Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Satiksmes ministriju iegūstot Jaunajai konservatīvajai partijai, tā — kā jau tika prognozēts iepriekš — ir izdarījusi to, ko Rūdolfa Meroni grupējums bija centies panākt jau vismaz trīs gadus: ir apturēti dzelzceļa elektrifikācijas un modernizācijas projekti.

Iepriekšējos gados Pietiek detalizēti vēstīja, kāpēc R. Meroni kontrolē esošie uzņēmumi — jo īpaši to izveidotā «kabatas» asociācija BATL — iebilda pret plānoto dzelzceļa elektrifikāciju no Daugavpils līdz Šķirotavai un no Rēzeknes līdz Krustpilij, kas ļautu ar elektriskajām lokomotīvēm vilkt ne tikai pasažieru vilcienus, bet arī kravas sastāvus, tādā veidā attīrot Latvijas vidi no dīzeļdegvielas dūmiem un izmešiem.

Turklāt plāna īstenošana uzlabotu Latvijas maksājumu bilanci — ja gandrīz visu Latvijā patērēto elektrību saražo mūsu HES, TEC un tagad arī atjaunojamās enerģijas stacijas, tad pilnīgi visa degviela dīzeļlokomotīvēm tiek importēta.

Ja kravu pārvadājumi tiktu elektrificēti kaut vai tikai daļēji, tad visiem trim Latvijā ilgstoši strādājošajiem dzelzceļa kravu pārvadātājiem (bez paša Latvijas Dzelzceļa meitasuzņēmumiem to dara arī privātie Baltijas Tranzīta Serviss un Baltijas Ekspresis, no kuriem pēdējais ir R. Meroni kontrolē) nāktos iegādāties jaunas elektrovilces lokomotīves, savukārt pašlaik izmantotās dīzeļlokomotīves varētu pārdot uz tām valstīm, kur tādas vēl izmanto un kur izbūvētas Krievijas platuma sliedes.

Ar kravu apgrozījumu, kas krīt no gada uz gadu, pieauguma tendences izrādot vien epizodiski un nestabili, BATL asociācijas biedri (tajā skaitā Ventbunkers, Baltic Coal Terminal, Kālija parks un Ventspils Tirdzniecības osta) nespēs garantēt Baltijas Ekspresim, ka tam tuvākos pārdesmit gadus būs pietiekams kravu apjoms, lai atmaksātos elektrolokomotīvju iegāde — saskaņā ar internetā atrodamo informāciju vienas 9000 ZS elektrolokomotīves cena var sasniegt 5 līdz 7 miljonus dolāru, un viena sastāva vilkšanai vajadzīgas vismaz divas.

Tā kā Baltijas Ekspresim nav tādas naudas rezerves, tad iegādāties jaunu ritošo sastāvu varētu vienīgi ar kredītu palīdzību, bet daudzu gadu garumā nestabila vai pat krītoša biznesa apjoma apstākļos tādus darījumus diez vai finansētu pat SMS kredīts. Tātad neatlika nekas cits kā pretoties elektrifikācijai.

“Jo sliktāk, jo labāk”

Iepriekš cīņu pret dzelzceļa modernizāciju un elektrifikāciju vadīja Inga Antāne, kas ieņēma BATL vadītājas posteni un arī bija amatpersona vairākos R. Meroni kontrolētos uzņēmumos. Pēc aiziešanas no šiem amatiem un neveiksmīgas kandidēšanas uz Ventspils domi (savā sarakstā viņa palika pirmā zem svītras) I. Antāne sacīja Pietiek: “Ir lietas, kuras es varu izdarīt, bet ir lietas, kur es lēmumus nepieņemu. Un tajās pozīcijās, kur es lēmumus nepieņemu, es neko nevaru ietekmēt.”

Uz Pietiek jautājumu par dzelzceļa elektrifikācijas projekta apturēšanas centieniem I. Antāne toreiz paskaidroja: “Mēs no savas puses izdarījām visu. Vai tas bija mans panākums vai nebija mans panākums? Elektrifikāciju tik vienkārši apturēt nevar.”

Tagad izrādījies: ko nevarēja I. Antāne, to varēja satiksmes ministrs Tālis Linkaits, kurš vispirms pagājušogad no amata izēda iepriekšējo Latvijas Dzelzceļa vadību (kas savukārt meklēja visas iespējas elektrifikācijai), bet tagad saskaņojis 441 miljona eiro investīciju un Eiropas naudas nepaņemšanu.

Pati par sevi kravu pārvadājumu elektrifikācija nav nekas īpašs: lielākajā daļā no ES vecajām dalībvalstīm, kā arī Ukrainā tiek izmantotas kravas elektrolokomotīves. Tāpēc sākotnēji izskanēja priekšlikums, ka dzelzceļa elektrifikācija būtu veicama visā Latvijā: no Baltkrievijas un Krievijas robežām līdz pat Liepājai un Ventspilij.

Tomēr vēlāk izrādījās, ka no Eiropas Savienības pieejami tikai 350 miljoni eiro, kas nosedz vien daļu no vajadzīgajām milzu investīcijām. Pēc speciālistu diskusijām tika nospriests: vispirms vajadzētu elektrificēt Daugavpils — Krustpils — Šķirotavas virzienu un Krustpils — Rēzeknes sliedes. Bet no Krustpils līdz Jelgavai, Tukumam II un tālāk uz Ugāli, Ventspili joprojām būtu jābrauc ar pašreizējām dīzeļlokomotīvēm.

Tas būtu divkārt nepatīkami BATL un tajā ietilpstošajām firmām: Baltijas Ekspresis, lai iegādātu elektrolokomotīves, nevarētu pārdot esošās dīzeļlokomotīves, jo dzelzceļš no Krustpils līdz Ventspilij paliks tāds, kāds ir. Tālab arī sākās gadiem ilga pretošanās pašai dzelzceļa elektrifikācijas idejai kā tādai, kas tagad vainagojusies ar ievērojamā investīciju plāna un Eiropas naudas piesaistes pilnīgu izgāšanu.

Viena izgāšanās likumsakarīgi izraisa nākamo

Kā ieganstu LDz savā paziņojumā min kraso samazinājumu kravu pārvadājumiem: “Turpinoties kravu pārvadājumu apjoma kritumam [...] un ņemot vērā LDz nespēju 2020. gadā nodrošināt finanšu līdzsvaru bez papildu finansējuma no valsts budžeta, LDz ir pārskatījis plānoto un uzsākto struktūrfondu finansēto projektu īstenošanas iespējas.”

Savukārt uz pusi dzelzceļa tranzītkravu apjoms nokritās pēc tam, kad Jaunās konservatīvās partijas līderi Juris Jurašs un Jānis Bordāns decembrī devās uz ASV izlūgties starptautiskās sankcijas Ventspils brīvostas pārvaldei kā Ministru kabineta paša pārraudzībā esošai valsts iestādei. Izmaiņas vēlāk tika izdarītas arī Rīgas brīvostas pārvaldē, un rezultātā dzelzceļa kravu apjoms, kas vests tieši tranzītā no ārzemēm uz mūsu ostām, janvārī — februārī nokritās uz pusi (!).

To savā paziņojumā netieši spiests atzīt arī LDz: “Abu projektu plānošana un sagatavošana tika veikta periodā, kad pa dzelzceļa infrastruktūru tika pārvadāti 45 līdz 55 miljoni tonnu gadā. Šobrīd situācija ir būtiski mainījusies.”

Šeit otrais LDz pieminētais investīciju projekts ir Daugavpils dzelzceļa mezgla vagonu pieņemšanas parka un tam piebraucamo sliežu ceļu attīstība: šis projekts, kuru tāpat bija paredzēts īstenot par Eiropas naudu, tika pārtraukts pēc tam, kad izrādījās — atklātā konkursā uzvarējis “nepareizais” uzņēmums.

Jau rakstīts, ka pirms gada LDz izsludināja konkursu, paredzot šiem darbiem 35,92 miljonus eiro. Jau toreiz bija aizdomas, ka konkurss izstrādāts par labu vienam konkrētam ārzemju uzņēmumam, taču vietējiem būvniekiem, rakstot sūdzības Iepirkumu uzraudzības birojam, izdevās panākt, ka iepirkuma dokumentācija tiek grozīta veselas septiņas reizes, citu pēc cita pamazām izslēdzot diskriminējošos nosacījumus.

Kad 30. septembrī tika atvērti piedāvājumi, izrādās, ka pretendentu ir vismaz divi — Skonto un Siemens apvienība piedāvāja veikt darbus par 35 919 999 eiro, turpretī A/S BMGS, piesaistot divus specializētus blakusuzņēmumus no Čehijas, piedāvāja darbus veikt par 34 290 930 eiro, iznākumā ietaupot darbus pasūtošajam valsts uzņēmumam aptuveni pusotru miljonu.

“Lai nav ne pašam, ne Sašam”

Ieraugot, ka uzvarētājs ir nevēlams pretendents, LDz vadība nolēma vispār atcelt Daugavpils dzelzceļa mezgla pārbūvi par Eiropas naudu — lai tā netiek nevienam.

Arī šajā gadījumā pastāv aizdomas, ka aiz lēmuma nemodernizēt Daugavpils dzelzceļa mezglu, kurš ir Latvijā vecākais un lielākais dzelzceļa mezgls, kaut kādā ziņā stāvējušas R. Meroni grupējuma intereses: konkursā uzvarējusī BMGS ir 1952. gadā dibināta būvkompānija, kurai ir vairākas struktūrvienības un objekti daudzviet Latvijā, taču tās masīvā ražošanas bāze atrodas tieši Ventspilī — nedaudz pa upi uz augšu no R. Meroni kontrolētajiem uzņēmumiem.

Tai ir pašai sava piestātne, jo Ventspilī tiek ražotas gigantiskas dzelzsbetona struktūras ostu hidrobūvēm, ko var aizvest tikai ar kuģiem. Tā kā BMGS ražotne ir viens no nedaudzajiem lielajiem uzņēmumiem Ventspils ostas teritorijā, ko R. Meroni sabiedrotie vēl nekontrolē, šķiet loģiski, ka ar JKP “pārraudzībā” nonākuša valsts uzņēmuma rokām tam tiek atņemts liels pasūtījums.

Interesanti, ka Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, kas pārrauga un kontrolē Eiropas naudas izlietojumu, jau bija paspējusi noslēgt līgumu ar LDz par Kohēzijas fonda naudas piešķiršanu dzelzceļa tālākai elektrifikācijai. Iepirkums tika izsludināts pagājušā gada rudenī, un pieteicās četri pretendenti — apvienības Inabelec, Siemens-TSO-BMGS, Cobra-Arčers un LREC. Tagad tam visam krusts pāri, uzvarētāju tā arī nenoskaidrojot.

Novērtē šo rakstu:

49
15

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Mēs nevaram, glābjot visus no Covid, pilnībā arī iznīcināt ekonomiku vai ļaut vairāk nomirt no citām slimībām

FotoViņķele paziņo, ka ārkārtas stāvokli, ļoti iespējams, vajadzēs pagarināt uz trīs mēnešiem. Jau iepatikās. Sen ierēdņiem nebūs bijis tik garš apmaksāts atvaļinājums. Bet tam ir sava loģika. Polittūrismā lidot nevar un nevarēs vēl labu laiku, nav taču ko citu darīt. Aptuveni tā tas izskatās, jo mētāties ar šādu kārtējo PR – ko tieši dod šodien? Tiek arī paziņots, ka valsts pārvalde netiks samazināta. Tā teikt - djeņeg ņet, no vi djeržitjes!
Lasīt visu...

18

Ziņa no DELFI komercdirektora Igora Mardera: tagad pie mums jūs varat nopirkt vēl vairāk

FotoSimtiem tūkstošu cilvēku Latvijā ik dienu vēršas pie DELFI, lai iegūtu informāciju par pasauli, kas ir radikāli mainījusies un arvien turpina mainīties.
Lasīt visu...

15

Latvijas ceļu būves uzņēmumi ir vienots kartelis

FotoCeļu būves ekspertu vidū arvien ticamāka kļūst informācija, ka Latvijas uzņēmumu kartelis, kuru kūrē bijušais premjers, bet tagad ceļu būvnieku lobijs un bada dzeguze Andris Bērziņš, un kura dēļ mēs ik gadu pārmaksājam 15% par ceļu būvi, grasās darīt visu, lai apstādinātu Latvijas Valsts ceļu organizēto iepirkumu par valsts autoceļu asfaltēto segumu brauktuvju horizontālo apzīmējumu atjaunošanas darbu veikšanu 2020. – 2025.gadā. Kāpēc? Tāpēc, ka ir pretendents, kas nostartēja ar ļoti labām un Eiropas tirgum atbilstošām cenām, kas labi ēdušos sliņķus var pabīdīt nost no siles.
Lasīt visu...

21

Vai cilvēcei ir nepieciešami globāli satricinājumi

FotoIespējams, ka”’ brīnums” notiek vismaz reizi katra cilvēka dzīvē, jautājums, vai spēj to piefiksēt. Ir novērots, ka subjekts, kas tikko izķepurojies no nopietnas ķezas, kur, loģiski spriežot, rezultātam vajadzēja būt citādam, aizdomājas un izvērtē savu dzīvi un vērtības. Bet tas parasti ilgst neilgi, un viss aiziet vecās sliedēs.
Lasīt visu...

3

Eiropas Komisija ir enerģiski rīkojusies, lai mazinātu vīrusa izraisīto triecienu ekonomikai un sabiedrībai kopumā

FotoDažādas epidēmijas ir vajājušas cilvēci jau kopš senatnes. Jaunā koronavīrusa pandēmija ir izplatījusies ļoti strauji, izraisot nopietnu sabiedrības veselības krīzi un satricinot Eiropas Savienības (ES) un pasaules valstu ekonomikas.
Lasīt visu...

21

Sazvērestības teorijas – I daļa

FotoKā izpētījis Robs Brotertons (Rob Brotherton) lieliskajā grāmatā “Suspicious minds. Why we believe conspiracy theories”, jau piektajā gadsimtā pirms mūsu ēras senās Romas oratoru runas bijušas pārpilnas ar sazvērestības teorijām. Vēlākos laikos, kad imperatoru, monarhu un baznīcas vara bija stipra, jebkādas izmaiņas bija iespējamas, vienīgi izmantojot sazvērestības pret šīm varām, un šādas sazvērestības – gan veiksmīgas, gan neveiksmīgas – nebija retums tāpat kā slepenas organizācijas. Tas savukārt leģitimizēja un piešķīra ticamību tam, ja pie varas esošie atklāja un nežēlīgi izrēķinājās ar sazvērniekiem, pat ja tie tādi nebija. 
Lasīt visu...

21

Vīrusa antropoloģiskās perspektīvas

FotoDiskurss par vīrusa antropoloģiskajām perspektīvām ir teksts vai runa (diskurss) par vīrusa un tajā skaitā koronvīrusa iespējām palīdzēt cilvēkiem. Skan absurdi, taču tādas iespējas pastāv. Īpaši tad, ja vīruss ir izraisījis pandēmiju. Arī koronvīruss ir izraisījis pandēmiju. Tā tāpat kā jebkura cita pandēmija var atstāt pozitīvu ietekmi uz cilvēkiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

COVID – 19 ne tikai ņem, bet arī dod jaunu impulsu izaugsmei

Pašlaik visa pasaule dzīvo zem COVID – 19 zīmes. Varētu pat teikt, ka pārējie...

Foto

Cienot savu valsti un atbalstot pašmāju ražotājus, pērkam vietējo

Ārkārtas situācijā Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) aicina iegādāties Latvijas lauksaimnieku ražoto produkciju. Lauksaimniecības nozare ir tā,...

Foto

Dezertieri un tautas marodieri

Ekstremālos apstākļos vienmēr uzskatāmi atsedzas tautas kolektīvais portrets un atsevišķu indivīdu portrets. Vienmēr uzskatāmi atsedzas gan labās īpašības, gan sliktās īpašības. Tā...

Foto

Dzīvesziņa

Latvijas zinātniece, praktiskās vēža viroterapijas pamatlicēja, zāļu Rigvir autore Aina Muceniece dzimusi 1924.gada 23.martā Rīgas rajona Rumbulā Stinkuļu mājās – mazā zvejnieku mājiņā Daugavas krastā. Stinkulis bija...

Foto

Pēc mediķu algu palielināšanas priekšlikuma izgāšanas arī mēs mēģināsim izlikties, ka atbalstām mediķu algu palielināšanu

Nacionālā apvienība šodien koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē rosinās izskatīt priekšlikumu par...

Foto

Divu meļu strīdā uzvarēs lielākais melis

Ko mums māca pēdējā laika valdošās koalīcijas un valdības uzvedība pēc COVID19 draudu parādīšanās Latvijā. Mums acīmredzami vada veidojums –...

Foto

Vīruss skar visas nozares, tāpēc noteikt atbalstāmās nozares ir bezjēdzīgi

Lielākā Latvijas uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), izskatot likumprojektu Par valsts apdraudējuma un...

Foto

Veselības ministrija necenšas meklēt labākos PVO ieteikumu īstenošanas risinājumus

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir aicinājusi Ministru prezidentu steidzami sasaukt Nacionālās trīspusējās sadarbības...

Foto

Vīrusa dievi un vīrusa misija planetārās depresijas priekšvakarā

Apstiprinājies sākotnējais secinājums. Proti, pandēmijas analītikā aizraujošs darbs ir ne tikai infektologiem, virusologiem, epidemiologiem, politiķiem, žurnālistiem, bet visaizraujošākais...

Foto

Par banku bezatbildību pret darbiniekiem

Strādāju ļoti lielas bankas filiālē (kura atrodas pilsētā ārpus Rīgas). Konkrētu bankas nosaukumu un filiāli atklāt nevaru, lai nezaudētu darbu....

Foto

Pirmais slēdziens par "Swedbank" divkosīgo biznesu, iespējams, lielākās nepatikšanas saistībā ar naudas atmazgāšanu vēl ir priekšā

Ceturtdien Zviedrijas Finanšu inspekcija uzlika Swedbank 4 miljardu kronu (aptuveni 360 miljonu...

Foto

Nra.lv patīk sabiezināt krāsas, bet arī Ģenerālprokuratūra ir izdarījusi visu, lai nāktos apšaubīt tās spēju ievērot likumus

2020.gada 19.martā portālā nra.lv publiskota ziņa “Iepirkuma skandāls Ģenerālprokuratūrā”.1 Šī ziņu portāla...

Foto

Pasaka par laiku, kas sekos pēc COVID-19 apkarošanas...

1) Rungainis steigšus pērk lauku māju ar zemi, zirgu un arklu, stāda kartupeļus, nokrītas svarā 5 reizes. Uzceļ...

Foto

Vīruss kā daudzpakāpju mistifikācija un globālais teātris

Savelkot visus galus vēlreiz kopā, kāpēc ir iedarbināta šī masu histērija un kas aiz tās stāv, izdalīsim divus tās...

Foto

Ušakovs „Delfiem” naudu vairs nedod, tagad dodiet jūs visi

Pašlaik Latvijas valdība ir paziņojusi par atbalstu uzņēmējiem krīzes laikā. Izskanējis solījums atvēlēt miljardu eiro, lai mazinātu...

Foto

Valdības izsludinātais ārkārtas stāvoklis ir novēlots un joprojām pietiekami nekonsekvents

Nacionālā savienība „Taisnīgums” aicina valdību spert izlēmīgus soļus sērgas izplatīšanās neitralizēšanā un ierobežojumu skarto cilvēku iztikas...

Foto

Krievija jau neoficiāli ir tikusi pie cara, bet nafta to var nomest

Kļūdīties ir cilvēcīgi, un visnotaļ normāla lieta, ka kļūdas tiek atzītas. Kādu laiku atpakaļ...

Foto

Es joprojām esmu miljons reižu gudrāks par premjeru, un šie ir mani ieteikumi

Mans uzdevums ir analizēt dažādus scenārijus vai dažādas pieejas. Rakstīt, piedāvāt, lai kāds...

Foto

L(PS)R

Cilvēks ir interesants radījums, tam piemīt tieksme savās neveiksmēs un ciešanās vainot citus, bet pat nelielus sasniegumus piedēvēt sev, kaut labākajā gadījumā šiem notikumiem ir...

Foto

Vīruss, vadāmais haoss un sociuma ideoloģiskās sensitivitātes pandēmija

Koronavīrusa “SARS-CoV-2” un tā izraisītās slimības “Covid-19” ārprātīgā publicitāte, iespējams, ir vadāmā haosa tehnoloģiju milzīgs panākums. Vadāmais haoss ir informatīvi...

Foto

Valsts saka, ka mēs esot gatavi, bet...

Draugi, izlasiet manu stāstu un uztveriet nopietni COVID-19! Valsts saka, ka mēs esot gatavi, bet vai tiešām?!!...

Foto

Plāns valdības rīcībai uzņēmumu un ekonomikas atbalstam

Ņemot vērā vīrusa SARS-CoV-2 un tā izraisītās slimības COVID-19 straujo izplatību pasaulē, Jaunie konservatīvie uzstāj uz izlēmīgu valdības rīcību...

Foto

Pašvaldību savienība aicina Pūci nekavējoties iesaistīt pašvaldības jaunā pašvaldību likuma izstrādē

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valde aicina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci nekavējoties...

Foto

Turcija veic “lāča pakalpojumu" Krievijai

Turcija ir Ziemeļatlantijas Līguma organizācijas (turpmāk – NATO) dalībvalsts jau no 1952. gada. Taču pēdējā laikā aktualizējas jautājums, kurā pusē Turcija...