Citu mediju problēmas un sabiedrības tiesības uz daudzveidīgu informāciju mūs, nodokļu maksātāju uzturēto Latvijas Televīziju, neinteresē
Ivars Priede, LTV valdes loceklis20.03.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Reaģējot uz mediju grupas "TV3 Group" 19.martā izsūtīto atklāto vēstuli saistībā ar Latvijas Televīzijas (LTV) lēmumu ārkārtējās situācijas laikā būtiski izmainīt LTV1 programmas plānojumu, LTV vēlas vēlreiz uzsvērt - šīs izmaiņas veiktas, lai nodrošinātu vēl ātrāku sabiedrības informēšanu un vēl saprotamāk izskaidrotu notiekošo Latvijā un pasaulē, kas ir vistiešākais sabiedriskās televīzijas uzdevums.
Sabiedriskā televīzija nekad nepakārtos savu darbu komercmediju interesēm un nestrādās pēc atlikuma principa - mūsu prioritāte ir sabiedrības informēšana un tas, kā tiek plānota LTV programma, ir atkarīgs no sabiedrības vajadzībām. LTV ārkārtējās situācijas apstākļos katru dienu nodrošina četrus pilnvērtīgus ziņu izlaidumus darba dienās un divus brīvdienās LTV1, kā arī ziņas krievu valodā LTV7, kā arī nepārtraukti reaģē un veic izmaiņas programmā, iekļaujot tiešraides ar atbildīgo institūciju un valdības paziņojumiem un preses konferencēm. Tādējādi tiek nodrošināta vispusīga sabiedrības informēšana par norisēm Latvijā.
Veicot izmaiņas LTV1 plānojumā, LTV labi apzinājās tiešo konkurenci, kas rodas, sākot vakara galveno ziņu izlaidumu vienlaikus ar TV3 ziņām, tomēr mediju grupas "TV3 Group" pārmetumi sabiedriskajai televīzijai ārkārtējās situācijas laikā neiztur kritiku. Ir skaidrs, ka LTV vakara ziņu izlaiduma ētera laika maiņa ir radījusi gan pozitīvu auditorijas reakciju, gan jautājumus, tomēr mēs uzskatām, ka konkurējošās komercmediju grupas argumenti nav pamatoti.
Pirmkārt, kā jau minēts "TV3 Group" vēstulē, sabiedrībai ārkārtējās situācijas laikā īpaši būtiska ir kvalitatīva, daudzveidīga, plaša un uzticama informācija. Tieši to nodrošina sabiedriskā televīzija, mainot vakara ziņu izlaiduma ētera laiku - informē operatīvi (pārceļot raidījumu pusstundu ātrāk) un visaptveroši (pagarinot ziņu izlaiduma garumu), tādējādi tieši kalpojot sabiedrības interesēm.
Otrkārt, vēlamies atgādināt, ka tieši konkurējošā mediju grupa regulāri veikusi ētera plānošanu tā, lai veicinātu auditorijas sašķelšanos, tādējādi sašaurinot skatītājam vienlaikus pieejamo ētera laiku. Tā ir bijis gan gadījumā ar televīzijas kanāla LNT rīta ziņu izlaidumu, lemjot to sākt pusstundu ātrāk par LTV "Rīta Panorāmu", gan gadījumā ar vakara ziņu izlaidumu - agrāk TV3 ziņas sākās plkst. 19.00, bet tikai no šī gada sākuma ir pārceltas uz plkst. 20.00 - tuvāk "Panorāmas" tradicionālajam ētera laikam. Tāpat no šī gada sākuma TV3 darba dienās plkst. 18.00 ieplānotas "TV3 ziņas īsumā", kas sākas vienlaikus ar LTV1 Dienas ziņām, kas šajā laikā plānotas vēsturiski.
Treškārt, Latvijas Televīzija uzskata, ka mediju grupas pārmetumi ir neētiski. Pētījumu kompānijas Kantar TNS dati, kuros salīdzināti 2019. un 2020.gada reitingu rādītāji televīzijas ziņām latviešu valodā visos kanālos, kuros pieejamas ziņas latviešu valodā, liecina, ka 2020.gada janvārī un februārī tās piedzīvojušas kritumu 28% apjomā (skatītāju skaits tūkstošos), salīdzinot ar 2019.gada janvāri un februāri. Mediju grupai, kas smagi iedragājusi Latvijas mediju vidi, pieņemot lēmumu likvidēt kanāla LNT ziņu dienestu (pieredzes bagātāko komerctelevīziju ziņu dienestu Latvijā), nav tiesību šajā situācijā kaut ko pārmest sabiedriskajai televīzijai, sabiedrības interesēs veiktas programmas izmaiņas dēvējot par "informatīvās telpas sašaurināšanu".
Latvijas Televīzijas finansējums arvien ir viens no viszemākajiem visā Eiropā. Šajā situācijā, kad Covid-19 radītās krīzes dēļ sarūk reklāmas ieņēmumi un paralēli Latvijas Televīzija gatavojas iziešanai no reklāmas tirgus bez atbilstoša finansiālās "drošības spilvena", mēs ļoti labi saprotam vietējā satura ražošanas apdraudējumu. Tomēr nedrīkst aizmirst, ka Latvijas Televīzijas satura mērķi kā lineārajā, tā digitālajā vidē atšķiras no komercmediju satura mērķiem. "Mēs esam pateicīgi mūsu auditorijai par uzticību un prasīgumu, un skaidri apzināmies, ka mūsu uzdevums ir piedāvāt visaugstākās kvalitātes saturu visai sabiedrībai - neatkarīgi no vecuma, dzīvesvietas, nodarbošanās un citiem parametriem. Izdarot izmaiņas, mūsu mēraukla ir tikai un vienīgi sabiedrības intereses," uzsver Latvijas Televīzijas Programmu daļas direktore Rita Ruduša.
Latvijas Televīzija turpinās rūpīgi ieklausīties auditorijas vēlmēs un vajadzībās un veiks nepieciešamās izmaiņas arī turpmāk. Mēs esam pateicīgi skatītājiem, kuri novērtē LTV radīto saturu, un vēlreiz vēlamies atgādināt - sabiedriskās televīzijas uzdevums ir uzrunāt pilnīgi visu sabiedrību. Ārkārtējās situācijas apstākļos tas ir sarežģīts uzdevums, bet mēs to darām ar vislielāko atbildības sajūtu pret ikvienu sabiedrības locekli, jo no LTV darba ātrums un kvalitāte vistiešākajā veidā ietekmē sabiedrības spēju pasargāt sevi šā brīža grūtībās.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
