Iesaki rakstu: 
Es gribētu pievērst uzmanību kādam traģiskam gadījumam: šā gada 28. februārī Ogrē notika satiksmes negadījums, kurā Ogres pašvaldības policisti autoavārijā nogalināja Volkswagen Golf vadītāju.
Presē par šo gadījumu tika sniegta diezgan pretrunīga un, manuprāt, melīga informācija. Policijas ekipāža ar iedegtiem signāluguņiem un skaņas signālu esot steigusies ne uz notikuma vietu. Tā ir viena versija.
Otra: Ogres pašvaldības policijas šefs paziņoja ka esot bijis satrakojies un bīstams suns, cilvēki esot izsaukuši pašvaldības policiju, un minētā ekipāža braukusi pēc speciālista, kurš varētu suni savaldīt, jo pašiem policistiem trūkstot iemaņu vai līdzekļu.
Tagad studēju satiksmes noteikumus, un tajos rakstīts:
„1. 42. Operatīvie transportlīdzekļi drīkst piedalīties ceļu satiksmē, tikai pildot neatliekamus dienesta uzdevumus, lai:
42.1. glābtu cilvēka dzīvību, materiālās vērtības vai novērstu personai smagus veselības traucējumus un kaitējumu videi;
42.2. novērstu draudus sabiedriskajai drošībai un kārtībai (arī braucot uz noziedzīga nodarījuma (notikuma) vietu);
42.3. sekotu no operatīvā transportlīdzekļa bēgošai personai;
42.4. pārvadātu materiālās vērtības sevišķi lielos apmēros;
42.5. pavadītu citus transportlīdzekļus (kolonnas)...” Un citi, bet ar šo gadījumu nekādi nesaistīti punkti.
Vai braukšana pēc suņa dresētāja dod tiesības pārvietoties operatīvā transporta līdzekļa statusā?
„43. Noteikumu 42.punktā minētajos gadījumos operatīvo transportlīdzekļu vadītāji drīkst neievērot šo noteikumu prasības, izņemot šo noteikumu 35.punktā, 39.1., 39.2., 39.3., 39.4., 39.5., 39.6. un 39.7. apakšpunktā un 50.punktā minētās prasības un prasības, kas tiek noteiktas ar satiksmes regulētāja signāliem. Operatīvā transportlīdzekļa vadītājam jādara viss iespējamais, lai tiktu garantēta ceļu satiksmes drošība. Minētās tiesības un pienākumi ir arī tiem transportlīdzekļu vadītājiem, kuru transportlīdzekļus pavada operatīvie transportlīdzekļi.”
Šajos punktos pamatā ir runa par stāvēšanas noteikumiem, bet par ātruma ierobežojumiem atsevišķi braucošam operatīvam transporta līdzeklim – nekas. Tātad:
„118. Transportlīdzekļa vadītājam aizliegts:
118.1. pārsniegt transportlīdzekļa izgatavotāja noteikto maksimālo braukšanas ātrumu.”
Tātad policijas ekipāžai bija tiesības braukt ar ātrumu (dievs vien zina, ar kādu auto viņi brauca) varbūt pat 150 līdz 220 km stundā... Tādi varētu būt rūpnīcu noteiktie maksimālie ātrumi pašvaldības policijas automobiļiem.
Spriežot pēc rakstiem interneta portālos, kārtējie meli - policisti uztaisījuši avāriju, bet pēc tam ieslēguši zilās gaismas un skaņu signālus.
Neticu, ka braukšana pēc suņu ķērāja dot tiesības pārkāpt satiksmes notikumus un nogalināt cilvēku.
Mans mērķis nav panākt, lai tiktu sodīti policisti, bet, ja viņi patiesībā ir vainīgi, tad nogalinātā cilvēka radinieki vismaz varētu saņemt kādu materiālu kompensāciju.
Protams, šis gadījums nav visas Latvijas mērogā, bet būtu labi, ja tiktu noskaidrota patiesība un, pirmkārt jau, vai policistiem vispār bija tiesības šajā konkrētā gadījumā braukt kā operatīvam transportam un ar kādu ātrumu tad viņi brauca, un vai to var uzskatīt par atbilstošu šai situācijai.
Cilvēks ir miris.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
