Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Dažas dienas iepriekš es jau rakstīju par zemo Krievijas naftas cenu, kas ir uz pusi zemāka par to, kas būtu nepieciešama Kremlim, lai dzīvotu un uzvestos tā kā pirms Krimas aneksijas sešus gadus tālā pagātnē. Teikšu uzreiz, ka mani ne visai iepriecina un pārliecina lasītāju atstātie komentāri zem raksta, tāpēc šoreiz turpināšu iesākto tēmu vairāk pievēršoties parasto Krievijas iedzīvotāju sūrajai ikdienas dzīvei, kas solās kļūt arvien drūmāka, ja vien... nenotiks virkne lietu pareizā secībā un pareizā laikā, pretējā gadījumā būs tikai vēl lielākas auzas, varbūt ziepes.

Redziet, 28. novembrī notika Viskrievijas pilsoņu forums, kurā piedalījās visvisādi eksperti, kas sprieda par COVID-19 sekām, kuras visticamāk atstās dziļu rētu Krievijas ekonomikā, un te būs daudz par maz ar Pietiek.com rakstu komentētāju pieminētajiem Kremļa naudas un zelta krājumiem, lai vērstu ekonomiskās lietas par labu.

Lai arī kurš no ekspertiem neuzstātos, visi kā viens norādīja, ka Krievijā ir pienākuši grūti laiki, norādot, ka parasto iedzīvotāju ienākumi strauji krīt un Krievijas reģioni arvien vairāk kļūst atkarīgi no Maskavas dotācijām un subsīdijām, tātad tiek tērēta iekrātā nauda, bet tās nepietikšot.

Kā tika norādīts, tad saskaņā ar oficiālo Krievijas Finanšu ministrijas statistiku 2020. gada laikā Krievijas IKP ir samazinājies par gandrīz 4%. Daži no ekspertiem uzskata, ka šis skaitlis ir daudz par optimistisku, tā vietā minot 4.5 līdz pat 6%.

Pats Kremļa kases turētājs Aleksejs Kudrins piekrita, ka dzīves līmenis Krievijā strauji krītas, jo iedzīvotāju ienākumi 2020. gada otrajā ceturksnī bija samazinājušies par 8%, bet trešajā ceturksnī – vēl par 4%. Rezultāts ir mazliet šokējošs – līdz gada beigām Krievijā nabadzīgo cilvēku skaits palielināsies vairāk nekā par 1 000 000, sasniedzot vismaz 20 500 000 nabagu jeb mazliet vairāk par 14% no visiem Krievijas iedzīvotājiem (apmēram 10 Latvijas).

Un tas viss, zinot, ka Krievija ir bagāta ar visvisādiem derīgajiem izrakteņiem. Turklāt ir jāņem vērā, ka šie skaitļi var būt ievērojami lielāki, jo tā ir Kremļa statistika, ja jūs, protams, saprotat, par ko es runāju. Piemēram, Latvijā uz nabadzības robežas it kā balansē 20 līdz 23% iedzīvotāju, varam paši salīdzināt un izdarīt secinājumus, bet šeit būtu jāņem vērā vēl vesela kaudze faktoru, piemēram, dzīves līmenis, IKP, valsts iekārta, kultūra, mentalitāte, dzīves standarti un prasības, u.tml..

Atgriežoties pie Krievijas, gribu teikt, ka Krievijas ekonomikas eksperti atzīst, ka COVID-19 pandēmijas rezultātā ir samazinājies Krievijas mazās un vidējās uzņēmējdarbības jomā nodarbināto skaits, - tieši tas pats, kas tagad notiek visā pasaulē, arī Latvijā. Krievijā nodarbināto skaits šajā sektorā ir jau samazinājies vismaz par 10%, un arī šie cilvēki tagad cer uz valsts atbalstu, - bez tiem un visiem pārējiem „trūkumcietējiem” arī Čečenijā, Dagestānā, Dienvidosetijā, Krimā, Donbasā, Sīrijā, Abhāzija un tamlīdzīgos Kremļa reģionos-vampīros, kas tiek uzturēti uz Krievijas reģionu-donoru rēķina. Dienām ejot, reģionu-donoru iedzīvotāji un to vadītāji arvien vairāk un vairāk sāk izteikt savas pretenzijas.

Piemēram, Udmurtijas republika, kas ir viens no daudzajiem Krievijas Federācijas subjektiem-donoriem, turklāt tas ir viens no dabas resursiem bagātākajiem Krievijas reģioniem, gandrīz 80% no saviem ienākumiem (iekasētajiem nodokļiem) pa taisno ieskaita Kremļa budžetā. Udmurtijas republika pati par saviem iedzīvotājiem varētu mierīgi parūpēties, ja vien gandrīz viss nebūtu jāatdod Maskavai.

Lai kā arī tur nebūtu, foruma dalībnieki un Krievijas Finanšu ministrijas pārstāvji uzskata, ka Krievijai nemaz tik ātri un viegli nebūs atgūties no COVID-19 pandēmijas, vēl jo vairāk tāpēc, ka neviens nezina, kad un vai vispār tā liksies mierā.

Sakarā ar to, ka Kremlis kopš 2008. gada atklāti taisa ģeopolitiskas ziepes, Krievija šodien vairs reti kuram ir interesanta kā ekonomiskās sadarbības partneris, kamēr pie tās vadības grožiem ir Putina režīms. Krievija principā ir ekonomiski izolēta, un tas arī apgrūtinās Krievijas ekonomikas atveseļošanu, kas arī nebūtu loģiski, jo spēkā pret Kremli ir virkne ekonomisko sankciju. Tā kā Kremlim nāksies vien līst no ekonomiskās bedres laukā paša spēkiem. Vai izdosies, tad jau redzēs, bet es lielas cerības neloloju.

Foruma laikā izskanēja viedoklis, ka šobrīd, proti, COVID-19 pandēmijas laikā, var ļoti labi redzēt, kas sagaida valsts naftas ieguves nozari pēc 2028. gada, kad tiek paredzēts minimāls pieprasījums pēc naftas pasaules tirgos.

Foruma dalībnieki pārmeta Krievijas valdībai par tās darba neefektivitāti un tuvredzību, kā arī par to, ka tā ne vienmēr ir palīdzējusi tiem, kam vajadzētu. Pat Krievijas finanšu ministrs Aleksejs Kudrins piekrita, ka Krievijas ekonomiku varētu glābt investīcijas izglītības nozarei. Tagad viņš pēkšņi ir satraucies par to, ka Kremlis pašlaik piešķirtos 4% no IKP izglītībai grib samazināt līdz 3.8%, laikā kad to vajadzētu celt vismaz par 1%. Foruma dalībnieki uzskata, ka šajā laikā izglītības un veselības nozarēm vajadzētu pievērst maksimālu uzmanību.

Piemēram, arī manis iepriekš pieminētās Udmurtijas republikas gubernators Aleksandrs Brečalovs norādīja, ka izglītībai ir jākļūst par Krievijas ekonomikas seju, bet uzņēmējdarbībai – par tās pamatu. Viņš uzskata, ka tikai tā ir iespējams sakārtot lietas Krievijā.

Savukārt Maskavas Valsts universitātes Ekonomikas fakultātes dekāns Aleksandrs Auzāns (Александр Аузан) uzsvēra, ka COVID-19 pandēmija ir pasliktinājusi ne tikai Krievijas iedzīvotāju labklājību, bet arī paša Kremļa finansiālās iespējas. Viņš norādīja, ka pašlaik mēs visi pārdzīvojam ne tik daudz kā ekonomisko krīzi, cik vispārēju civilizācijas krīzi.

Auzāns paskaidroja, ka ir tikai divi veidi, kā Kremlis varētu atrisināt šo krīzi. Viena no iespējām ir padarīt Krieviju atkal par totalitāru valsti, kurā režīms nosaka pilnīgi visu, piemēram, kļūstot par kaut ko līdzīgu Ķīnai, tikai daudz briesmīgāku. Bet ir arī otrs veids, daudz demokrātiskāks, Krievijai kļūstot kaut ko līdzīgu Vācijai, Zviedrijai un Somijai, kurās ļaudis dzīvo pēc brīvības un godīguma principa. K

uru ceļu ies Putina režīms? Atbildi uz šo jautājumu deva pats Auzāns, norādot, ka 2020. gadā vairums Krievijas pilsoņu minēja, ka to vērtību skalā pirmajā vietā atrodas valsts „efektivitāte”, proti, lielvaras statuss, bet godīgums un brīvība attiecīgi atrodas otrajā un trešajā vietā, kaut gan trīs gadus iepriekš viss bija otrādi.

Tāpēc cerēt, ka Krievijas tauta pati lems savu likteni, pagaidām ir diezgan naivi, atliek vien gaidīt, kad ekonomiskās sankcijas tandēmā ar COVID-19 piebeigs Putina režīmu.

P.S. Pagaidām atliek vien noņemt cepuri krievu tautas izturības priekšā.

Novērtē šo rakstu:

20
33

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...