Iesaki rakstu: 
Iedomāsimies šādu hibrīdkara scenāriju. Krievija ar spekulācijām finanšu tirgū sagrauj kādas Rietumu valsts valūtu, kā rezultātā iegūst lielu daudzumu naudas. Šo naudu tā iegulda, sponsorējot dažādas sabiedriskas organizācijas un medijus, kas īsteno Krievijas ideoloģiju un kritizē tās oponentus. 33 miljoni dolāru tiek ieguldīti kādas valsts etnisko minoritāšu aizstāvības grupā, kas uzkurina pastāvošās pretrunas sabiedrībā, periodiski izraisot masu grautiņus. Tā nu gadās, ka īpaši nežēlīgi grautiņi izceļas tieši pirms gaidāmajām vēlēšanām, kurās ir jāgāž Krievijai netīkams prezidents. Grautiņi ir tik briesmīgi, ka pieprasa armijas aktīvu rīcību, bet to Krievijas sponsorēto NVO un mediju tīkls sauks par “fašisma atdzimšanu”, tā diskreditējot prezidentu.
Šādu scenāriju ir grūti iedomāties, jo Krievijas gadījumā šādas metodes tiktu likvidētas saknē un izpelnītos tādu prettriecienu, ko vēl ilgi atcerēties. Taču aprakstītais scenārijs jau ir noticis – tikai tā nebija Krievija. Tas bija pats humānākais un labsirdīgākais filantrops pasaulē Džordžs Soross, kurš spekulācijās iegūto naudu iegulda gaišas sirds un bezdarbības dēļ, neko pretī neprasot – vismaz tā mums grib iestāstīt. Vai arī – sekojot jaunākajai modei – tiek noliegta jebkāda Sorosa ietekme Latvijā, to dēvē par “sazvērestības teorijām”, kas, protams, izbeidz visas diskusijas – neskatoties uz to, ka visa informācija par viņa ietekmes tīkliem ir publiski pieejama un gana daiļrunīga.
ASV gadījumā Soross ir ieguldījis 33 miljonus dolāru melnādaino aktīvistu grupas “Black Lives Matter” organizācijā, kas ir galvenie “protestu” organizētāji. Tas pats Džordžs Soross, kurš uzskata, ka Trampam ir jāpazūd no Baltā nama, jo viņš iestājas pret globālismu un atvērto robežu ideoloģiju. Tas pats, kuram neskaitāmas NVO un mediji ir pateicīgi par savu eksistenci un tāpēc nekritiski atskaņo viņa idejas. Katrai revolūcijai ir savi sponsori – to norise parasti atkarīga nevis no kādiem objektīviem faktoriem, bet gan no politizētu mediju uzkurinātajām emocijām un interpretācijām par to, kurš skaitās “upuris”, bet kurš “apspiedējs”.
Šī informācija sasniedz dzirdīgas ausis, it īpaši tajā paaudzē, kas ir indoktrinēta neomarksisma upuru kulta “gudrībās” – tā ir noziedzības racionalizācija, jo saskaņā ar neomarksisma pasaules uzskatu morāli var būt tikai “upuri”, lai ko viņi darītu, bet “apspiedēji” vienmēr ir amorāli. ASV notiekošo grautiņu formula tātad ir: finanšu spekulantu nauda + neomarksisma ideoloģija + multikulturālās sabiedrības pretrunu ekspluatācija.
Ikviena multikulturāla sabiedrība ir kā pulvera muca. Etniskie un rasu nemieri ASV izlaužas periodiski – kā likums, tie sākas ar kādu brutalitātes gadījumu, kas tiek izcelts medijos, tā uzkurinot pastāvošo spriedzi līdz baltkvēlei. Tas notiek, neskatoties uz to, ka nežēlīgi noziegumi visdažādākajās rasu kombinācijās notiek katru dienu, bet tos ignorē, jo tiem konkrētajā brīdī un formā nav pielietojuma. Pēc tam sākas laupīšanas un slepkavošana, no kuras cieš cilvēki, kuriem nav paveicies dzīvot konkrētajās teritorijās (parasti iekšpilsētās) – visbiežāk tās ir tās pašas etniskās minoritātes. Konflikti notiek ne tikai starp melnādainajiem un baltādainajiem, bet arī starp melnādainajiem un meksikāņu imigrantiem, kā arī aziātiem, kuriem bieži pieder mazie uzņēmumi. Pēc grautiņiem turpinās iekšpilsētu ekonomiskā lejupslīde, radot negatīvu nabadzības spirāli.
Arī šajā gadījumā ikvienam, kas seko līdzi tai nežēlībai, kas pavada “protestus” jeb grautiņus, ir pilnīgi skaidrs, ka tam vairs nav nekāda sakara ar traģisko Džordža Floida nāvi. Pamatā cieš mazie uzņēmēji, kuru bizness tiek sagrauts (tajā skaitā melnādainie), bet tie, kas cenšas aizkavēt savu aplaupīšanu, tiek brutāli piekauti. Kā tieši tāds idiotisms kā apģērbu un siera kūku zagšana godina Džordža Floida piemiņu, arī nav skaidrs – vismaz normāliem cilvēkiem.
Bet ir gana daudz to, kas spēj to visu attaisnot, jo viņi dzīvo nevis tajā realitātē, kur dzīvo no grautiņiem cietušie cilvēki, bet gan sociālo tīklu burbulī, kur visu nosaka “rasisms”, “kapitālisms” vai citi gudri atslēgvārdi. Grautiņu attaisnošana iet kopsolī ar komunisma ideju normalizāciju, ar ko nodarbojas mūsdienu “ekspertokrātija” kreisi-liberālajās fakultātēs, domnīcās un medijos. ASV šī indoktrinācija notiek jau vairāk nekā pusgadsimtu, un sekas ir redzamas – nav runa tikai par “atšķirīgiem uzskatiem”, bet gan par uzbrukumu civilizācijai, kas Latvijā šobrīd ir sākuma stadijā.
Marksisms atgriežas kā farss, kurā kreiso aktīvistu goda lieta ir kalpošana finanšu spekulantu interesēm, atbalstot mazo uzņēmēju un strādnieku šķiras dzīves sagraušanu bezjēdzīgos nemieros. Un tieši šī iemesla dēļ, visticamākais, Trampu vēlēšanās pārvēlēs – tāpat kā 1968. gadā amerikāņi ievēlēja “likuma un kārtības” prezidentu Niksonu, tā arī tagad pieaugs prasība pēc kāda, kas var nodrošināt mierīgo iedzīvotāju drošību pret zemiskiem bandītiem. Ar to arī apsveicu!
Pārpublicēts no https://kursslatvija.wordpress.com/
Seko mums 
Latvija nav sliktāka par citiem, nereti pat spējam būt labāki. Arī izdarīts daudz, lai mums būtu laba valsts, taču grūtības un atpalicību rada godīguma deficīts.
Pēdējās dienās sabiedrībā uzvirmojušas diskusijas par latviešu leģionāru vairodziņa izmantošanu Ogrē. Valsts drošības dienests izsaka bažas, bet vai šīs bažas tiešām ir pamatotas?
Minhenes drošības konference ir noslēgusies: nav iestājies pasaules gals, jauna gaisma nav aususi, un NATO nevaid miris. Jaunā ASV administrācija iezīmēja savu redzējumu par lietu kārtību, Eiropas pārstāvjiem bija savs viedoklis. Diskusija sākusies, bet kur citur, ja ne šādos forumos runāt par kopējo un atšķirīgo. Visai emocionālas un piesātinātas dienas. Ievelkot elpu, kur tad mēs šobrīd esam?
„Es nepiekrītu nevienam tavam vārdam, bet es aizstāvēšu tavas tiesības to teikt līdz pat nāvei.”
Sakarā ar to, ka dzīvoju Limbažu novada Pāles pagasta apdzīvotajā vietā Ārciemā, kur ir kritiski slikti mobilie sakari, mobilais un mājas internets, vēlos saņemt kompetentu atbildi uz šādiem jautājumiem:
Neatkarīgi no tā, ko katrs domā par Donalda Trampa personību, viņa atgriešanās prezidenta amatā ir simboliska nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros. Šajos kultūrkaros “woke” neomarksisti vairākas desmitgades ir dzinuši sabiedrību strupceļā. Trampa pirmais termiņš bija viņa politiskā uzvara. Šī uzvara ir uzvara kultūrkaros – skaidra amerikāņu tautas atbilde uz gadiem ilgušo sarkano “woke” ideoloģijas diktātu.
Stāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Visiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
