Circenes ministrija liek noprast: necilvēcisko lēmumu par zālēm ar vēzi slimajam zēnam pieņēmis NVD vadītājs Taube
L. Lapsa04.07.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nacionālā veselības dienesta darbinieks, kas ar vēzi slimam zēnam vārdā Mārcis nepamatoti atteicis vienlaikus izsniegt visu viņa ārstēšanai nepieciešamo summu, bijis šīs iestādes vadītājs Māris Taube, - to garā un samudžinātā vēstulē liek noprast Ingrīdas Circenes vadītās Veselības ministrijas valsts sekretārs Rinalds Muciņš. Tāpat no Muciņa atbildes netieši izriet, ka Circene nav pakustinājusi ne pirkstu, lai nodrošinātu Taubes rīcības izvērtējumu un līdzīgi gadījumi neatkārtotos.
Pietiek jau publicēja Nacionālā veselības dienesta direktora pienākumu izpildītāja Andreja Doveika izteiksmīgo skaidrojumu, ar kuru netika sniegta atbilde ne uz vienu no Pietiek oficiāli uzdotajiem jautājumiem – kurš vai kuri dienesta darbinieki pieņēmuši necilvēcisko lēmumu un kā tieši ir izvērtēta vai tiks izvērtēta šo darbinieku rīcība.
Veselības ministre Circene, kurai Pietiek bija pāradresējis šos jautājumus, uz tiem atbildēt nevēlējās. Savukārt viņas padotais Muciņš, atbildot uz Pietiek pārstāvja sūdzību, ir sniedzis garu un izvairīgu atbildi, no kuras var noprast, ka lēmumu pieņēmis tieši dienesta vadītājs Māris Taube, lai gan viņa vārdu Muciņš nemin.
„Dienesta direktors nodrošina dienesta darbības tiesiskumu un ir atbildīgs par pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību. Dienesta direktors iestādē pieņem arī lēmumu (administratīvo aktu), kas tiešā veidā skar personas tiesības saņemt medicīniskās aprūpes pakalpojumus (Ministru kabineta 2011.gada 1.novembra noteikumu Nr.850 „Nacionālā veselības dienesta nolikums" 11. un 13.punkts),” skan Circenes vadītās ministrijas valsts sekretāra atbilde. „Tādējādi lēmumu par atteikumu kompensēt trešajai personai medikamentu apmaksu no valsts budžeta līdzekļiem, ir pieņēmis un ir atbildīgs par tā saturu dienesta direktors.”
Savukārt uz jautājumu par to, kādi tieši pasākumi veikti, lai izvērtētu šī lēmuma pieņēmēja vai pieņēmēju rīcību, kuras dēļ zēns gandrīz zaudēja dzīvību, ministrijas augstākā ierēdņa atbilde tāpat nedod nekādu skaidrību, vai kādi pasākumi vispār ir veikti un vai šādas situācijas atkal neatkārtosies.
„Attiecībā uz iesniedzēja jautājumu - kā tieši ir izvērtēta vai tiks izvērtēta darbinieku, kuri pieņēma lēmumu, rīcība, atbildei pievienojot dokumentāciju, kas apliecinātu atbildes patiesīgumu - direktora atbildība, pieņemot lēmumu par atteikumu kompensēt trešajai personai medikamentus no valsts budžeta līdzekļiem, tiek izvērtēta saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka ierēdņu disciplinārlietu izmeklēšanas kārtību.
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 17.panta pirmā daļa paredz, ka tiešās pārvaldes iestādes vadītājs organizē iestādes funkcijas pildīšanu un atbild par to, vada iestādes administratīvo darbu, nodrošinot tā nepārtrauktību, lietderību un tiesiskumu, savukārt 32.panta trešā daļa noteic, ka tiešās pārvaldes amatpersona ir augstāka pārvaldes amatpersona attiecībā uz visu tai padoto hierarhiski zemāku līmeņu tiešās pārvaldes amatpersonām. (..)
Saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 1.novembra noteikumu Nr.850 „Nacionālā veselības dienesta nolikums" 13.punktu dienesta direktora izdotos administratīvos aktus (izņemot šo noteikumu 12.punktā minēto lēmumu) un faktisko rīcību var apstrīdēt Veselības ministrijā. Tādējādi likumdevējs ir paredzējis jebkuram iesniedzējam tiesības, nevēršoties tiesā, kas ir laikietilpīgs process, vērsties augstākā iestāde viņa likumisko interešu aizstāvībai.
Veselības ministrija piekrīt dienesta sniegtajam viedoklim, ka ne katrs dienesta lēmums, kuru atceļ Veselības ministrija Administratīvā procesa likuma ietvaros automātiski nosaka ierēdņa sodīšanas nepieciešamību. Veselības ministrija vērš iesniedzēja uzmanību, ka gadījumā, ja dienesta lēmums tiek pārsūdzēts Veselības ministrijā un tiek konstatēts, ka dienesta lēmums ir prettiesisks, Veselības ministrija sadarbojas ar dienestu, rūpīgi skaidrojot administratīvās lietas būtību un tiesību normu interpretāciju, lai līdzīgi gadījumi neatkārtotos.”
No Muciņa atbildes gan pietiekami skaidri izriet, ka Circene nav uzskatījusi par nepieciešamu šo gadījumu īpaši izskatīt: „Attiecībā uz ierēdņa darbības izvērtējumu, norādām, ka Valsts civildienesta likuma 35.panta otrā daļa noteic, ka iestādes vadītāja darbību un tās rezultātu ne retāk kā reizi divos gados novērtē pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisija, kuru Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izveido attiecīgais ministrs. Tādējādi dienesta direktora izvērtēšanas procesā tiks izskatīts arī jautājums par dienesta pieņemto lēmumu (tai skaitā iesniedzēja norādītā) tiesiskajiem aspektiem.”
Ņemot vērā šo Circenes vadītās ministrijas nevēlēšanos ne precīzi nosaukt necilvēcisko lēmumu pieņēmušo Nacionālā veselības dienesta darbinieku, ne arī atklāt, vai ir veikti kaut jel kādi pasākumi, lai izvērtētu šī lēmuma pieņēmēja vai pieņēmēju rīcību, Pietiek jau ir vērsies ar pieteikumu administratīvajā tiesā, pieprasot atzīt šo rīcību par prettiesisku un nodrošināt pieprasītās informācijas sniegšanu.
Kā rāda Valsts ieņēmumu dienesta publisko datu bāze, necilvēciskā lēmuma pieņēmējam Taubem pašam ir divi dēli – Arturs un Kārlis. Savukārt Muciņam ir dēls Markuss, bet Circenei – meita Agnese.
Foto no vec.gov.lv
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
