„Circle K” pat nemēģina izlikties, ka tam būtu svarīga ne tikai nauda, bet arī klienti

Lielākā daļa degvielas uzpildes staciju ķēžu visā pasaulē cieš no vairākām aptuveni vienādām "slimībām" – dārga degviela, pārāk dārgi produkti, ne vienmēr augsts apkalpošanas līmenis. Bet Circle K nolēma neapstāties pie standarta komplekta un parastajā "neārstējamo slimību" sarakstā pievienoja veselu kaudzi jaunu, no kuriem daudzas atklāti pazemo viņu klientus.

Visa tā dēvētā velosipēdu infrastruktūra Rīgā ir viens liels farss. Bet vēl lielāks farss ir “velosipēdu apkopes punkti” uzpildes stacijās Circle K. Lielākā daļa Circle K uzpildes staciju nav pat tuvu Rīgas pseidoveloceliņiem, tāpēc “velosipēdu apkopes punkti” ir tikai pretenciozs šovs.

Nemaz nerunāsim par to, ka "velosipēdu apkopes punktos" pat nav reālu velosipēdu apkopes rīku. Vienīgā atšķirība starp "velosipēdu apkopes punktu" un parasto sienu ir divi betonā ieskrūvētas spieķi un milzīga nejēdzīga reklāmas loksne, par kuru Circle K samaksājusi labu naudu.

No otras puses, ceļa segums, kas ved uz dažām Circle K degvielas uzpildes stacijām, ir tik slikts, ka pēc braukšanas pa šiem ceļiem velosipēds vai jebkurš cits transportlīdzeklis tiešām būs jāved uz reālu  apkopes punktu un reāli būs tur jāremontē. Piemēram, uzpildes stacija Eksporta ielā, blakus Rīgas pasažieru ostai. Ja velosipēdists tur brauc no centra puses, tad viņa ceļā nebūs nekas cits kā sliedes, bruģakmens un bedres.

Maksājumu termināļi, kas atrodas uz uzpildes sūkņiem, nepieņem bezkontakta maksājumus. Termināļi ar bezkontakta maksājumiem tagad atrodas absolūti visur. Pat Pakistānas imigrants Radžda, kuram blakus Rīgas Centrālajai stacijai pieder kebabu kiosks, ir uzstādījis terminālu ar bezkontakta maksājumu pieņemšanu.

Bet uzņēmums, kuram apgrozījums pārsniedz 400 miljonus eiro gadā, šādas tehnoloģijas atļauties nevar. Tā vietā Circle K liek saviem klientiem stāvēt uz ielas ar plikām rokām, lai izvilktu kartes no makiem, un gaidīt, kamēr termināls izdomās ņemt no viņiem naudu. Ar tādu klimatu kā Latvijā būtu jauki nākt klajā ar labāku risinājumu. Saskaņā ar laika apstākļu statistiku Latvijā  sniegs snieg 82 dienas gadā, un temperatūra nokrītas zem nulles 177 dienas gadā.

Kļūdās tie no jums, kuri domā, ka bezkontakta termināļus nevar uzstādīt jau strādājošā terminālī. Labs piemērs ir Rīgas satiksmes autostāvvietu termināļi, kuri sākumā ilgu laiku nepieņēma bezkontakta maksājumus, taču tie tur vēlāk parādījās.

Maksājumu norēķinu interfeiss sūkņu termināļiem ir stulbs un neērts. Tas ir ļoti lēns un nav intuitīvs. Tikai viens maksājums par degvielu aizņem līdz pat aptuveni 45 sekundēm. Bankomātam skaidras naudas izsniegšanai ir nepieciešamas tikai 25 sekundes. Un ir jāatceras, ka bankomāta drošības arhitektūra ir vairākas reizes sarežģītāka nekā parastajā maksājumu terminālā.

Tomēr visparastākais bankomāts izdod naudu gandrīz divreiz ātrāk, nekā termināls šo naudu no tevis paņem. Vispār tam vajadzētu būt otrādi – jāizdod lēnāk, un jāpieņem ātrāk. Bet Circle K vadībai par šo jautājumu acīmredzami ir cits viedoklis.

No norēķinu interfeisu dizaina viedokļa šis Circle K sūkņu norēķinu interfeiss atpaliek no modernajiem risinājumiem par 10–12 gadiem. Ņemot vērā to, cik ātri attīstās maksājumu tehnoloģijas mūsdienās, 10-12 gadu nobīde ir akmens laikmeta līmenis.

Daudzas Circle K degvielas uzpildes stacijas piedāvā apmaksātu autostāvvietu. Dažās degvielas uzpildes stacijās, īpaši tuvāk Rīgas centram, automašīnu dēļ, kas vairākas stundas pavada apmaksātā autostāvvietā, neko nepērkot Circle K, īstajiem Circle K klientiem nav, kur atstāt savu automašīnu, lai apēstu tajā pašā Circle K nopirkto sviestmaizi. Tas ir tas pats, kas samaksāt kinoteātrī par sēdvietu, bet filmas skatīties stāvot, jo kādam izdevās apsēsties tavā vietā pirms tevis.

Es neesmu pret apmaksātu autostāvvietu, ja uzpildes stacijas teritorijā ir pietiekami daudz stāvvietu reāliem uzpildes stacijas klientiem. Bet, kad Circle K mēģina nopelnīt naudu gan uz maksas  autostāvvietu, gan uz sviestmaizēm, vienlaikus aizskarot savus patiesos klientus, man personīgi šķiet, ka tas ir nožēlojami.

Uz katra sūkņa Circle K nolēma uzlīmēt 19 “miles” reklāmas uzlīmes un tikai vienu niecīgu uzlīmi ar sūkņa numuru. Uzlīmi ar numuru gandrīz nekad nevar redzēt no veikalā gadījumā, ja esi  to aizmirsis. Dažas “miles” reklāmas uzlīmes ir tik lielā drukā, ka tās ir trīs reizes lielākas nekā sūkņa numura uzlīme.

Katra saruna ar uzpildes stacijas darbinieku par Extra klientu kartēm pārvēršas par nelielu pratināšanu, kuras laikā jūs jūtaties kā Stambulas bazārā. Šeit jāatzīmē izcilais tirdzniecības psihologa darbs - kasieriem tika mācīts uzdot jautājumus par kartēm pirms darījuma ievadīšanas kasē.

Kamēr kasieris nospiež pogas uz sava termināla, tev  vienkārši jāieklausās visos šajos jautājumos neatkarīgi no tā, vai tev tas patīk vai ne. Ir kasieri, kuri izaicinoši neko neievada terminālā, bet ļoti aktīvi vienu pēc otra uzdod  provokatīvus jautājumus par iemesliem, kāpēc nevēlaties izmantot Extra karti.

Bet sliktās ziņas par Extra kartēm šeit nebeidzas. Paturot prātā, ka norēķinu interfeiss atpaliek no modernajiem risinājumiem par 10–12 gadiem, būtu diezgan neprātīgi sagaidīt, ka Circle K izmantos modernās tehnoloģijas, lai īstenotu savu lojalitātes programmu.

Un šī skepse ir diezgan pamatota - tā vietā, lai saviem klientiem piedāvātu izmantot lojalitātes programmu, izmantojot mobilo aplikāciju, Circle K vadība ieteica viņiem izmantot... plastmasas kartes. Citiem vārdiem sakot, Circle K reklamē savu lojalitātes programmu, izmantojot 90. gadu sākuma mārketinga rīkus - verbālais spiediens, reklāmas uzlīmes un plastmasas kartes. Vai šo pieeju var nosaukt par modernu un orientētu uz klientu?

Circle K vadībai nav svarīga drošība uz ceļiem. Viņu uzpildes staciju teritorijā faktiski nav gājēju pāreju. Un tas notiek, neskatoties uz to, ka daudzas degvielas uzpildes stacijas pārtrauc gājēju pārejas uz plašām ielām. Labs piemērs būtu uzpildes stacija Rīgā Brīvības ielā 176, kur iebrauktuve uz uzpildes staciju pārtrauc ietvi par 5-6 metriem, nekompensējot gājēju priekšrocību ar zebru.

Arī pie veikalu izejām nav gājēju pāreju. Teorētiski, ja kādu cilvēku notriec automašīna ārpus veikala Circle K, vainīgs būs gājējs. Kantoris tāpat kā CSDD negadījumā, protams, būs galīgi bez vainas. Tas notiek, neskatoties uz to, ka izeja no veikala ir gājēju zona.

Circle K katru gadu tērē desmitiem tūkstošu eiro tirdzniecības psihologiem, nederīgai "velosipēdu apkopes punktu" apdarei un reklāmas uzlīmēm, taču naudas tādiem sīkumiem kā gājēju pārejas viņiem nav.

Ir arī citi pierādījumi, kāpēc Circle K vadībai absolūti nerūp satiksmes noteikumi. Piemēram, esmu vairākkārt redzējis, kā kasieres apkalpoja autovadītājus, kuri atstāja savas automašīnas tieši pie veikala ieejas, gandrīz pilnībā bloķējot veikala ieeju citiem klientiem.

Arī kurjeriem un taksometru vadītājiem patīk stāvēt uz dzeltenās līnijas tieši pie ieejas, kuriem degvielas uzpildes kasieri, protams, nekad neizteic piezīmes. Lai arī informāciju par vismaz  komerciālo transportlīdzekļu pārkāpumiem Circle K vadība varētu apstrādāt un pārsūtīt ja ne policijai, tad vismaz komerctransporta īpašniekiem. Bet, protams, Circle K arī to nedara.

Circle K vadībai arī absolūti nerūp viss, kas notiek kopumā ārpus veikala. Mēs visi zinām par šiem skaistās dzīves cienītājiem, kuri bez degvielas uzpildīšanas atstāj automašīnu pie sūkņa, bloķē ieeju tiem, kas vēlas uzpildīt degvielu, un dodas uz veikalu, lai palutinātu sevi un savu mīļoto ar tasīti kafijas. Ja Circle K vadībai tas būtu rūpējis, mēs jau pirms simt gadiem būtu redzējuši pieklājīgas brīdinājuma zīmes, kas degvielas uzpildes stacijas teritorijā mudina cienīt vienam otru.

Circle K daudzmiljonu peļņa noteikti netiek izmantota pietiekama kasieru skaita atbalstam. Degvielas uzpildes stacijās nekad nav pietiekami daudz darbinieku, un rinda parādās katru reizi, kad veikalā ir vairāk nekā viena persona. Reiz man nācās gaidīt pārdevēju uzpildes stacijā, kur iekšā vai ārā nebija absolūti neviena dzīva cilvēka, izņemot mani. Tas notiek uzņēmumā, kura peļņa ir plus vai mīnus 20 miljoni eiro gadā.

Circle K ir viens no lielākajiem uzņēmumiem Latvijā, kuru ļoti maz interesē klienti un cilvēki kopumā. „Pateicoties” tādiem uzņēmumiem kā Circle K, Latvija nekad nespēs sniegt pakalpojumus patiesā Eiropas līmenī un vienmēr būs nabadzīga Eiropas province.  Province, kur nauda vienmēr būs svarīgāka par apkalpošanas kvalitāti un labām cilvēku attiecībām.

Novērtē šo rakstu: