Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Reaģējot uz mediju grupas "TV3 Group" 19.martā izsūtīto atklāto vēstuli saistībā ar Latvijas Televīzijas (LTV) lēmumu ārkārtējās situācijas laikā būtiski izmainīt LTV1 programmas plānojumu, LTV vēlas vēlreiz uzsvērt - šīs izmaiņas veiktas, lai nodrošinātu vēl ātrāku sabiedrības informēšanu un vēl saprotamāk izskaidrotu notiekošo Latvijā un pasaulē, kas ir vistiešākais sabiedriskās televīzijas uzdevums.

Sabiedriskā televīzija nekad nepakārtos savu darbu komercmediju interesēm un nestrādās pēc atlikuma principa - mūsu prioritāte ir sabiedrības informēšana un tas, kā tiek plānota LTV programma, ir atkarīgs no sabiedrības vajadzībām. LTV ārkārtējās situācijas apstākļos katru dienu nodrošina četrus pilnvērtīgus ziņu izlaidumus darba dienās un divus brīvdienās LTV1, kā arī ziņas krievu valodā LTV7, kā arī nepārtraukti reaģē un veic izmaiņas programmā, iekļaujot tiešraides ar atbildīgo institūciju un valdības paziņojumiem un preses konferencēm. Tādējādi tiek nodrošināta vispusīga sabiedrības informēšana par norisēm Latvijā.

Veicot izmaiņas LTV1 plānojumā, LTV labi apzinājās tiešo konkurenci, kas rodas, sākot vakara galveno ziņu izlaidumu vienlaikus ar TV3 ziņām, tomēr mediju grupas "TV3 Group" pārmetumi sabiedriskajai televīzijai ārkārtējās situācijas laikā neiztur kritiku. Ir skaidrs, ka LTV vakara ziņu izlaiduma ētera laika maiņa ir radījusi gan pozitīvu auditorijas reakciju, gan jautājumus, tomēr mēs uzskatām, ka konkurējošās komercmediju grupas argumenti nav pamatoti.

Pirmkārt, kā jau minēts "TV3 Group" vēstulē, sabiedrībai ārkārtējās situācijas laikā īpaši būtiska ir kvalitatīva, daudzveidīga, plaša un uzticama informācija. Tieši to nodrošina sabiedriskā televīzija, mainot vakara ziņu izlaiduma ētera laiku - informē operatīvi (pārceļot raidījumu pusstundu ātrāk) un visaptveroši (pagarinot ziņu izlaiduma garumu), tādējādi tieši kalpojot sabiedrības interesēm.

Otrkārt, vēlamies atgādināt, ka tieši konkurējošā mediju grupa regulāri veikusi ētera plānošanu tā, lai veicinātu auditorijas sašķelšanos, tādējādi sašaurinot skatītājam vienlaikus pieejamo ētera laiku. Tā ir bijis gan gadījumā ar televīzijas kanāla LNT rīta ziņu izlaidumu, lemjot to sākt pusstundu ātrāk par LTV "Rīta Panorāmu", gan gadījumā ar vakara ziņu izlaidumu - agrāk TV3 ziņas sākās plkst. 19.00, bet tikai no šī gada sākuma ir pārceltas uz plkst. 20.00 - tuvāk "Panorāmas" tradicionālajam ētera laikam. Tāpat no šī gada sākuma TV3 darba dienās plkst. 18.00 ieplānotas "TV3 ziņas īsumā", kas sākas vienlaikus ar LTV1 Dienas ziņām, kas šajā laikā plānotas vēsturiski.

Treškārt, Latvijas Televīzija uzskata, ka mediju grupas pārmetumi ir neētiski. Pētījumu kompānijas Kantar TNS dati, kuros salīdzināti 2019. un 2020.gada reitingu rādītāji televīzijas ziņām latviešu valodā visos kanālos, kuros pieejamas ziņas latviešu valodā, liecina, ka 2020.gada janvārī un februārī tās piedzīvojušas kritumu 28% apjomā (skatītāju skaits tūkstošos), salīdzinot ar 2019.gada janvāri un februāri. Mediju grupai, kas smagi iedragājusi Latvijas mediju vidi, pieņemot lēmumu likvidēt kanāla LNT ziņu dienestu (pieredzes bagātāko komerctelevīziju ziņu dienestu Latvijā), nav tiesību šajā situācijā kaut ko pārmest sabiedriskajai televīzijai, sabiedrības interesēs veiktas programmas izmaiņas dēvējot par "informatīvās telpas sašaurināšanu".

Latvijas Televīzijas finansējums arvien ir viens no viszemākajiem visā Eiropā. Šajā situācijā, kad Covid-19 radītās krīzes dēļ sarūk reklāmas ieņēmumi un paralēli Latvijas Televīzija gatavojas iziešanai no reklāmas tirgus bez atbilstoša finansiālās "drošības spilvena", mēs ļoti labi saprotam vietējā satura ražošanas apdraudējumu. Tomēr nedrīkst aizmirst, ka Latvijas Televīzijas satura mērķi kā lineārajā, tā digitālajā vidē atšķiras no komercmediju satura mērķiem. "Mēs esam pateicīgi mūsu auditorijai par uzticību un prasīgumu, un skaidri apzināmies, ka mūsu uzdevums ir piedāvāt visaugstākās kvalitātes saturu visai sabiedrībai - neatkarīgi no vecuma, dzīvesvietas, nodarbošanās un citiem parametriem. Izdarot izmaiņas, mūsu mēraukla ir tikai un vienīgi sabiedrības intereses," uzsver Latvijas Televīzijas Programmu daļas direktore Rita Ruduša.

Latvijas Televīzija turpinās rūpīgi ieklausīties auditorijas vēlmēs un vajadzībās un veiks nepieciešamās izmaiņas arī turpmāk. Mēs esam pateicīgi skatītājiem, kuri novērtē LTV radīto saturu, un vēlreiz vēlamies atgādināt - sabiedriskās televīzijas uzdevums ir uzrunāt pilnīgi visu sabiedrību. Ārkārtējās situācijas apstākļos tas ir sarežģīts uzdevums, bet mēs to darām ar vislielāko atbildības sajūtu pret ikvienu sabiedrības locekli, jo no LTV darba ātrums un kvalitāte vistiešākajā veidā ietekmē sabiedrības spēju pasargāt sevi šā brīža grūtībās.

Novērtē šo rakstu:

20
13

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

FotoIr kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Lasīt visu...

21

Bez Amerikas. Ai un vai!?

FotoStarptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
Lasīt visu...

12

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

Foto2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Lasīt visu...

21

Valoda kā attieksme

FotoŠogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Lasīt visu...

3

Vai tad jūs tiešām nejūtat, cik pasakainā drošībā ir mūsu valsts? Pateicoties mums!

FotoŠī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Lasīt visu...

21

Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla kognitīvā disonanse

FotoPavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Lasīt visu...

18

Latviešiem – ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš

FotoLatvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi