Cilvēks ir, pantu atradīsim: safabricētas krimināllietas – kā tas notiek Latvijā
Jurģis Liepnieks03.02.2019.
Komentāri
Iesaki rakstu: 
Pēdējās dienās daudz runāts par politiski motivētām, nepamatotām, nesaprotamām krimināllietām, prokuroru un tiesu lēmumiem. Tieslietu ministrs pat ārvalstu vēstniecībām slepenas vēstules izsūtījis, informējot, cik situācija Latvijā ir traģiska un kā tiesu varas institūcijas var tikt izmantotas, lai izrēķinātos ar politiskajiem pretiniekiem.
Jā, es pilnībā piekrītu Bordāna kunga vērtējumam, lai gan veids, kā viņš, būdams tieslietu ministrs, cīnās ar šo problēmu, raisa mulsumu.
Taču skaļo politisko lietu aizsegā diemžēl nepamanītas dzīvo citas kategorijas nepamatotās, safabricētās krimināllietas, par kurām būtu jārunā tikpat skaļi. Tās, par kurām kāds brutāli ir samaksājis.
Par šādu kriminālvajāšanu upuri var kļūt katrs, un nav jābūt nedz politiķim, nedz kādam īpaši traucējošam ietekmīgam cilvēkam.
Par šādas kriminālvajāšanas upuri var kļūt katrs no mums, ja vien kādam mūsu ienaidniekam ir pietiekami daudz naudas, attiecīgi gadiem veidoti sakari un iemaņas tādas lietas kārtot. Un, ja jūs neesat deputāts un jūs nesargā deputāta imunitāte un kareivīgs partijas biedru pulciņš, kas gatavs sasaukt partijas biedrus uz piketu un izdalīt viņiem plakātus, ja jums nav draugu pamatstraumes medijos, tad neviens nekad neko arī par šādām lietām neuzzina.
Reizēm, lai uzsāktu šādu lietu, pat nevajag nekādu konkrētu likuma pārkāpumu, nekādas konkrētas aizdomas par kādu noziedzīgu nodarījumu. Vienkārši sāk izmeklēšanu, oficiāli paskaidrojot, ka tā notiek, piemēram, par visu Krimināllikuma 19. nodaļu, proti, noziedzīgi nodarījumi tautsaimniecībā.
19. Krimināllikuma nodaļa ietver noziedzīgu nodarījumu grupas, sākot no kontrabandas, augļošanas, viltotas naudas un valsts finanšu instrumentu izgatavošanas un beidzot ar nelikumīgu naftas produktu uzglabāšanu, veterināro noteikumu pārkāpšanu un augu slimību un kaitēkļu apkarošanas noteikumu pārkāpšanu.
Un policija oficiāli paziņo, ka izmeklēs, vai gadījumā persona nav nodarījusi kaut ko no šī visa, neskatoties uz to, ka nav nekādu konkrētu aizdomu par jelkādu no šiem vai kādiem citiem kriminālpārkāpumiem.
Es pieņemu, jūs šobrīd domājat, ka es to visu izgudroju, ka tas nav iespējams, ka ir jābūt kādām konkrētām ziņām par konkrētu noziedzīgu nodarījumu, turklāt tādām, kuras var pārbaudīt tikai ar kriminālprocesa metodēm un tikai tad var ierosināt pret kādu kriminālprocesu? Ja jūs tā domājat, jums ir taisnība, taču tikai pēc likuma, nevis pēc tā, kā lietas notiek Latvijas realitātē.
Jā, Kriminālprocesa likuma 398.pants nosaka, ka, kriminālprocesu uzsākot, izmeklējamo rīcību var kvalificēt tikai pēc piederības pie noziedzīgu nodarījumu grupas objekta. Savukārt, kad ir iegūti pietiekami pierādījumi, nodarījumu kvalificē pēc konkrēta Krimināllikuma panta.
Noziedzīga nodarījuma kvalifikācija sevī ietver trīs posmus. Pirmajā posmā sākotnēji tiek izlemts jautājums par to, vai konkrētais gadījums vispār uzskatāms par likumpārkāpumu. Otrajā posmā tiek apzināta to krimināltiesisko normu grupa, kurā sastopamas konkrētās situācijas pazīmes (piederība pie noziedzīgu nodarījumu grupas objekta). Savukārt trešajā posmā tiek izlemts jautājums, kāda tieši Krimināllikuma norma paredz analizējamo nodarījumu.
Tā tas būtu pēc likuma. Taču, ja kāds ļoti grib, tad viss var notikt arī otrādāk. Vispirms uzsāk kriminālprocesu pēc konkrēta panta, bet tad, kad izrādās, ka nekāds šajā pantā minētais noziedzīgais nodarījums nav noticis, pārkvalificē kriminālprocesu uz visas nodaļas 33 pantu iespējamu pārkāpšanu.
Un, lūk, jums konkrēts piemērs, kurā balstoties es to stāstu.
2018.gada 13.jūnijā tika uzsākts kriminālprocess Nr.11518003018 atbilstoši Krimināllikuma 177.panta 3.daļā paredzēta noziedzīga nodarījuma pazīmēm par iespējamām prettiesiskām darbībām no Santas Bernālas puses.
Tad, acīmredzot konstatējot, ka nekādas šajā pantā paredzētās noziedzīgās darbības Santa Bernāla nav un pat teorētiski nevar būt varējusi veikt, 2018.gada 9.oktobrī kriminālprocess Nr.11518003018 tiek nevis izbeigts, kā tam būtu loģiski jānotiek, ja jau noskaidrots, ka ticis ierosināts bez pamata, tikai uz neadekvāta bijušā lauleņa ātrumā uzdiegta iesnieguma pamata, nē, kriminālprocesu policija neizbeidz, bet gan pārkvalificē pēc Krimināllikuma XIX nodaļas “Noziedzīgi nodarījumi tautsaimniecībā”.
Tātad tagad jau tiek izmeklēts, vai gadījumā kāds, vairs pat ne konkrēti Santa Bernāla, nav izdarījis kaut ko, sākot no kontrabandas, augļošanas, viltotas naudas un valsts finanšu instrumentu izgatavošanas un beidzot ar nelikumīgu naftas produktu uzglabāšanu, veterināro noteikumu pārkāpšanu un augu slimību un kaitēkļu apkarošanas noteikumu pārkāpšanu.
Te būtu vietā vaicāt - nu kāpēc Valsts policijai ir ienācis prātā paņemt kādu vienu nelielu vīnus tirgojušu SIA vai personu un sākt pārbaudīt, vai gadījumā tā nav kaut ko pārkāpusi. Vienalga, ko, varbūt viltotu naudu ražo, varbūt kaitēkļu apkarošanas noteikumus neievēro – pārbaudīsim, drošs paliek nedrošs. Un kāpēc Valsts policija šādai izmeklēšanai pa visu Krimināllikuma nodaļu, pat ja tā būtu likumīga, ir izvēlējusies tieši Santai Bernālai piederošās SIA, nevis kādas citas?
Skaidrs, ka ne jau izlozes kārtībā policija izvēlējās, kuras SIA izmeklēt. Konkrētais kriminālprocess ir uzsākts pēc viena no Latvijas bagātākajiem cilvēkiem Oļega Fiļa iesnieguma. Tā paša Fiļa, kurš ir īpašnieks un bijusī amatpersona ABLV bankā, uz kuru ASV valdība norādījusi kā naudas atmazgātājiem un kukuļdevējiem. Tā paša Fiļa, kurš vajā savu bijušo sievu un viņas vecākus visos iespējamos veidos.
Acīmredzot, ja šādai personai ļoti vajag, tad policija un prokuratūra vēsā mierā uzsāk kriminālvajāšanu “par visu nodaļu” pēc staļiniskā principa – būtu tikai cilvēks, pantu atradīsim.
Atliek cerēt, ka bezkompromisu tiesiskuma ieviesēji nebūs tik ļoti aizņemti ar savām problēmām, ka tomēr papētīs, kas notiek arī zemākos līmeņos, kā un kādu motīvu dēļ šādi procesi turpinās, kas aiz tiem stāv un cik par tiem maksā?
Pārpublicēts no puaro.lv
Seko mums 
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
