Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Turpinoties akcionāru cīņām par kontroli pār Ventspils nozīmīgāko tranzītuzņēmumu AS Ventbunkers, tās kļūst aizvien aizrautīgākas, - kā rāda Pietiek rīcībā nonākušie dokumenti, nākammēneša otrajā pusē faktiski katru dienu paredzēts pa vienai uzņēmuma akcionāru ārkārtas sapulcei.

Tā sauktā „Ventspils tranzītkara” ietvaros, norisinoties dažādu akcionāru grupu cīniņiem par ietekmi Ventspils nozīmīgākajos tranzītuzņēmumos, kārtējais apvērsums akciju sabiedrībā Ventbunkers notika šā gada 4. janvārī, kad Uzņēmumu reģistrs reģistrēja izmaiņas uzņēmuma padomē.

Līdz ar to Ventbunkera padomes priekšsēdētāja amatu zaudēja Olafs Berķis (attēlā), bet piecas dienas vēlāk no uzņēmuma valdes priekšsēdētāja posteņa šķīrās Dzintars Kašs.

Savukārt vietā nāca ļaudis, kas publiski biežāk tiek saistīti ar Šveices advokāta Rūdolfa Meroni (kurš oficiāli ir par labu valstij arestēto Aivara Lemberga ģimenei slēpti piederošo Ventbunkera akciju pārvaldītājs) interešu pārstāvību.

Savukārt vēl pēc tam, 11. februārī tika paziņots, ka akcionāri esot salīguši mieru un uzņēmuma padomē ievēlēti gan Berķa, gan Meroni pārstāvji. Tad par uzņēmuma padomes locekļiem tika ievēlēti Jānis Gobiņš, Francs Harrands, Ivars Landmanis, Gints Laiviņš-Laivenieks, Berķa dēls Jānis Berķis, Mārtiņš Rībens, kas pārstāv uzņēmēju Igoru Skoku, kā arī Igors Ļaško - Oļegam Stepanovam piederošās Topmar Baltic Investment pārstāvis.

Taču kopš tā laika jau notikušas jaunas pārmaiņas: pašlaik, kā rāda Lursoft datu bāze, uzņēmuma valdē ir Eva Ciniņa, Sergejs Iļjašenko, Andrejs Piņkovs un Sergejs Ļevčenko, bet padomē - Harands, Gobiņš, Gatis Klimass, Aivis Landmanis, Aleksejs Ovods un Ļaško (viņš arī jaunais Ekonomikas ministrijas pārstāvis Ventspils ostas valdē).

Tas arī nenozīmē, ka līdz ar to uzņēmumu beidzot varētu sagaidīt ilgstošāks miera periods, - jau šā gada 8. aprīlī paredzēta uzņēmuma akcionāru ārkārtas sapulce, kurā plānots gan lemt par turpmāko akcionāru sapulču sasaukšanas kārtību, gan jau kārtējo reizi spriest "par AS Ventbunkers padomes atsaukšanu un pārvēlēšanu, un/vai viena vai vairāku padomes locekļu atsaukšanu".

Taču tas ir tīrais nieks, salīdzinot ar to ārkārtas akcionāru sapulču birumu, kas paredzēts aprīļa otrajā pusē - no 15. līdz 30. aprīlim pašreizējā Ventbunkera valdes priekšsēdētāja Ciniņa izsludinājusi kopumā 12 akcionāru ārkārtas sapulces.

Saskaņā ar viņas paziņojumu visu šo ārkārtas sapulču darba kārtība būs vienāda - "par AS Ventbunkers padomes atsaukšanu un pārvēlēšanu, un/vai viena vai vairāku padomes locekļu atsaukšanu".

Pietiek jau informējis, faktiski pēc katras Ventbunkera vadības maiņas jaunā vadība ir paziņojusi par iepriekšējās nodarījumiem. Tā janvārī, pārņemot Ventbunkera grāmatvedību, izrādījies, ka tieši reizē ar „apvērsumu” iepriekšējā uzņēmuma vadība aizskatījusi iespaidīgu summu – 7,9 miljonus eiro.

 Šā gada 4. janvārī, pamatojoties uz dažas dienas iepriekš noslēgtu līgumu, Ventbunkers šo summu bija pārskaitījis kādai SIA NN Smart.

Kā rāda Lursoft datu bāzes, šis uzņēmums ar 2000 latu pamatkapitālu bija reģistrēts tikai nepilnas divas nedēļas pirms iespaidīgā pārskaitījuma – pagājušā gada 21. decembrī, un tā vienīgais īpašnieks ir plašākai sabiedrībai nezināmais 1983. gadā dzimušais Edgars Čeporjus.

Čeporjus, kurš tiek uzskatīts par Berķa dēla Jāņa draugu, šā gada 30. janvārī tika atbrīvots no „Berķa komandas” iepriekš kontrolētās AS Latvijas Naftas tranzīts valdes locekļa posteņa (ko ieņēma kopš pagājušā gada 20. decembra).

Iepriekš Berķis aģentūrai LETA gan bija paziņojis, ka „neviens cents vai santīms, neskaitot darba algu, kas netika paaugstināta, manā kabatā nav iekritis”.

AS Ventbunkers faktiskā kontrolē ir AS Latvijas Naftas tranzīts, kam savukārt pieder 39% AS Ventspils nafta akciju. Tai pieder 66% naftas cauruļvada apsaimniekotājas SIA LatRosTrans kapitāldaļu un nepilni 50% AS Latvijas kuģniecība akciju.

Dokumenti

FotoFoto

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

21

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoPubliskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24. februārī centrs izdeva Satversmē nostiprinātās komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanas oficiālos vietvārdos ieteikumus, nosūtīja ieteikumus visām pašvaldībām, tajā skaitā Jūsu domei. Oficiālu domes atbildi centrs nav saņēmis.
Lasīt visu...

21

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

FotoAr pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto, taču, lai tā izdotos:
Lasīt visu...

6

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoCienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs) ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...

Foto

Ja mēs jautātu Jēzum pašam: "Skolotāj, kas ir ģimene?", mēs visdrīzāk saņemtu atbildi: "Kā ir rakstīts Dieva vārdā? Kā tu tur lasi?"

Mīļie draugi no Latvijas...

Foto

Atkal mani pārprot un nomelno!

Neprecīza ziņa par Latvijas Republikas Saeimas 2022.gada 14.jūlija grozījumiem Izglītības likumā ir radījusi satraukumu sociālajos tīklos un sabiedrībā. Ir pat parādījušies...

Foto

Skumji, ļoti skumji: atklāta vēstule sabiedrībai!

Jūs ziemā salsiet! Un daudzi arī nosals līdz nāvei! Bet "vietvalžiem" par to ir nospļauties, jo viņi būs siltumā un...

Foto

Kad Egils padzirdēja par „hūti”

Ar novēlošanos... bet vēlētos tomēr ieviest skaidrību tajā slavenajā "nācijas tēva" šmucē, kur viņš Gunāra Astras pieminekļa atklāšanā, ieskanoties valsts himnai,...

Foto

Par kartupeļiem un kolorado kāpuriem

Nenocietos un dažu Facebook lasīto rakstu iespaidā nolēmu izteikties sakarā ar valsts iekārtām, kuras esmu piedzīvojis un kurās ir dzīvojuši daudzi. Ak,...

Foto

Par sīkumiem, par bērnu audzināšanu

Es pelnu maizi, darbojoties tūrisma jomā. Ir forši, jo darbs ir brīvā dabā un ap Pāvilostu. Daru to nu jau 22...