Cilpa ap Meroni sāk savilkties: Valsts policijā sākts kriminālprocess par piesavināšanos un naudas atmazgāšanu

Meroni saskāries ar likteņa ironiju

Aivara Lemberga kriminālprocess 2008. gadā līdz tiesai nonāca, lielā mērā pateicoties viņa un kompanjonu savulaik noalgotā Šveices advokāta R. Meroni lēmumam pāriet „pretējā nometnē” un sākt aktīvi sadarboties ar izmeklēšanu, sniedzot apjomīgas liecības un nododot izmeklētājiem iespaidīgus dokumentu un informācijas apjomus.

Tieši pēc R. Meroni „dezertēšanas” Ģenerālprokuratūra A. Lembergam 2006. gadā uzrādīja apsūdzību kukuļņemšanā, amatpersonas ar likumu noteikto ierobežojumu pārkāpšanā un noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizēšanā. Savukārt Šveices advokāts neformālā apmaiņā pret šo „pakalpojumu” ieguva tiesības valsts vārdā pārvaldīt Lembergu ģimenes ofšoros noslēpto mantu, kurai draud konfiscēšana.

Tagad, desmit gadus pēc A. Lemberga kriminālprocesa nodošanas tiesai pats R. Meroni ir nonācis savam bijušajam noalgotājam līdzīgā situācijā. Izrādās, arī viņa „komandā” ir bijuši cilvēki, kuriem ir bijis cits ieskats par tiesiskumu un valsts interesēm, un nu, pēc vairākus gadus ilgām publiskām informācijas noplūdēm viņa bijušo kompanjonu sniegtajā informācijā ir ieklausījušās tiesībsargāšanas iestādes.

Kriminālprocess ir uzsākts šā gada 16.jūlijā pēc Krimināllikuma 179.panta trešās daļas un 195.panta trešās daļas un atrodas Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes 1.nodaļas galvenās inspektores Veronikas Čuprikas lietvedībā. 

Krimināllikuma 179. pants par piesavināšanos, ja tā izdarīta lielā apmērā, paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, savukārt 195. pants – tas pats, kas piemērots arī A. Lembergam, - par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu vai citas mantas legalizēšanu, ja tā veikta lielā apmērā vai to veikusi organizēta grupa, paredz brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz divpadsmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Neatgriezeniski zaudējumi Latvijas valstij

Lai gan R. Meroni pagaidām šī kriminālprocesa ietvaros nav noteikts nekāds statuss, Šveices advokātam ir pamats uztraukties, - policijas sāktā procesa pamatā ir tieši ar viņa pēdējo piecu gadu darbību saistīti apjomīgi un detalizēti dati.

Kā liecina Dienas rīcībā esošā informācija, kriminālprocesa sākšanas pamatā ir aizdomas, ka, kā teikts procesa dokumentos, „R. Meroni ir izdarījis un turpina izdarīt smagus un sevišķi smagus noziedzīgos nodarījumus, kas var radīt vai jau ir radījuši neatgriezeniskus zaudējumus Latvijas valstij, tās iedzīvotājiem, neskaitāmu uzņēmumu akcionāriem u.c. personām”.

Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes rīcībā ir nonācis apjomīgs informācijas daudzums, kas sniedz apstiprinājumu šīm aizdomām. Dienas rīcībā esošās ziņas liecina, ka runa ir par vairāk nekā deviņiem desmitiem atsevišķu dokumentu un to apkopojumu saistībā ar virkni R. Meroni organizētu „darījumu”.

Nozīmīgākie no šiem dokumentiem varētu būt saistīti ar informāciju par patieso R. Meroni organizētā Ventspils naftas akciju paketes pārdošanas apjomu un šī darījuma līdz šim nezināmajām detaļām, valstij – neatkarīgi no tā, vai A. Lemberga lietā tiks pieņemts konfiscējošs spriedums, – no šīs shēmas ciešot, visticamākais, daudzus desmitus miljonu eiro lielus zaudējumus.

Ventbunkers paklusām „aizpeldējis”

Dienas rīcībā ir Valsts policijas rīcībā esošo dokumentu apraksts, kurā šī epizode aprakstīta šādi: „Darījums ar Ventspils naftas akcijām bija tikai viena daļa no R. Meroni plāna savā īpašumā iegūt lielu daļu viņa šobrīd kontrolēto Ventspils tranzīta uzņēmumu akcijas, par to neveicot nekādu samaksu no saviem līdzekļiem.

Lai to īstenotu, R. Meroni par gandrīz divas reizes zemāku cenu uzdeva pārdot Ventspils naftas akcijas, kuru pārvaldību īstenoja, izmantojot piešķirtās mantas glabātāja tiesības. Par šīs vērtības starpību šo akciju pircējs faktiski bez atlīdzības R. Meroni nodeva dažādu citu uzņēmumu akcijas, kuras bija nonākušas viņa pārstāvētās Vitol uzņēmumu grupas pārvaldībā.

Izmantojot neskaitāmu un dažādu valstu uzņēmumu ķēdi, sarežģītus naudas aizdevumus un finanšu darījumus, R. Meroni cenšas noslēpt to, ka ir minēto uzņēmumu faktiskais īpašnieks, ka daudzi darījumi ir bijuši fiktīvi tajā izpratnē, ka nav notikušas reālas naudas plūsmas.”

Rezultātā, kā apliecināts policijas rīcībā nonākušajos dokumentos, „ņemot vērā to, ka R. Meroni apgalvo, ka ir kompāniju IAG Industrieanlagen GmbH un SIA IAG īpašnieks, tad viņam šobrīd faktiski pieder 5/7 no AS Ventbunkers. Atlikušās 2/7 R. Meroni pārvalda kā arestētās mantas glabātājs”.

Iespaidīgi privātie tēriņi

Valsts policijas rīcībā nonākušajos dokumentos arī detalizēti aprakstīts, kur paliek līdzekļi no „valsts interesēs” glabātās Lembergu ģimenes mantas, - gan „vajadzīgu cilvēku” apmaksai, gan arī personiskām vajadzībām.

„R. Meroni izmanto viņam kā arestētās mantas glabātājam uzticēto uzņēmumu finanšu līdzekļus savām privātajām vajadzībām un iegribām. Lai iegūtu līdzekļus brīvai rīcībai, R. Meroni izmanto neskaitāmu nerezidentu kompāniju ķēdi. Naudas līdzekļu nonākšana viņa kompāniju kontos tiek visbiežāk noformēta kā ilgtermiņa aizdevumi,” minēts dokumentu aprakstā.

Šo „privāto vajadzību un iegribu” vidū ir aprakstīta privātīpašuma Krētā, Grieķijā iegāde vismaz 700 000 eiro vērtībā; helikoptera R 66 iegāde vismaz 1 000 000 ASV dolāru vērtībā, jahtas Ferretti 80 iegāde vismaz 800 000 eiro vērtībā u.c.

„R. Meroni par Latvijas Naftas tranzīta līdzekļiem plāno arī privātīpašuma iegādi Colikonā, Šveicē par vairāk nekā 5 miljoniem Šveices franku. Tiek plānoti vairāki citi nekustamo īpašumu pirkumi Krētā, Grieķijā. Ir redzami R. Meroni plāni izveidot Krētā restorānu, iegādāties augstas klases viesnīcu. Ir ieplānots vēl viens helikoptera pirkums,” teikts kriminālprocesa pamatā esošo dokumentu aprakstā.

Valsts policijas rīcībā nonākusi arī apjomīga informācija par „valsts interesēs uzglabāto” finanšu līdzekļu tērēšanu sīkākiem izdevumiem: „Kā AS Ventbunkers padomes priekšsēdētājam R. Meroni tika izsniegta uzņēmuma bankas karte, kas paredzēta maksājumiem, kas nepieciešami uzņēmuma darbības nodrošināšanai, darba braucieniem un reprezentācijas izdevumiem. (..)

Ir redzams, ka R. Meroni karti lielākoties lietojis savām personiskajām vajadzībām. Pēc paša R. Meroni teiktā, viņš šos izdevumus atmaksāt negrasās un ir licis valdes loceklim J. Hāzem sakārtot šo radušos situāciju, noslēdzot kārtējo fiktīvo aizdevuma līgumu vai kā savādāk. No 2014. gada 01. janvāra līdz 2016. gada 18. aprīlim R. Meroni maksājumos ar karti bija iztērējis 352 801,32 eiro, no kuriem 2/3 noteikti ir klasificējami kā personiskie izdevumi”.

Tāpat dokumenti apliecina, ka „jau šobrīd līdzīga bankas karte ir R. Meroni mīļākās, Ukrainas pilsones Lidijas Hitričenko rīcībā. Pēc AS Ventbunkers darbinieku stāstītā, arī šī bankas karte tiek pārsvarā lietota privātām vajadzībām, un iztērētās summas ir ļoti lielas”.

Ēna pār prokuratūras darbiniekiem

Liela daļa no Valsts policijas rīcībā oficiāli nonākušajiem dokumentiem, uz kuru pamata sākts kriminālprocess, nav sabiedrībai nezināmi, - dažādās formās tajos minētie fakti pēdējos gados jau ir publiskoti medijos.

Taču līdz šim skaidri nenosauktu iemeslu dēļ Ērika Kalnmeiera vadītā Ģenerālprokuratūra uz tiem nav vēlējusies reaģēt. Dienas rīcībā esošā oficiālā sarakste rāda, ka arī šoreiz notikusi ilgāka „atfutbolēšana”, pirms pieņemts lēmums par kriminālprocesa sākšanu.

No šo dokumentu apraksta un iesnieguma Valsts policijai, kas tāpat ir Dienas rīcībā, tagad rodas skaidrība par to, ar ko izskaidrojama šī gadiem ilgusī iecietība pret R. Meroni un viņa līdzgaitniekiem, - dokumenti met ēnu pār konkrētiem prokuratūras un arī Satversmes aizsardzības biroja (SAB) darbiniekiem.

Tā 2015. gada septembrī prokuratūras darbinieki Jānis Ilsteris un Ilga Paegle tikuši informēti par gatavoto Ventspils naftas akciju pārdošanas shēmu un „to, ka darījuma publiskā cena neatbilst patiesībai”, taču nekāda reakcija nav sekojusi – tāpat kā arī no prokurora Jura Jurisa, kurš personiski piedalījies, lai šis darījums varētu tikt īstenots. Ticis informēts arī SAB darbinieks Aigars Sparāns.

„Diemžēl no Ģenerālprokuratūras puses nav sekojusi aktīva rīcība, lai pārbaudītu arestētās mantas stāvokli un R. Meroni īstenoto uzņēmumu pārvaldību. Tieši otrādi, tiesā apsūdzības uzturētāju grupas prokurori aktīvi aizstāv R. Meroni mantas glabātāja statusā, radot viņam pilnīgas nekontrolētības un nesodāmības sajūtu,” teikts iesniegumā Valsts policijai.

„Ir apsveicama Ģenerālprokuratūras vēlme atbalstīt un sargāt vērtīgu liecinieku, kas devis lielu ieguldījumu, iespējams, cita liela nozieguma atklāšanā. Tomēr nozīmīgu liecību sniegšana nevar kalpot par imunitāti un ļaut lieciniekam pašam nekaunīgi pārkāpt likumu, it sevišķi, ja šie pārkāpumi veikti liecību sniegšanas laikā vai pēc tam. Šāda rīcība pilnībā diskreditē R. Meroni kā uzticamu liecinieku augstāk minētajā un citās krimināllietās. Tas met arī nopietnu ēnu Ģenerālprokuratūras neatkarīgai un objektīvai rīcībai.”

Gaidāmas simtmiljonu prasības

Ar ko izskaidrojama tiesībsargāšanas iestāžu pārstāvju ilggadēji pastāvīgi labvēlīgās nostājas maiņa pret „arestētās mantas glabātāju”? Avoti Ģenerālprokuratūrā Dienai ir izteikušies, ka tas vismaz daļēji saistīts ar R. Meroni „politiskās mēra sajūtas zudumu”.

Kamēr ar Šveices advokātu saistītas personas slēpti finansējušas A. Lemberga politiskos pretiniekus, tas uztverts labvēlīgi, taču pirms šīm vēlēšanām Šveices advokāts sācis apjomīgi atbalstīt arī politiskos spēkus, kas vairs nevar tikt uzskatīti par nacionālajām interesēm atbilstošiem. To beidzot „pamanījušas” arī valsts drošības iestādes.

Šajā situācijā daudz labvēlīgāk uztverta ar R. Meroni iepriekš saistītu personu sniegtā informācija, kurā cita starpā arī skaidri iezīmētas varbūtējās „mantas glabātāja” darījumu finansiālās sekas Latvijas valstij neatkarīgi no tā, vai A. Lemberga lietā būs vai nebūs konfiscējošs spriedums.

„Ja R. Meroni rīcības rezultātā tiks samazināta arestētā manta un izsaimniekoti viņa kontrolē esošie, Latvijas tautsaimniecībai stratēģiski svarīgie tranzīta uzņēmumi, tad Latvijas valsts var sagaidīt tiesvedības, kur kompensējamās summas ir mērāmas vairākos simtos miljonu eiro.

Šāds rezultāts gaidāms neatkarīgi no tā, kā beigsies tiesvedība augstāk minētajā krimināllietā. Ļoti iespējams, ka šādu tiesvedību rezultāts būs smagi jūtams Latvijas valstij un katram tās nodokļu maksātājam,” teikts iesniegumā Valsts policijai. Spriežot pēc notikumu secības, nu tas ir atskārsts arī augstākajā līmenī.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Novērtē šo rakstu: