Covid-19 pandēmijas aizsegā notiek mēģinājums iznīcināt iepakojuma depozīta sistēmu
Pēteris Liniņš*14.04.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Depozīta sistēma ir ražotāju atbildības sistēma – tas ir veids, kādā ražotāji nodrošina tiem uzlikto pienākumu izpildi iepakojuma atpakaļsavākšanā. Tā to paredz Eiropas Savienības (ES) normatīvie akti, šādu lēmumu pieņēma arī Saeima – tam, kurš ražo dzērienus depozīta iepakojumā, arī jānodrošina iepakojuma atpakaļsavākšana. Tāpēc ļoti izbrīna Valsts vides dienesta (VVD) izstrādātie depozīta sistēmas operatora izvēles kritēriji, kas pretēji Iepakojuma likumam paredz, ka ražotāju iesaistei un to tirgū laistajam iepakojuma apjomam sistēmas izveidē nebūtu pienācīga svara.
ES normatīvajos aktos un arī Saeimas pieņemtajos grozījumos Iepakojuma likumā ir nostiprināts un uzlikts par pienākumu, ka depozīta sistēmas ieviešana ir ražotāju atbildības sistēma. Likuma pieņemšanas procesā tieši ražotājiem un tirgotājiem tika uzlikts par pienākumu veidot depozīta sistēmas operatoru, bet šobrīd atkritumu apsaimniekotāji pa sētas durvīm mēģina iejaukties ar sev labvēlīgu, bet likumam neatbilstošu kritēriju ielobēšanu Ministru kabineta noteikumos. VVD izstrādātie depozīta sistēmas operatora izvēles kritēriji paredz samazināt ražotāju un tirgotāju nozīmi un pastiprināt iepakojuma pārstrādātājiem, t.i. atkritumu apsaimniekotājiem, raksturīgās, bet depozīta sistēmas gadījumā mazsvarīgās infrastruktūras lomu.
Mūsuprāt, notiekošais ar izstrādātajiem kritērijiem ir atkritumu apsaimniekotāju nu jau kārtējie nekaunīgie centieni netieši pārņemt kontroli pār sistēmu un realizēt savas intereses, iespējami palielinot depozīta iepakojuma apsaimniekošanas izmaksas un nopelnot no tā pēc iespējas vairāk. Savukārt mūsu, ražotāju, intereses ir depozīta sistēmu īstenot uz bezpeļņas principu pamata, jo mērķis ir dzērienu ražošana un tirdzniecība, nevis peļņa no depozīta sistēmas. Iepakojums ir ražotāju kompetence un atbildība, nevis atkritumu apsaimniekotāju bizness. ES noteiktajos vides un iepakojuma savākšanas mērķos ir ļoti skaidri pateikts, ka depozīta sistēma ir ražotāju atbildība.
Gadījumā, ja ir vairāk par vienu depozīta sistēmas operatora pretendentu, Iepakojuma likums nosaka konkrētus vērtēšanas kritērijus, lai izvērtētu, kas var kļūt par sistēmas operatoru. Kopumā ir trīs kritēriji – pirmkārt, tas ir pieņemšanas punktu pārklājums valsts teritorijā. Nākamais kritērijs izvērtē pretendenta iespēju savākt, pārstrādāt, sagatavot un nodot iepakojumu pārstrādei un, visbeidzot, tiek vērtēts arī tirgū laisto iepakojumu vienību skaits.
Nozares ieskatā lielākais punktu īpatsvars ir jāpiešķir tirgū laistā iepakojuma apjomam un depozīta sistēmas organizācijas efektivitātei jeb sistēmas izmaksām un to ietekmei uz patērētājiem, ņemot vērā dzērienu depozīta iepakojuma cenu. Tam seko investīciju plāns, konkrēti, depozīta sistēmas operatora spēja nodrošināt sistēmai nepieciešamo infrastruktūru ar maksimāli efektīvām izmaksām un garantēt operatora darbībai nepieciešamo finansējumu.
Vēlos atgādināt, ka gadījumā, ja atkritumu apsaimniekotāji iegūs kontroli sev labvēlīgo kritēriju dēļ, depozīta sistēmas operators nebūs finansiāli ilgtspējīgs, pieaugs preču cenas plauktos un sistēmai kopumā draudēs lieli finanšu riski. Ja depozīta sistēmas de facto kontrole nonāks atkritumu apsaimniekotāju rokās, dalības maksai būs jābūt tik lielai, lai nosegtu visas pārstrādes izmaksas, un tas veidos cenu pieaugumu patērētājiem. Aicinu lēmumu pieņēmējus rīkoties atbildīgi un nepieļaut, ka kāds sabojā depozīta sistēmu, padarot to par savu biznesu.
* Latvijas Alus darītāju savienības izpilddirektors
Attēlā - viens no ieinteresētajiem "atkritumu karaļiem" Māris Simanovičs
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
