Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Cīņa par komfortu, ne pret noziedzību

Dainis Lemešonoks, īpaši Pietiek
14.02.2017.
Komentāri (11)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Eirodeputātes Ivetas Grigules „piespiedu brīvprātīgā” izstāšanās no ZZS dod netiešu ieganstu cerībām: valdība varbūt saņems dūšu un neizcūkos iespēju noziedzības apkarošanā „ar vienu šāvienu nomedīt vairākus zaķus”.

Viens no pērnā gada jūnijā valdības pieņemtā ēnu ekonomikas apkarošanas plāna pasākumiem ­– iespējams, pat tajā policejiski visefektīvākais! – ir Latvijas mobilo sakaru priekšapmaksas SIM karšu pilnīgas reģistrācijas ieviešana, nepieļaujot vairs tās lietot anonīmi.

Taču premjera Māra Kučinska publiski pieteikto valdības ieceri pavisam vienkārši pirms gadumijas izķēzīja pusanonīms ierēdnis Satiksmes ministrijā.

Tās Sakaru departamenta direktors Valters Bajārs vadīja darba grupu reģistrācijas vajadzības izvērtēšanai, iesaistot tajā dažas „izmeklētas” Iekšlietu ministrijas un VID iestādes. Kaut gan Latvijā ir vēl vairāki citi dienesti, kas arī veic operatīvo darbību, tāpat LR Prokuratūra, kas tos uzrauga, un Augstākās tiesas Krimināllietu pārvalde, kuras tiesneši izsniedz sarunu noklausīšanās atļaujas.

Visi šie iespējamie viedokļi, tiešām būtiski izsvērta lēmuma pieņemšanai, tika ignorēti – taču darba grupā neuzaicinātām iestādēm tas šķiet diezgan vienaldzīgi.

Man, apvaicājot dažādas mūsu „spēka struktūras”, radās iespaids, ka vairums likumsargu – varbūt izņemot dažu Prokuratūras pārstāvi – pārprastā koleģialitātē nevēlas iesaistīties diskusijā, lai nebūtu jākonfliktē ar IeM un SM pārstāvjiem un viņu interesēm. Acīmredzami ir vajadzīga strikta valdības politiskās gribas izpausme, „dūres sitiens pa galdu”, lai sāktos kustība vajadzīgajā virzienā.

***

Amizantākais ir tas, ka sākotnēji, pērnajā oktobrī, SM darba grupa reģistrācijas ieviešanu atbalstīja, taču decembrī – izmantojot to pašu faktu un viedokļu komplektu (ar abiem darba grupas ziņojumiem varat iepazīties pielikumā) – iepriekšējo lēmumu „noraka”. To pamatoja ar Iekšlietu ministrijas iestāžu pārstāvju vēlmi – viņiem tagadējā situācija šķiet komfortabla:

„Vienlaikus IeM norāda uz risku, kas var veidoties nākotnē pēc Karšu reģistrācijas kā obligāta pasākuma ieviešanas, proti, noziedzīgu nodarījumu pastrādāšanai, iespējams, tiks izvēlēti tādi saziņas veidi, kurus izmantojot persona var palikt anonīma, jo piekļuve internetam bez reģistrēšanās to nodrošina, piemēram, ziņapmaiņa, izmantojot datu pārraidi - WhatsApp, iMessage, ChatON, Blackberry Message; IP telefonija - Viber, Skype u.c. Iekšlietu ministrija akcentē, ka sazināšanās migrācija uz interneta vidi varētu apgrūtināt operatīvo darbu, jo izsekošanas, identificēšanas un atklāšanas process sarežģītos.”

Tāpēc, ignorējot acīmredzamos ieguvumus noziedzības mazināšanai, SM 2016.gada 8.decembra dokumentā „Informatīvais ziņojums par mobilo sarunu priekšapmaksas karšu lietotāju datu reģistrēšanu” tika secināts:

„..esošajos apstākļos Karšu reģistrācijas ieviešana atzīstama par nelietderīgu, pat traucējošu tiesībsargājošo iestāžu operatīvajās darbībās un pierādījumu gūšanā, kā arī nesamērīga leģitīma mērķa (ēnu ekonomikas apkarošanai) sasniegšanai, jo organizētā noziedzība strādātu vēl rafinētāk un ieguvums varētu būt tikai maznozīmīgu pārkāpumu atklāšanā.”

Savukārt dokumenta iepriekšējā redakcijā 2016. gada 14.oktobrī tika secināts:

„Satiksmes ministrijai, sadarbībā ar iesaistītajām pusēm, tostarp arī elektronisko sakaru nozari, izstrādāt normatīvo aktu grozījumus, lai:

1.   nodrošinātu, ka mobilo sakaru operatoriem ir tiesības sniegt pakalpojumu Karšu lietotājiem tikai pēc Karšu lietotāju datu reģistrēšanas;

2.   noteiktu nepieciešamos reģistrēšanas nosacījumus, tādus kā, piemēram, reģistrējamo datu apjoms, personas vecums, kura var reģistrēties kā Kartes lietotājs, esošo Karšu lietotāju reģistrēšana u.c.;

3.   noteiktu regulējuma spēkā stāšanās termiņu, paredzot pietiekamu pārejas periodu mobilo sakaru operatoriem atbilstošas tehniskās platformas Karšu lietotāju datu reģistrācijai sagatavošanai.”

Ir versija, ka Bajāra pretimnākšana IeM pārstāvju vēlmei dzīvot pa vecam sakņojas personiskos apsvērumos: bijušais (un, iespējams, reiz atkal) „Baltcom” darbinieks centies izrādīt pretimnākšanu agrākās darbavietas biznesa partnerim TELE2. Šis uzņēmums atšķirībā no LMT un BITE priekšapmaksas karšu pircēju datu reģistrāciju atzina par nevajadzīgu apgrūtinājumu.

Vīzdegunīgās un fotošopētās „Gribules” apvaldīšana – pēc tam, kad viņa publiski izsmēja Ministru prezidentu – liecina, ka Zaļo un zemnieku savienība apjēdz savu problēmu nopietnību un ķeras klāt valdības reputācijas sakopšanai.

Tāpēc tagad gribētos sagaidīt, ka Ēnu ekonomikas apkarošanas padomē Mārim Kučinskim, Danai Reizniecei-Ozolai un Uldim Augulim (Rihards Kozlovskis, cik noprotu no viņa biroja pārstāvja paustās pozīcijas, ir savas komfortu mīlošās „sistēmas” pusē) tomēr pietiks apņēmības uzveikt ierēdņu sabotāžu – kategoriski uzstājot uz, iespējams, ne tikai noziedzības apkarošanai, bet arī pašu publicitātei vērtīgu pasākumu.

***

Kā daudzas lietas, arī brīvi nopērkamās SIM kartes tika ieviestas naivā paļāvībā uz cilvēku godaprātu. Taču, ja kaut ko var izmantot ļaunprātīgi, tas noteikti tiks izdarīts. Sen ir laiks tikt galā ar ērtību, kas tiešām izdevīga ir tikai dažādu likumpārkāpumu (te ieskaitot arī Eiropā tik ļoti „aktuālos” terora aktus) vai amorālu cūcību veikšanai.

Atteikšanās no SIM karšu anonimitātes ne tikai traucētu komunikāciju „pelēkajā un melnajā biznesā”, bet arī krasi samazinātu telefonkrāpnieku un šantāžistu darbību. Tā Latvijā tiek novērota viļņveidīgi – piemēram, izkrāpjot naudu no veciem cilvēkiem, kuriem tiek iegalvots: viņu pieaugušie bērni ir izraisījuši avāriju vai iekūlušies citās nepatikšanās, no kurām tiem jāatpērkas.

Šādās afērās līdz šim specializējas galvenokārt Lietuvas „viesmākslinieki”, jo kaimiņos šādi noziegumi ir lekni sazēluši. Tieši telefonkrāpniecības pieaugums mudina Lietuvas Iekšlietu ministriju un likumdevējus ieviest priekšapmaksas karšu reģistrāciju.

Nelegāli ienestu mobilo tālruņu – un, protams, anonīmo SIM karšu! – lietošana ir hroniska problēma Latvijas cietumos. Gadā tajos konfiscē vidēji trīs tūkstošus aparātu un līdz pat septiņiem tūkstošiem priekšapmaksas karšu.

Patiesībā taisni vai jābrīnās, kāpēc Ieslodzījumu vietu pārvalde jau sen neprasa ieviest karšu reģistrāciju: tā efektīvi ierobežotu soda izcietēju un apcietināto kontaktus ar „kolēģiem” vai arī noziegumu upuriem un lieciniekiem.

Šādu sarunu apjoms samazinātos līdz pat 90 procentiem – tā uzskata Latvijas Juristu apvienība, šķiet, patlaban vienīgā organizācija, kas kategoriski uzstāj uz visu SIM karšu reģistrāciju. Tāpat par ~70–80 procentiem samazinātos šādu karšu lietojums kriminālo grupējumu sakaru nodrošināšanai noziegumu veikšanas un īstenošanas laikā.

Paliekot bez tehniskas iespējas anonīmi cūkoties, rokas tiktu sasaistītas viltus trauksmju cēlājiem un izspiedējiem, kas draud ar spridzekļiem, piemēram, veikaliem. Viena veltīga trauksmes sacelšana Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā nodara materiālos zaudējumus 800 līdz 2000 eiro apmērā.

Tāpat agrāko košumu dzīve zaudētu telefoniskiem uzmācekļiem un citiem perversiem ļaudīm, kurus ļoti uztrauc pašu „privātuma neaizskaramība” – viņu neatpazīstamība, nesodāmība un visvarenības apziņa.

***

Tiešām jāpiekrīt LJA, ka šis gluži vai potenciālajos rezultātos brīnumainais pasākums ir jāiekļauj arī Nacionālajā pretterorisma plānā, Organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas plānā, kā arī šāds priekšlikums jāizskata Noziedzības novēršanas padomē.

Jau tagad liela daļa priekšapmaksas karšu Latvija tiek reģistrētas, lai to lietotāji elektroniski papildinātu savus kontus, izvēlētos noteiktus tarifu plānus, pirkt ierīces uz nomaksu. Tāpēc tas var būtisks apgrūtinājums sakaru operatoriem, un diez vai arī karšu pircēju vairākums jutīsies dziļi aizskarts, ja reģistrācija būs visaptveroša.

Tiek apgalvots, ka radīsies jauns pelēkais rūpals: citiem – pirkt kartes vairumā, reģistrējot tās uz sava vai sveša vārda un pēc tam tirgot šaubīgiem tipiem. Tam neļaus sakuplot skaudra apziņa, ka šādā biznesā ir pārāk liela iespēja nokļūt likumsargu uzmanības fokusā kā nozieguma – turklāt iespējams, smaga! – veicinātājam, pat līdzdalībniekam.

***

Patlaban priekšapmaksas SIM karšu reģistrācija darbojas Spānijā, Slovākijā, Ungārijā, Nīderlandē, Norvēģijā, Grieķijā, Šveicē, Francijā, Vācijā. To gatavojas ieviest Beļģija un Lietuva. Savukārt Dānija pakāpeniski atsakās no priekšapmaksas kartēm, operatoriem piedāvājot klientiem pastāvīgu abonementu.

Diez vai mums būtu jāpriecājas, ja Lietuvā turpmāk nelāgos nolūkos tiktu plaši lietotas Latvijā pirktās anonīmās kartes. Priekšamaksas SIM karšu „eksports” uz citām Eiropas valstīm, kalpojot tur kriminālnoziegumiem un terorismam, noteikti nevairos Latvijas starptautisko pievilcību. 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

10

Nekad tā nav bijis, un še tev – atkal! Prātojums par krievu ruleti banku sfērā

FotoPagājušajā nedēļā kārtējā banka slēdza durvis klientiem, lai pēc kāda laiciņa vērtu tās administratoriem, likvidatoriem, makulatūras savācējiem un citiem biznesa meža sanitāriem. Šoreiz vērotāju un komentētāju vidē izbrīna nebija nekāda, jo "PNB Bankas" (pirms tam "Norvik") liktenis tika apspriests tikai kategorijās "kad", nevis "vai tiešām". Pērn kādā diskusijā pat publiski piedāvāju derības par to, ka šis finanšu zombijs, kas jau pasen kluburēja izēstām iekšām, būs beigts vēl pirms 2018. gada auditētā pārskata apstiprināšanas. Ikurāt tā arī notika.
Lasīt visu...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

Latvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību...

Foto

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji,...

Foto

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus...

Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...