktinformācija, kas neizbēgami var apgrūtināt izsekošanu. Nesenais ASV Slimību kontroles un profilakses centra veiktais pētījums par veselības aprūpes iestāžu ambulatorajiem pacientiem liecināja, ka inficētie cilvēki ir divreiz biežāk ēduši restorānā.

Atšķirīgi rīkojas Ņujorkas mēra komanda, kas vairāk vai mazāk ir sekojusi datiem, rīkojoties pretēji prezidenta Donalda Trampa tvītos sludinātajam - "atbrīvot" pilsētas ekonomiku un atlaist kritisko laikrakstu redakcijas. Rezultātus var redzēt rakstā, bet, ja nu kādam slinkums skatīties, pačukstēšu, ka Ņujorkai sokas labāk.

Noapaļojot šo Madrides/Nujorkas piemēru, pievienošu antropologa Klāva Sedlenieka sacīto, kurš uzskata, ka tiem, kas grib mazināt ierobežojumus, lai glābtu tūrisma nozari, laba pamācība varētu būt arī Melnkalnes pieredze. Tur tieši ar šo argumentu un pārliecību, ka viss kārtībā, jūnijā atcēla ceļošanas ierobežojumus. Tagad ikdienas saslimstība tuvojas 300, bet tūrisms īpaši „miris”.

Ko es gribu teikt? Domāju, ka šajās dienās arī mūsu īslaicīgā unikalitāte kritīs un mēs iekrāsosimies nosacīti sārtajā „viseiropas” tonī. Ar to tomēr būs jātiek galā. Taču kāds varētu būt nevēlamais scenārijs Latvijai? Saslimšanas gadījumu top tik daudz, ka epidemiologi tos nevar apstrādāt un attiecīgi inficēto skaits nekontrolēti „uzlec” (atgādināšu, ka tieši šī sekmīgā gadījumu apstrāde ir tas, kas notur Latviju "zaļajā zonā", bet tās jaudai ir robežas un mūsu atbildība ir visiem spēkiem palīdzēt epidemiologiem). Tā kā Covid-19 ir ar augstu hospitalizācijas risku, tas „uzkar” un pēcāk sagrauj veselības aprūpes sistēmu... Principā neturpināšu.

Man šķiet svarīgi šobrīd uzmanīt, lai mūsu valdība nepieņem politizētus, bet gan datos balstītus lēmumus (uzmanāmies no jutīgiem, emocijas raisošiem saukļiem, piemēram, „upurē nozari” (skat. augstāk K.Sedlenieka sacīto par reālu nozares „nomiršanu” vispār). Būšu skarba – tieši šobrīd tas būtībā ir jautājums, ko valsts ir gatava izmaksāt labāk – kompensācijas darbu zaudējušajiem vai apbedīšanas un ilgstošus dabnespējas pabalstus. Jo, lai arī ārsti salīdzinoši maz zina par visām iespējamām COVID-19 blakusparādībām un ilgtermiņa problēmu iespējamību, taču arvien vairāk pierādījumu liecina, ka ikvienam, kurš bijis inficēts, draud sirds bojājumu risks.

Ir skaidrs, ka tuvāko dienu laikā valdībai būs jāpieņem nepopulāri lēmumi.

Ir skaidrs, ka tuvāko mēnešu laikā mums būs jāpiecieš vairāk neērtību, tostarp, visticamāk, jāsāk valkāt masku.

Ir skaidrs, ka ir jāpieslēdz „Apturi Covid” lietotne, tas tāpat kā maskas ir ļoti svarīgi, jo atvieglo darbu epidemiologiem kontaktu izsekošanā.

Visbeidzot – tiešām, tiešam, lūkojam pēc uzticamas informācijas! Mācāmies medijpratību! Īpaši uzmanīgi esam ar influenceru pausto, pat ja tie sensenos laikos ir ieguvuši izglītību medicīnas jomā. Atceramies, ka dezinformācijas dvīņu māsa ir „daļēja patiesība” un faktiem piekabināti puspatiesībās balstīti pašpasludināti apgalvojumi.

Jā, un vēl! Mani mīļie oponenti! Pārstāsim spēkoties garīguma kategorijās un pierādīt, kuram no mums ir dziļāki dziļumi! Nepadariet mani garīgi apdalītu ļaužu tāpēc, ka, Jūsuprāt, es pārspīlēju vīrusa draudus. Tie ir nesalīdzināmi aspekti, un tas, ka savos ierakstos apkopoju dažus būtiskus datus, nekādi nenozīmē, ka esmu pret kultūru, ceļošanu, pasēdēšanu krodziņā.

Pārpublicēts no Facebook

Novērtē šo rakstu:

27
27

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

FotoSaeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā - jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem.
Lasīt visu...

12

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

FotoPēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies uz ne pārāk ātri ritošo vilcienu Eiropas virzienā: latviešiem nav laika vizināties, viņiem jāatdod ārējie parādi un čakli jāmaksā augstie nodokļi, – aptuveni šādu ainu uzbur lasītais Valsts kontroles publiskotā dokumentā ““Rail Baltica” projekta situācijas izpēte (Kopīga situācijas izpēte Tallina, Rīga, Viļņa, 2024. gada 11. jūnijā)”. Visā stāstā ir viena priecīga ziņa - Valsts kontrole izrāda drošsirdību publiski pateikt politiķiem netīkamo skaudro patiesību.
Lasīt visu...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

Nesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka...

Foto

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

Igauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas...

Foto

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

Partiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās...

Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...