Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tiesības turpmāk sniegt rehabilitācijas pakalpojumus cilvēktirdzniecības upuriem ieguvusi sieviešu tiesību aizsardzības organizācija - resursu centrs Marta (Martas centrs), un organizācijai uzvarēt konkursā kārtā izdevies bez nepieciešamajiem speciālistiem vajadzīgajā daudzumā: tikai pašlaik organizācijas mājas lapā izsludinātas vakances sociālajam darbiniekam un rehabilitētājam. Iepirkums radījis vēl virkni jautājumu, taču Labklājības ministrija apgalvo - viss esot labākajā kārtībā.

Vairākus gadus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus cilvēktirdzniecības upuriem Latvijā sniedza organizācija Patvērums Droša māja, kuras mērķis ir tieši atbalsta sniegšana cilvēktirdzniecības upuriem, kā arī patvēruma meklējumiem un bēgļiem. Šogad pirmo reizi šīs tiesības ir ieguvusi sieviešu tiesību aizstāvības organizācija resursu centrs Marta.

Labklājības ministrija (LM) neuzskata, ka sieviešu tiesību aizstāvības organizācijas izraudzīšana varētu kavēt vīriešus, kas cietuši no cilvēktirdzniecības, vērsties pēc šī valsts apmaksātā pakalpojuma. ”Biedrība Martas centrs publisko iepirkumu dokumentācijā ir apliecinājusi, ka sniegs pakalpojumu jebkuram cilvēktirdzniecības upurim,” uzsver  LM Sociālo pakalpojumu departamenta vecākā eksperte Ineta Pikše.

Arī Martas centra vadītāja Iluta Lāce norāda, ka, lai arī viņas vadītā organizācija ir sieviešu tiesību aizstāve un galvenokārt rūpējas tieši par sieviešu tiesībām un līdztiesību, tomēr arī jau līdz šim ir bijuši gadījumi, kad organizācijā ar savām problēmām vērsušies vīrieši. Tādēļ viņa nedomājot, ka šī pakalpojuma uzticēšana sieviešu organizācijai varētu kavēt vīriešus vērsties pēc palīdzības. Turklāt nav noslēpums, ka lielākoties cilvēktirdzniecības upuri ir tieši sievietes, kuras nonākušas piespiedu seksa pakalpojumu industrijā.

Tomēr arvien izplatītāki mēdz būt gadījumi, kad arī vīrieši tiek pakļauti piespiedu darbam, liedzot tiesības uz personīgo dzīvi, kontrolētiem ienākumiem un tamlīdzīgi. Šādu gadījumu gan esot maz, tomēr arī šiem upuriem pienākas valsts apmaksāta rehabilitācija.

Bažas radījis arī fakts, ka resursu centram Marta varētu nebūt atbilstošas kompetences personāla, īpaši tādēļ, ka centra mājas lapā internetā ir informācija, ka tiek meklēts sociālais darbinieks un rehabilitētājs. LM gan sakās esam pārliecināta, ka Martai ir nepieciešamie cilvēkresursi, jo iepirkumā bijušas konkrētas prasības, ko uzvarētājs arī izpildījis.

Lāce kategoriski noliedz, ka centram Marta nebūtu atbilstošu speciālistu. Tā kā līdz ar valsts apmaksātā pakalpojuma iegūšanu palielinājies darba apjoms, tiekot meklēti papildu darbinieki, bet konkursa pieteikumā esot iekļauti visi prasītie speciālisti, kas jau līdz šim ir Martas darbinieki.

Aizdomas, ka Marta nespēs sniegt kvalitatīvu pakalpojumu, rada arī fakts, ka savulaik, vēl pirms iepirkuma centrs kādā vēstulē skaidrojis, ka par valsts piedāvātajām summām nav iespējams sniegt sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, taču pēc tam pats pieteicies.

Lāce skaidro, ka centrs tiešām ir sūtījis šādu vēstuli, taču tas bijis vēl pirms iepriekšējiem konkursiem. Un tieši Martas aicinājums paaugstināt šīs summas ir bijis pamats sākt diskusijas par šo tematu, līdz summas palielinātas. Ar pašreiz valsts piešķirto finansējumu esot iespējams sniegt kvalitatīvu pakalpojumu, apgalvo Lāce, tādēļ arī centrs pieteicies to realizēt.

Biedrības Patvērums "Drošā māja" piedāvājumā norādītā cena bijusi 91,32 eiro, biedrības Resursu centrs sievietēm Marta – 86,84 eiro. Tā kā izvēles kritērijs bija zemākā cena, tad par uzvarētāju pasludināta Marta.

Vairākus gadus ASV valdība ir norādījusi sava cilvēktirdzniecības ziņojumā, ka Latvijai būtu jādod iespēja cilvēku tirdzniecības upuriem izvēlēties, pie kura no pakalpojuma sniedzējiem tas vēlas saņemt pakalpojumu. Arī Martas vadītāja Lāce uzskata, ka tas būtu labākais risinājums, turklāt tas varētu veicināt šādu pakalpojumu sniedzēju rašanos arī reģionos, lai cilvēktirdzniecības upuriem nav jāmēro ceļš uz Rīgu pakalpojuma saņemšanai.

Labklājības ministrija norāda, ka par to tiekot domāts. „Mēs par to domājam, bet cilvēku tirdzniecības sociālās rehabilitācijas apjoms nav tik liels, lai vairākām organizācijām būtu saimnieciski izdevīgi sniegt šo pakalpojumu,” informē LM sabiedrisko attiecību speciāliste Marika Kupče.

Atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumam valstij ir pienākums sniegt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus cilvēku tirdzniecības upuriem.

Sociālās rehabilitācijas pakalpojums ietver psihosociāla palīdzība, tai skaitā individuālas sociālā darbinieka, psihologa, jurista, ārstniecības personas un citu speciālistu konsultācijas atbilstoši klienta vajadzībām, drošs patvērums un klienta izmitināšana, iespēja apgūt vai uzlabot klienta pašaprūpes vai pašapkalpošanās iemaņas, klienta iesaistīšanu apmācības un izglītības programmās, ja tas sekmē klienta reintegrāciju sabiedrībā un darba tirgū.

Tāpat paredzētas piecas pakalpojuma sniedzēja konsultācijas cilvēku tirdzniecības upuru nepilngadīgajiem ģimenes locekļiem, ja tie uzturas Latvijā, ārvalstī esoša klienta vai potenciālā klienta un viņa pavadībā esošo nepilngadīgo bērnu nokļūšanas līdz pakalpojuma sniegšanas vietai organizēšana un pavadīšana nepieciešamības gadījumā, kā arī citi pasākumi atbilstoši pakalpojuma sniedzēja speciālistu izstrādātajam klienta individuālās sociālās rehabilitācijas plānam.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

FotoIr kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Lasīt visu...

21

Bez Amerikas. Ai un vai!?

FotoStarptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
Lasīt visu...

12

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

Foto2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Lasīt visu...

21

Valoda kā attieksme

FotoŠogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Lasīt visu...

3

Vai tad jūs tiešām nejūtat, cik pasakainā drošībā ir mūsu valsts? Pateicoties mums!

FotoŠī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Lasīt visu...

21

Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla kognitīvā disonanse

FotoPavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Lasīt visu...

18

Latviešiem – ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš

FotoLatvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi