„Cīnoties pret oligarhu varu”, Latvijas Radio pieglaimīgi izjautā no „Man-Tess” naudas piebaroto Juri Dobeli
PIETIEK06.07.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ceturtdien Latvijas Radio uz garu un pieglaimīgu interviju bez neviena kritiskāka jautājuma bija uzaicinājis kādreizējo Saeimas deputātu, pašlaik jau pensijā esošo un 1600 eiro „uz rokas” lielu ikmēneša „deputāta pensiju” saņemošo Juri Dobeli. Interesanti, ka „cīņu pret oligarhu varu" uzsākušais sabiedriskais medijs bija izraudzījies tieši intervējamo, kurš savulaik saņēmis „otro algu” no Jūlija Krūmiņa uzņēmuma Man-Tess, - publicējam fragmentu no uzņēmēja grāmatas, kurā aprakstīts šis fakts un deputāta „otrās algas” piešķiršanas apstākļi:
„Latvijas politika kļuva tik prasta kā pažarnieka bikses. Tautas frontes ideologus un inteliģenci malā sāka stumt izveicīgie ekskomjaunieši, tādi kā Latvijas komjaunatnes centrālas komitejas pirmais sekretārs Jānis Urbanovičs, Andris Ameriks, Valērijs Kaiģu», kā ari Ziedonis Čevers, kas padomju laikā darbojās PSKP, bijis LĻĶJS Rīgas komitejas pirmais sekretārs 1988. un 1989. gadā, Andrejs Panteļējevs, kas bijis LVU komjaunatnes organizācijas sekretārs, kā arī kompartijas biedrs. Un, protams, Latvijas politikas un biznesa krusttēvs Aivars Lembergs...
Šo nešaubīgi spējīgo jauniešu sarakstu var turpināt, un laika gaitā parādīsies vēl citi darboņi, kuriem sveša bija rūpē par valsts labklājību. Viņi nāca piebāzt savas kabatas un kļūt par miljonāriem. Par tādiem daudzi ari kļuva.
Mans nolūks nav šos cilvēkus tiesāt. Tie bija laiki, kad bija grūti sadzīvot ar savu sirdsapziņu un melīgās, zaglīgās sistēmas realitāti.
Deviņdesmitajos gados Latvijā augstu vilni sita rekets. Turklāt ne tikai noziedzīgajās aprindās - tajā laikā sākās ari valdības rekets.
Biju jau uzbūvējis naftas termināli, kurā pārkrāva pusotra miljona tonnu degvielas un 100 000 tonnu uzbeku kokvilnas gadā. Peļņa no katras degvielas tonnas bija desmit dolāru, no kokvilnas tonnas - 24 dolāri. Kopumā pelnīju ap 10 000 000 dolāru gadā. Un viena otra partija gribēja, lai es savā peļņā dalos ar viņiem.
Bija daži spēcīgi uzbraucieni no mūsu valdības, no partijas TB/LNNK, kad gribēja aiztaisīt ciet mūsu noliktavas. Muitas priekšnieks toreiz bija Vigo Leitholds - aktīvs TBlLNNK biedrs. Viņa darbinieki uzrakstīja divus aktus: kaut kur neesot ugunsdrošība tāda, kādu vajag; citur žogā caurums utt., un mūs brīdināja: ja būs trešais akts, noliktavas būs jāslēdz.
Lai nekas ļauns nenotiktu, tēvzemieši man pieprasīja katru mēnesi maksāt 10 000 dolāru. Es teicu, tā nauda ir jānopelna, un es jums to nedošu! Man nebija žēl to desmit tūkstošu, man vienkārši riebjas izspiedēji, tādēļ pat nepainteresējos, vai man tā nauda būtu oficiāli jāieskaita partijai kā ziedojums vai jānes kādam pakalpiņam skaidrā naudā. Lai atrisinātu šo situāciju, uzrunāju Vili Krištopānu, viņš tikai atjokojās sev raksturīgajā manierē un pārmeta man situācijas pārspīlēšanu, taču apsolīja izrunāties ar atsevišķiem TB/LNNK pārstāvjiem.
Radušās neskaidrības tika atrisinātas, man ļāva strādāt, taču tika norunāts: man trīs gadus jāmaksā 300 latu alga ik mēnesi tēvzemietim Jurim Dobelim. Tā Dobeļa kungs trīs gadus katru mēnesi cītīgi nāca uz Man-Tess un no mana grāmatveža Stepiņa saņēma 300 latu. Reiz, ejot garām apsardzes telpai, dzirdēju, ka darbinieki gardi smej. Ienācu apskatīties. Šie man rāda novērošanas kameru ierakstus no gaiteņiem - Dobelis iziet gaitenī no grāmatvedības un rūpīgi pārskaita iedoto naudu...”
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
