Civilizētā sabiedrībā dzīvot uz bērnu rēķina ir amorāli: sabiedrība apzināti tiek maldināta par pašreizējo mežu stāvokli

»

no 3?

Atbildēt

»

Man Jums savukārt ir līdzīgs jautājums, vai Jūs jau pārtraucāt sist savu sievu?

Atbildēt

»

Komentāros mērīties ar zināšanu daudzumu ir neproduktīvi un nepārbaudāmi. Man ir jautājums, uz kuru gribētu dzirdēt Jūsu atbildi un viedokli. Sakiet lūdzu, kāpēc Somijas mežu īpašniekus neierobežo nekāds likums (līdzīgs mūsējam), bet Somijā vēl šodien ir meži, neskatoties uz to, ka īpašnieks tos var cirst kad vien vēlas?

Atbildēt

»

Lūdzu pamatojiet savu apgalvojumu ar atsaucēm uz pārbaudāmiem avotiem.

Atbildēt

Neiebilstu, ka Jums ir viedoklis, taču nav zināšanu.
Ir vienmēr jāatceras, ka ir vietas un lietas kurām der arī logaritmiskais lineāls, bet ir lietas, kur vajadzīgs kaut kas modernāks, tāpēc nav jajauc zapte ar kāpostiem.
Jā, laika apstākļi mainās, taču neesmu pamanījis, ka tādēļ 2 reiz ātrāk pieaugtu koka masa, kā te "zinātniski" tiek pasniegta nepieciešamība priedes cirst 60-80 gados, papīrmalkas diametrā. Faktiski katru gadu katastrofāli pārcērtot pieaugumu.
Ne jau tāpat vien cirtējiem ir radusies interese par piejūras mežiem, un citiem, faktiski, rezervātiem. Liela interese arī ir par privātajiem mežiem, diemžēl, arī tur cirtēju menedžeri neiztiek bez "zinātniskām" blēdībām, uz kurām pietiekoši daudzi mazāk kompetenti mežīpašnieki arī iekrīt, bet tā jau ir cita tēma.

Atbildēt

kādam kroplim jābūt, lai melotu, krāptu un apzagtu pats savu tautu! Lai aplaupītu savus bērnus un visu nākamo paaudzi!

Atbildēt

kamikadze, kā tur bija ar to Bondaru, lai cilvēki zina. Vai tiešām večukam no šaušanas širmis aizbrauca, kā runā?

Atbildēt

kāpēc tās "individālās traģēdijas" korumpētajā mežu nozarē notiek un notiek ar mežkopjiem? Vai nozare būtu tik kroplīga, vai tie mežkopji, ka tā sakropļojas?

Atbildēt

»

Koku pieaugums ir varens,krūmi,jaunaudzes,bet mežu palicis mazāk par 12%

Atbildēt

»

Nez, kādam morālam kroplim ir jābūt, lai šajā diskusijā mēģinātu iepīt individuālu cilvēcisku traģēdiju?

Atbildēt

»

Pirmkārt es nevienam "neuzbraucu". Otrkārt par izpētes metodoloģiju. Jūs acīmredziet gribiet salīdzināt logaritmu lineālu ar 3D skaneri par labu pirmajam. Kad mācijās mani senči un es, tāds instruments kā ĢIS un tā sniegtās iespējas vispār nebija iedomājamas. Mūsdienu mežzinātne jau nav nekur atmetusi tās zināšanas uz kurām balstījās vēsturiskā Latvijas mežsaimniecība, tā vnk ir turpinājusi loģisku to attīstību izmantojot mūsdienīgas izpētes metodes un mūsdienu zinātnes atziņas. Jūs varbūt pārsteigs, bet globālā sasilšana acīmredzot patiešām ir fakts, jo to var redzēt pēdējo gadu desmitu koksnes pieaugumos, vidēji Latvijā koku gadskārtu riņķi kļūst lielāki. Arī tas ir faktors, kas jāņem vērā. Un faktors, ko ir grūti noliegt!

Atbildēt

kāpēc tad nošāvās Sēlijas virsmežniecības virsmežzsinis, medību fanāts Māris Bondars pie mežniecības?

Atbildēt

to Kamikadze
Atļaušos atgādināt, ka šie bijušie meža darbinieki ir apguvuši zināšans par meža lietām, kuru patiesība ir pārbaudīta gadsimtos, un par tām šaubu nav.
Tā ka kritizēt viņus un apsaukāt par to - tas nav prāta darbs nekādi.
Par jaunajām "zinātņu" atziņām, īpaši ja tās palīdz mežus izsaimniekot, par tām gan ir pamats šaubīties, arī tāpēc ka vēl nav pat pagājuši 30 gadi viņu ticamības pārbaudei. Kas ir 30 gadi mežam? Tā ir jaunaudze, nekas vairāk.
Tā ka lietderīgāk būtu šo speciālistu domās ieklausīties - nevis viņus zākāt.
To, kas notiek ar Latvijas mežiem mēs katrs redzam ikdienā, uz un pie ceļiem. Ir ļoti skumji, kad tiek atdota svešiniekiem Latvijas kā valsts, un mūsu bērnu, kā iedzīvotāju, nākotne.
Diemžēl, bet nākas vien atzīt, ka Latvija ir ieguvusi stabilu kolonijas statusu, no kuras tiek izvests gan izglītots darba spēks, gan jau tā ierobežotie izejvielu resursi.
Bet par Godmani, tas jau pa mežu līniju ir atsevišķs stāsts, kā radās pirmie miljonāri.

Atbildēt

summas šoreiz nāk aiz interešu konflikta tavam nozares milzim, un tā ir tikai redzamā daļa par veciem laikiem 2016.gadu

Atbildēt

»

Nav nemaz nekādas pārcilvēciskas summas nopelnījis. Priekš tāda līmeņa vadītāja, jāsaka pat visai pieticīgas.

Atbildēt

"Uzbrauciens" Silavai ir pilnīgi nevietā, kaut vai no formālas loģikas viedokļa", jo visas mežinieku atvases zina, ka pašreizējais Silavas direktors Jurģis Jansons ir "Latvijas valsts meži" padomes priekšsēdētājs.

Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā "Silava" Jansons bijis ne tikai direktors, bet arī vadošais pētnieks, autors, viņš bijis valsts eksaminācijas komisijas loceklis LLU, mednieku kluba "Bramaņi" valdes priekšsēdētājs, kā arī darbojies Valsts zinātnisko institūtu asociācijas valdē, bijis SIA "Meža nozares kompetences centrs" padomes priekšsēdētāja vietnieks, kā arī bijis Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" un Latvijas Lauksaimniecības universitātes valsts zinātniskās izpētes mežu apsaimniekošanas aģentūras "Meža pētīšanas stacija" uzraudzības padomes loceklis.

2016.gadā "Latvijas Valsts mežu" (LVM) padomes priekšsēdētājs Jurģis Jansons no LVM pērn saņēmis 14 022 eiro, Pārtikas un Veterinārais dienests par īpašumu viņam samaksājis 980 eiro, bet no Lauku atbalsta dienesta saņemti 1500 eiro. Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava", kurā Jansons ir direktors, viņam samaksājis 31 465 eiro algu un 560 eiro honorāru. Latvijas Lauksaimniecības universitāte samaksājusi 272 eiro, bet Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras maksātais pabalsts bijis 508 eiro.

Atbildēt

Visu cieņu veco mežkopju paaudzei, kurai pieder arī mani vecāki. Zinu šo paaudzi no bērnības, un kā reizi šīs paaudzes pēcnācēji ir tie kas faktiski arī šodien vada un veido Latvijas meža nozari. Patiešām nezinu, vai šo vēstuli parakstījušo mežkopju atvases arī ir mežsaimnieki, ja nē tad interesanti kāpēc, bet ja jā , tad būtu interesants arī viņu viedoklis. Kāpēc? VNK tāpēc, ka zinātne un zināšanas, nav nekas sastindzis un akmenī iecirsts, sevišķi zināšanas par dzīvo dabu. Katra paaudze mežsaimnieku turpina veikt novērojumus, mērijumus un izpēti. Zināšanas uzkrājas un ļauj izdarīt jaunus secinājumus. Arī saistītās nozares nestāv uz vietas, arī tās attīstās. Nekādā gadījumā negribu apšaubīt vēstuli parakstījušo mežkopju labo gribu un sirds sāpi par Latvijas mežiem. Esmu pārliecināts, ka šie cilvēki vēl Latvijai un tās zaļajai rotai Saules mūžu! Taču es diemžēl gribētu apšaubīt šo cienījamo cilvēku zināšanu atbilstību mūsdienu situācijai. "Uzbrauciens" Silavai ir pilnīgi nevietā, kaut vai no formālas loģikas viedokļa, JO gadu desmitiem Latvijas mežzinātne ir sevi pierādijusi arī kā starptautiska mēroga nopietns spēlētājs. Un Jansona vadībā tikai tiek turpinātas pirmskara mežzinātnes slavenās tradīcijas. Diemžēl man ir jāapšauba sirmo galvu zināšanas par mūsdienu izpētes metodēm, kas ir ar kārtu precīzākas par mūsu senču laikā izmantotajām. Arī stāsts par parauglaukumu nepiemērotību meža stāvokļa visaptverošai novērtēšanai neliecina, ka kungiem būtu svaigākās zināšanas par jaunākajām matemātisko datu apstrādes un datu modelēšanas metodēm un atziņām. Nerunāsim nemaz par saimniecisko problemātiku, par pārstrādes industrijas prasībām. Tā vietā koksnes pārstrādes industrija ir izpelnījusies garāmejošas nievas.. Es saprotu, civēkiem ir sāpe, kas ceļas no neizpratnes, BET neizpratne no NEZINĀŠANAS... 　 Es SILAVAS un LVM vietā uzlūgtu šos sirmos kungus uz kādu zinātnisku konferenci, vai pat uzrīkotu tādu speciāli viņiem. Jebkurš pensionēts mežsaimnieks, ir ļoti gudrs un vispusīgi izglītots cilvēks ar lielu zināšanau bagāžu, taču ne vienmēr aktuālu zināšanu bagāžu, un nozarei būtu pienākums izrādīt godu nozares veterāniem parūpējoties par viņu mūžizglītību dzīves garumā!

Atbildēt

»

Nelej te čugunu un nekarini makaronus uz ausīm tautai! Neviens nav pret koka mēbeļu ražošanu vai koka māju būvniecību. Runa, muļķi, ir par sabiedrības muļķošanu - par korumpētu Zemkopības ministrijas ierēdņu AFĒRU - viltus ceļā MK noteikumu pieņemšanu, kas piedrāž Meža likumu (izlasi, pirms muldi!), lai atļautu tautas apzadzējiem cirst Latvijā jaunākus un tievākus kokus!! To darbību sauc par sabiedrībai piederoša dabas resursa izlaupīšanu!!! Sabiedrība jau vienreiz šo AFĒRAS MĒĢINĀJUMU ir noraidījusi gan ar parakstiem , gan kampaņu.

Atbildēt

»

Mežs ir svēts,un tas domāts ne tikai cilvēkiem.Var cirst kokus cilvēku vajadzībām,bet ne biznesam,cik paņēmi tik atdod.

Atbildēt

Tie kas domā ka mežs ir kaut kas svēts! Jums idoti mājās ir koka mēbeles? Tiem kam ir privātmāja jums ir mājās koka konstrukcijas (pārsegums, spāres, u.tt.) Tapēc nēsiet liekuļi un nerunājiet muļķības ka mežu nevar zāģet. Mēžs ir domāts cilvēkiem nevis cilvēks mežam. Un otrs tie kas saka ka mežs ir mūsu visu bagātība un tam kam ir mežs ir jādalās ar to kam nav vēl dzīvo komunismā. Ja tev ir māja, bet man nav vai tapēc es drīksu dzīvot tavā mājā! Tie mežu sargātāji ir vainu muļķi vai saņem naudu par šīm muļķībām!

Atbildēt

Zemkopības ministrija ir mafija

Atbildēt

Dzīvot uz bērnu (bērnu pusdienu) rēķina neliekas amorāli pat IZM!

Atbildēt

»

:)) civilizēta pasaulē berni nenotralina vecaku atstāto un sūri gruti penīto.. saja gadijuma berni mežu nav stadijuši pluc tik augļus ko sarupeja vecaki:)) un vel liek nekaunigus gaudu raksteļus visus mežus šie berni ir pardevuši par sviestmaizi.. vecakiem butu kauns par tadiem berniem

Atbildēt

»

Ja mežā izcērt vajadzīgos kokus tad mežs lieliski pats atjaunojas,bez stādīšanas un kopšanas.
Gadā ir tikai trīs dienas kad koki cērtami guļbūvei,bet ir jau žīdiskais jēdziens,bizness.

Atbildēt

»

Jā, dažreiz arī cilvēki stāda , bet šos mežus ir stādījusi Dabas māte! Izbrauc vienreiz uz laukiem padzīvot un apskaties, kas notiek, ja nepļauj tīrumus? Apmežojies bus ātrā laikā!

Atbildēt

»

turpināsim līdzjūtīgi noskatīties un novēlēt visu cieņu palikušajiem MEŽZIŅIEM. Novēlēt spēku, izturību, pacietību un pārliecību.

Atbildēt

»

jau tā tiesa pienāks.Ja alkatība nebūs jau nokāvusi ātrāk.

Atbildēt

Juris Buškevics
SIA “Rīgas meži” valdes loceklis
Biedrība “Latvijas mednieku savienība” Nacionālā padome, Zemgales reģions
Rīgas domes Mājokļu un vides departaments, Medību koordinācijas komisijas loceklis – darbojas kā Latvijas Meža īpašnieku biedrības pārstāvis
Biedrība “Latvijas mežu sartifikācijas padome”, Biedrības padome, Ekonomiskā sekcija:
Juris Buškevics – SIA “Rīgas meži”
Edvīns Zakovics - AS Latvijas valsts meži (Padomes priekšsēdētāja vietnieks)

2017.gadā "Rīgas meži" Buškevicam maksāja 65 244 eiro algu. 180 eiro pielika Pārtikas un veterinārais dienests, bet 171 eiro – Igaunijas uzņēmums "Hunt-Fish Group OÜ".
Juris Buškevics "Rīgas mežu" valdē strādā kopš 2012. gada, taču darbu atradis arī mednieku biedrības "Rīgas meži" un Lauksaimniecības universitātes Mednieku kluba vadībā.
KNAB :Politisko partiju finansēšanaValsts amatpersonu darbības kontroleNoziedzīgu nodarījumu izmeklēšana Partiju finanšu datubāze
Dāvinājumi, ziedojumi
Dāvinājuma saņēmējs
Partijas nosaukums: Gods kalpot Rīgai, Partija
Informācija par dāvinājumu (ziedojumu)
Veids: Nauda
Vērtība: EUR 3000.00
Datums: 18.06.2018
Dāvinātājs Nosaukums (vārds uzvārds): Juris Buškevics

Atbildēt

no siles atgrūstie !!!!

Atbildēt

»

Pareizi!

Atbildēt

»

LLU rektore ir miljonāre a/s "Latvijas valsts meži" padomes locekle!!!!!!!!!!!

Atbildēt

Savā nekustāmo īpašumu izsloē 2017.gadā obektu “Medniekmāja” Lielaucē LLU nosolījusi Jura Buškevica vadītajam LLU Mednieku klubam par īpaši smieklīgu summu 9500 eiro!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!! Objekta sākumcena bija 9000 eiro.

Atbildēt

»

Plānprātiņu alkatība...

Atbildēt

»

Mežā var cirst vajadzīgos kokus,nevis cirst mežu.Kailcirtes ir totālākais noziegums pret dabu.
Un mežs sakas tikai no 100 gadiem.

Atbildēt

»

Mežu stāda cilvēki nevis dabas māte. Ja tu šodien iestādīsi mežu tad kad tavi bērnu bērni gribēs cirst to, jo priedi var cirst no 101 gada vecuma, tad tavi bērnu bērni nodomās, idots gan mūsu vectēvs bija. Iestādīja mežu kuru mēs nevaram cirst. Būtu labāk pliku zemi atstājis tajā kaut ko izaudzēt un pārdot. Bet kāda jēga no meža kuru nevar cirst!

Atbildēt

Man vispār nav pieņemams, ka valsts bagātību izlaupīšanai ir izveidots cilvēku bars, kas saņem naudu un dzīvo no kopējā labuma!Tad jau ,pārdodot tos mežus, ienākošos naudu piešķiriet visiem Latvijas pilsoņiem?Cik es saprotu, tas ir kopējs Latvijas īpašums.

Atbildēt

»

Pirmkārt, mežu tu stādīji,vai tā ir kopējā zemes /dabas sastāvdaļa, kur tu roku pat neesi pielicis!Savu kartupeļu ražu tu vari pārdot, bet ne Dabas mātes radīto mežU!Otrkārt,par kādiem līdzekļiem un ar kādu nolūku tu kļuvi par it kā kopējās dabas bagātības īpašnieku?

Atbildēt

Es gaidu tevi, Latvijas izlaupītāj! Jau ar pirmajiem tavas valdīšanas mēnešiem varēja izsekot taviem Latvijas izlaupīšanas ceļiem un viens no tiem bija meži. Tu izdevi mistiskus rīkojumus, uz pāris mēnešiem atverot eksporta tirgu un bija skaidrs, ka tas tika darīts savējo - bandītu labā.

Atbildēt

Rokas nost no privātajiem mežiem. Kamēr būs spēkā likumi kad kāds cits man noteiks ko es drīkstu ar savu mežu darīt, cirtīšu visu nost pa tīro.
Neesmu jau muļķis, kas sēdēs ar piku pakaļu bet priecāsies cik jauks man ir mežs!

Atbildēt

Bandītu zāģētavai Norupe vairs nav ko cirst, tāpēc jau Rīgas mežu Vaikulis spirinājās un lēja čugunu Rīga TV24 un Buškevics Saeimas komisijā!

Atbildēt

Gan 2017., gan 2018.gadā finansiāli atbalstīti divi biedrības “Latvijas Mežu sertifikācijas padome” (biedrībai nav piešķirts sabiedriskā labuma statuss !!!) projekti konferences rīkošanai un sabiedrības informēšanas pasākumiem 49 000 euro apmērā, tajā skaitā 2017.gadā:

 projektam “Sabiedrības informēšana par ilgtspējīgu mežsaimniecību” sākotnēji plānoto 18 000 euro vietā apstiprināts finansējums 10 000 euro, kura ietvaros finansēti sešu semināru reģionos un informatīvās kampaņas organizēšana.
Piemēram, informatīvās kampaņas ietvaros PLAKĀTU par meža nozares nozīmi SERTIFIKĀCIJAS KONTEKSTĀ!!! /ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu izvietošanai vienu nedēļu vairāk nekā 1750 RĪGAS MIKRORAJONA DAUDZDZĪVOKĻU NAMU LIFTOS segti izdevumi 5390 EIRO apmērā!!!

Revidentu ieskatā būtu izvērtējama tādu pasākumu finansēšana, kuriem ir vienreizējs raksturs;

 projektam “Konference “Dabas resursu ilgtspējīga apsaimniekošana – Baltijas jūras reģiona valstu ekonomikas attīstības virzītājspēks” sākotnēji plānoto 19 000 euro vietā apstiprināts finansējums 12 000 euro apmērā. Projekta ietvaros segti izdevumi par telpu nomu, kafijas pauzi, ar konferences norisi saistītām publicitātes aktivitātēm, kā arī izdevumi par komandējumiem, lai papildinātu konferencei nepieciešamo informāciju, gūtu plašāku pieredzi tās organizēšanā un diskusiju veidošanā. Komandējuma izdevumi bijuši 1391 euro apmērā.

Minētajā gadījumā no ekspertu vērtējuma izriet, ka pieteikumā norādītā informācija bijusi vispārīga, skaidri nenorādot galvenās iesaistītās puses, konferencē izskatāmo jautājumu loku un lektorus, APŠAUBOT, VAI TIKS PROFESIONĀLI ATSPOGUĻOTI ARĪ DABAS AIZSARDZĪBAS UN EKOLOĢIJAS JAUTĀJUMI. Tiek norādīts arī, ka nav pieejama informācija par iepriekšējā gadā rīkoto konferenci.

Ņemot vērā izlasē iekļauto projektu (par sabiedrības informēšanu) analīzi, netika gūta pārliecība, ka finansējuma piešķiršana sabiedrības informēšanas pasākumiem ir bijusi rūpīgi izvērtēta un pilnībā lietderīga.


No VK Revīzijas numurs: Nr.2.4.1.-14/2018

Atbildēt

!!!..vēršam uzmanību, ka meža nozares politikas plānošanas dokumentos koka māju būvniecība NAV minēta kā galvenais risinājums un prioritāte.

KATRU GADU finansējums tiek piešķirts trīs biedrības “Zaļās mājas” projektiem, tajā projektiem “Koka būvniecības veicināšana” un “Sabiedrības informēšana par mežsaimniecības un kokrūpniecības aktualitātēm”.

2017.gada projekta par sabiedrības informēšanu mežsaimniecības un kokrūpniecības aktualitātēm (projekta finansējums 50 000 euro) ietvaros finansējums piešķirts animācijas filmas izveidei par meža faktiem un tās demonstrēšanu kinoteātros, organizēts izbraukuma seminārs jauniešiem, kā arī reģionālais seminārs par mežsaimniecības aktualitātēm, izveidots konts Facebook vietnē. Tajā skaitā, piemēram, finansējums piešķirts:

 sabiedrības informēšanai par mežsaimniecības aktualitātēm un koksnes pārstrādi – elektroniskajā vidē (TV, radio, interneta portāli) 17 400 euro un drukātajā presē – 14 960 euro, neskatoties uz to, ka finansējums medijiem sabiedrības informēšanai tiek piešķirts citā mērķprogrammā, kurai ir noteikta virkne prasību attiecībā uz mediju izvēli un kurā projekti tiek vērtēti atsevišķi.
Pasākuma ietvaros ar mediju aģentūru noslēgts pakalpojuma līgums 6807 euro apmērā par vismaz 10 runas personu identificēšanu, publikāciju sagatavošanu, kā arī nodrošinot jautājumu koordinēšanu starp redakciju, runas personu un pasūtītāju.

!!! No biedrības pārskata izriet, ka vairums no publikācijām bijušas par koka mājām, lai gan pasākumiem par koka māju būvniecības veicināšanu finansējums piešķirts citā projektā;

 mediju izglītošanas pasākumiem – semināriem, preses konferencēm, izbraukumiem – 8250 euro
apmērā:
- arī šīs aktivitātes ietvaros pamatā izdevumi bijuši saistīti ar koka māju būvniecības veicināšanu,

piemēram: biedrības vadītāja un piecu žurnālistu izbraukums uz Igaunijas koka būvniecības balvas pasniegšanu, segti izdevumi par mediju aģentūras pakalpojumiem – apzināt Latvijas medijus, kuri būtu ieinteresēti apmeklēt Igaunijas koka būvniecības forumu, kā arī atbalsta sniegšanu mediju pasākuma organizēšanā par koka būvniecības iespējām un koka ugunsnoturību;

- organizēts 4 mediju pārstāvjiem izbraukums kopā ar biedrības vadītāju, lai parādītu, cik plata ir piejūras mežu zona un kā priežu mežus šajā 5km zonā ietekmē liegums veikt atjaunošanas cirtes, sedzot izdevumus par telpu un auto nomu 675 euro apmērā.

Analizējot minētā projekta iesniegumu un izdevumu tāmi, secināms, ka tajās norādīti galvenie veicamie pasākumi, nesniedzot izvērstu informāciju par plānotajām aktivitātēm katrā no tiem (iesniegumā galvenokārt minēta nepieciešamība izglītot un sniegt informāciju jauniešiem, nenorādot sabiedrības informēšanas pasākumus par koka māju būvniecību) un tam paredzēto finansējumu.

Līdz ar to projektu vērtētājiem ir visai apgrūtinoši vai pat neiespējami pilnīgi un kvalitatīvi izvērtēt plānoto izdevumu pamatotību mērķu sasniegšanai, tajā skaitā gūt skaidru priekšstatu, kādu informāciju un kādai mērķauditorijai ir plānots sniegt.

Minēto apliecina arī ekspertu komentāri vērtējumos: “Nepieciešams izstrādāt detalizētāku tāmi – kādi elektroniskie mediji TV, radio raidījumi, interneta portāli tiek iesaistīti? Kas veido animācijas filmu, saturs, auditorija, nepieciešamība šādai filmai – pamatojums?”

Tādējādi arī veidojas situācija, ka projekta ietvaros tiek īstenoti pasākumi, kurus, iespējams, projektu vērtētāji nebūtu akceptējuši, ja projekta iesniegumā un tāmē būtu norādīta detalizēta informācija.

No VK Revīzijas numurs: Nr.2.4.1.-14/2018

Atbildēt

Nabadziņi ... vecuma marasms laikam nevienu netaupa. Pēc šī raksta patiesi palika bail novecot.

Atbildēt

Atkārtošos ,bet LVM sistemmātiski un barbariski aplaupa mūsu nākamās paaudzes,tikai lai īstermiņā pildītu savas kabatas.Tas oir noziegums un pienāks laiks kad kādam par šo noziegumu būs jāatbild!!!Ja kas LVM šobrīd c;ert Kangaru kalna mežuz bez mazākajām sirdsapziņas paliekām...

Atbildēt

Paldies mežkopjiem. Pēdējā laikā ar ZM un LVM atbalstu notiek sabiedrības kūdīšana pret vides aizsardzību. Arī paši nobarojušies valsts mežu izsaimniekotāji (LVM) aicina samazināt ciršanas vecumu
Ja dotu brīvību mežu īpašniekiem, Latviju viņi noskūtu pliku. ALKATĪBAI nav morāles.

Atbildēt

informēšanas un izglītības pasākumi bērniem, jauniešiem un pieaugušajiem. Ņemot vērā, ka sabiedrības informēšanas pasākumu mērķprogrammai tiek piešķirts LIELĀKAIS FINANSĒJUMS, revīzijā tika skatīti šajā mērķprogrammā atbalstītie projekti.

Analizējot atbalstītos un īstenotos projektus, secinājām, ka ik gadu lielākais finansējums sabiedrības informēšanas pasākumiem tiek piešķirts biedrībām – “Zaļās mājas” un “Latvijas Mežu sertifikācijas padome”.
Biedrībai “Zaļās mājas”, kas ir lielākais finansējuma saņēmējs, tikai laika posmā no 2016.līdz 2018.gadam piešķirti 214 500 euro desmit projektiem, kā arī 111 000 euro no valsts atbalsta pasākumiem sešiem projektiem. Tās biedri ir AS “Latvijas valsts meži” !!! un desmit lielākās kokrūpniecības nozares biedrības, kas ir ievēlētas biedrības padomē.

No VK Revīzijas numurs: Nr.2.4.1.-14/2018

Atbildēt

Sabiedrībai netiek sniegta vispusīga informācija par to, kā gadu no gada tiek izlietots AS “Latvijas valsts meži” ziedojums.

Zemkopības ministrija nav izmantojusi iespēju daļu ziedojuma finansējuma mērķtiecīgi orientēt uz skaidri definētu problēmu risināšanu meža nozarē, kur projektos plānotās aktivitātes būtu skaidri pamatotas, piemēram, ar visaptverošiem pētījumiem, aptaujām par sabiedrības vajadzībām un interesēm.
.. Vienlaikus finansiāli atbalstīti divu iesniedzēju projekti, kuru atbilstība kādai no ziedojuma mērķprogrammām ir apšaubāma, tajā skaitā vienas biedrības projekti atbalstīti daudzu gadu garumā, pēdējos trīs gados biedrībai piešķirot kopā 47 tūkst. euro.

Revīzijā, lūdzot precizēt galvenos kritērijus, kas pamato iepriekšminētā finansējuma sadalījumu starp atbalsta jomām, Zemkopības ministrija norādīja144 atsauci uz informatīvo ziņojumu par dāvināšanas kārtību 2018.gadā un nesniedza informāciju par detalizētiem kritērijiem.

No VK Revīzijas numurs: Nr.2.4.1.-14/2018

Atbildēt

ZEMKOPĪBAS MINISTRIJA nevalstiskajam sektoram no valsts budžeta un Eiropas Savienības (ES) fondiem novirza vairāk nekā 10 MILJONUS EIRO gadā, tostarp dažādu projektu realizācijai.

“Šķiet īpatnēji, ka ministrijā darbojas vēsturiski izveidojies slēgts klubiņš, kurā pie viena galda saujiņa nozīmīgu spēlētāju lemj par pašu finansēšanu no valsts budžeta un par naudas dalīšanu citiem projektiem. Tikmēr ne sabiedrība, ne citas NVO nevar zināt, kā tieši pieņemti nozarei nozīmīgi lēmumi un sadalīta nozares organizācijām paredzētā nauda” - valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Caur vēsturiski izveidotiem Meža, Medību un Zivsaimniecības fondiem Zemkopības ministrija katru gadu izpumpē 2 MILJONUS EIRO.

Daļa no šīs summas tiek piešķirta arī nevalstiskajām organizācijām un dažādu sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumu īstenošanai. Valsts kontrole revīzijā atklāj, ka starp šiem fondiem valda būtiskas atšķirības budžeta līdzekļu apsaimniekošanā, īpaši vēršot uzmanību uz trūkumiem Meža attīstības fonda un Medību saimniecības attīstības fonda līdzekļu pārvaldē. Pastāvošo pieeju nevar saukt par atbildīgu, atklātu un skaidru.

Zemkopības ministrijas nozaru fondi radušies vēsturiski no savulaik izveidotajiem speciālajiem budžetiem. Pirms desmit gadiem Valsts kontrole aicināja izvērtēt fondu pastāvēšanas lietderību, bet tas joprojām nav noticis.

Atbildēt

»

lasot, laikam nebija saprotami, ka vispār rakstā runa ir nevis par piecgadēm padomju saimniekošanas laikā, bet par to, kā un kad tika veidots Latvijas mežu resurss(ko tagad izcērt), valsts un tautas īpašums, respektīvi, par laika periodu līdz 1940.gadam, pirmās brīvvalsts mežu izmantošanas politiku,stratēģiju un attieksmi.

Atbildēt

»

fondu naudas apsaimniekotājs "Latvijas Safari klubs" iedziedājās?

Atbildēt