Citskovskim nepieciešams mēnesis „informācijas papildu apstrādei”, lai norādītu interneta vietnes adresi
PIETIEK30.07.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai gan pašreizējais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis bieži mēdz runāt par valsts pārvaldes efektivizēšanu, realitāte ir cita, - Pietiek rīcībā esošā oficiālā vēstulē Citskovskis visā nopietnībā apgalvojis, ka gandrīz mēnesis laika un „informācijas papildu apstrāde” viņa vadībā esošajai iestādei bijusi nepieciešama, lai norādītu interneta vietnes adresi, kur atrodami pašas Valsts kancelejas pētījuma rezultāti.
„Ņemot vērā, ka informācijas apstrādei bija nepieciešama papildu apstrāde, atvainojamies par starpatbildes nesniegšanu noteiktajā termiņā,” – šādi Citskovskis oficiālā vēstulē skaidrojis iemeslus, kāpēc uz 10. jūnijā nosūtītu informācijas pieprasījumu viņa vadītā iestāde atbildi sniegusi tikai 6. jūlijā.
Taču daudz interesantāk ir tas, kas tieši bija tā informācija, kuras „papildu apstrādei” Valsts kancelejā ir bijis nepieciešams gandrīz mēnesis. Valsts kancelejai bija pieprasītas ziņas par tās veiktas valsts iestāžu darbinieku aptaujas rezultātiem, un izrādījās, ka mēnesi ilgās „papildu apstrādes” laikā šī Citskovska vadītā iestāde noskaidrojusi, ka šie rezultāti ir atrodami... tās mājas lapā.
„Atbildot uz Jūsu informācijas pieprasījumu par Valsts kancelejas 2018.gadā rīkotās valsts iestāžu darbinieku aptaujas rezultātiem, vēlamies norādīt, ka iesaistīšanās aptaujas rezultāti ir ievietoti Valsts kancelejas tīmekļvietnē (sadaļa “Cilvēkresursu attīstības politika - Pētījumi”), tādējādi nodrošinot iespēju ar rezultātiem iepazīties gan sabiedrībai, gan aptaujas mērķauditorijai - valsts pārvaldes darbiniekiem,” – šādi Citskovskis rezumējis „papildu apstrādes” rezultātus.
Tiesa, tā kā visa informācija, kas iestādes vēstulē minēta, atbildot uz informācijas pieprasījumu, izrādījās norāde uz konkrētu interneta vietni, pašlaik Citskovskim būs jāsniedz oficiāls skaidrojums saistībā ar dažiem papildu jautājumiem:
1) kāda tieši „papildu apstrāde” bija nepieciešama pieprasītajai informācijai?
2) kura iestādes amatpersona veica un apstiprināja novērtējumu, ka pieprasītajai informācijai nepieciešama šāda „papildu apstrāde”?
3) kādu tieši iemeslu dēļ šī „papildu apstrāde” nebija paveicama divu nedēļu termiņā?
Pat, ja pieņem, ka arī atbildēm uz šiem jautājumiem Citskovska vadītajai iestādei būs vajadzīga „papildu apstrāde”, drīzumā šai informācijai vajadzētu tikt sniegtai, un tad par to informēs arī Pietiek.
Kā rāda Valsts ieņēmumu dienesta informācija, pērn Citskovska atalgojums mēnesī ir bijis vidēji vairāk nekā 3800 eiro mēnesī.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
