Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Neapšaubāmi, ka ierēdņu rotācijai ir pozitīva ietekme uz valsts pārvaldes efektivitāti. Tā ļauj saredzēt risinājumu problēmām, pie kurām bija pierasts. Tā novērš „neaizvietojamo cilvēku” rašanos un veicina jaunu speciālistu ienākšanu valsts pārvaldē. Tā samazina korupcijas riskus un sekmē labas prakses pārnesi. Tas viss pilnā mērā attiecas uz Centrālo vēlēšanas komisiju (CVK), taču politiķi negrib to saredzēt un piedāvā virzīt par CVK priekšsēdētāju jau 15 gadus vienā amatā strādājošo Arni Cimdaru.

Neradīt neaizvietojamus cilvēkus

Protams, ka pa 15 gadiem ir sakrāta milzīga pieredze. Taču vienlaikus ir izveidota sistēma, kurā CVK locekļiem ir nevis uzraudzības, bet gan balsošanas mašīnas funkcijas. Materiāli CVK sēdes dalībniekiem, ja vispār tiek sūtīti, tad pēdējā brīdī. Par CVK plāniem tās pilntiesīgie locekļi uzzina pārsvarā no priekšsēdētāja paziņojumiem presei. Tas, kurš grib uzraudzīt vēlēšanām pieprasīto finansējumu, lai pats seko Ministru kabineta mājas lapai, citādi viņš tiks nostādīts fakta priekšā, ka ir jāapstiprina piešķirtā finansējuma sadalījums.

Arī darba samaksa CVK locekļiem ir paredzēta tikai par sēdēs pavadītajām stundām. Tātad dokumentu izskatīšana, lēmumu izpildes un izmaksu kontrole, kā arī vēlēšanu iecirkņu apmeklējums ir CVK locekļu brīva laika pavadīšanas veids, vai arī šādas aktivitātes CVK locekļiem vispār „nav paredzētas”. Tos pašus darbus var taču uzticēt pazīstamiem līguma darbiniekiem.

Sistēmai lojālie kolēģi tiek atalgoti ar iepazīšanas komandējumiem uz ārvalstu vēlēšanu komisijām. Rezultātā tiek novērsta amata konkurentu profesionālā izaugsme, nenotiek savstarpējā kontrole un iekšējo diskusiju trūkuma dēļ mazinās pārvaldes kvalitāte.

Laikam tieši neaizvietojamības tēze lika nozīmēt CVK pārvēlēšanu īsi pirms 18. februāra referenduma. Likums nosaka, ka jaunais CVK sastāvs ir jāievēl sešu mēnešu laikā pēc jaunās Saeimas sanākšanās, tātad līdz aprīļa vidum. Tad būtu jau beidzies referendums, un varētu pilnvērtīgi izvērtēt CVK paveikto.

Saredzēt risinājumu problēmām

Salīdzinot ar tādām kaimiņvalstīm kā Baltkrievija, Krievija vai Ukraina, Latvijā vēlēšanas un citas tiešas tautas gribas izpausmes notiek mierīgi un bez masveida falsificēšanas mēģinājumiem. Taču, vai šādu snaudu kāds ļaunprātīgi neizmanto, - to mēs nezinām. Nav izveidota pārdomāta un efektīva novadu, pilsētu un iecirkņu vēlēšanu komisiju apmācības sistēma. Savukārt CVK līmenī sūdzību izskatīšana nav prioritāte. Pretēji likuma noteikumiem CVK ir nostiprinājusies prakse, ka iesniegumus un sūdzības priekšsēdētājs izlemj vienpersoniski, formāli informējot pārējos koleģiālās institūcijas locekļus.

Deputāta kandidāte Astra Ozola (SC) pat ir vērsusies administratīvajā tiesā, prasot kaut atbildēt uz iesniegumu par konstatētajiem balsu skaitīšanas instrukcijas pārkāpumiem Jūrmalā. Citai deputātu kandidātei Loretai Skaburskai (ZRP) ir paveicies vairāk. CVK reaģēja uz viņas iesniegumu un ļāva pārskaitīt savas balsis Saldus novadā. Liktenīgā kļūda tika atrasta, taču tālāko CVK rīcību Skaburska sauc par tiesisko nihilismu. Tik tiešām, jaunā vēlēšanu zīmju skenēšanas sistēma ļauj viegli pārbaudīt skaitīšanas pareizību, bet bez efektīvās sūdzību izskatīšanas sistēmas tam zūd jebkāda jēga.

Lietderīgi izmantot valsts finansējumu

Ārkārtas Saeimas vēlēšanas izceļas ar savādu pārvaldes lēmumu – steidzīgi ievest jaunu sistēmu balsošanas zīmju skenēšanai un elektroniskajai apstrādei. Ne budžeta konsolidācija, ne objektīvs laika trūkums nebija šķērslis pieprasīt no valsts budžeta 250 000 latu un silti ieteikt pašvaldībām par saviem līdzekļiem iepirkt skenerus.

Tā nebija nejaušība, ka attiecīgās programmas gala versija vēlēšanu komisiju datoros tika ieinstalēta stundu pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas un atsevišķi trūkumi programmas darbībā tika novērsti vēl nākamajā dienā. Vai tad tik pieredzējušam CVK vadītājam nebija zināms, ka starptautiski atzīti vēlēšanu organizēšanas principi prasa nodrošināt vēlēšanu elektronisko risinājumu labu laiku iepriekš, lai neatkarīgi eksperti to varētu pārbaudīt un apliecināt šo risinājumu uzticamību?

Tai pat laikā šķiet – CVK ir palaidusi garām, ka mūsdienās daudz svarīgāks uzdevums ir balsošanas organizēšana ārpus Latvijas. Mobilitātes un masveida aizbraukšanas laikmetā ir nepieciešamas pārmaiņas vēlēšanu organizēšanā, lai cilvēki varētu uzturēt pilsonisku saikni ar Latviju ārvalstīs. Pat neskatoties uz iepriekšējās valdības deklarāciju par e-vēlēšanām, CVK darba kārtībā tā nekad nav bijusi prioritāte.

Patlaban vienīgā iespēja ir balsošana pa pastu, kad vēlētājs var ierasties vēstniecībā dažas nedēļas iepriekš un paziņot par savu adresi vēlēšanu materiālu sūtīšanai. Šo iespēju izmanto aptuveni 500 vēlētāji. Bet cilvēki, kas vēlēšanu laikā aizbrauc komandējumā, vispār nevar nobalsot, ja pilsētā nav Latvijas vēstniecības. CVK būtu intensīvi jāstrādā, lai piedāvātu mūsdienīgu, drošu un ekonomiski efektīvu risinājumu balsošanai ārvalstīs.

Augsti godātā CVK priekšsēdētāja sakrātā pieredze ļautu gan risināt samilzušas problēmas, gan profesionāli organizēt vēlēšanas procesu, bet acīmredzot trūkst motivācijas. Tieši tāpēc ir vajadzīga rotācija. Varbūt tad mēs sagaidīsim īstas elektroniskās vēlēšanas, varbūt tad CVK vairāk vērtēs savas darbības juridisko un finansiālo ietvaru un motivēs, kādus jautājumus var vai nevar virzīt tautas nobalsošanai, kā arī radīs dažādu uzskatu paudējiem pārliecību, ka viņu balss ir sadzirdēta un pareizi saskaitīta.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

10

Nekad tā nav bijis, un še tev – atkal! Prātojums par krievu ruleti banku sfērā

FotoPagājušajā nedēļā kārtējā banka slēdza durvis klientiem, lai pēc kāda laiciņa vērtu tās administratoriem, likvidatoriem, makulatūras savācējiem un citiem biznesa meža sanitāriem. Šoreiz vērotāju un komentētāju vidē izbrīna nebija nekāda, jo "PNB Bankas" (pirms tam "Norvik") liktenis tika apspriests tikai kategorijās "kad", nevis "vai tiešām". Pērn kādā diskusijā pat publiski piedāvāju derības par to, ka šis finanšu zombijs, kas jau pasen kluburēja izēstām iekšām, būs beigts vēl pirms 2018. gada auditētā pārskata apstiprināšanas. Ikurāt tā arī notika.
Lasīt visu...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

Latvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību...

Foto

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji,...

Foto

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus...

Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...