Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Daudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu spēju segt izdevumus pensijām. Taču tikpat svarīgs jautājums ir, vai esošā pensiju sistēma ir spējīga nodrošināt nākotnes pensionāriem pienācīgu dzīves līmeni vecumdienās. Jau pašreizējais pensijas apmērs ir salīdzinoši neliels, ar vienu no zemākajiem darba ienākumu aizvietojamības līmeņiem Eiropas Savienībā. Pensijas salīdzinošajai vērtībai vēl samazinoties, sabiedrība varētu pārstāt samierināties ar pensionāru zemajiem ienākumiem un pieprasīt politikas pārmaiņas. Līdz ar to arī formulās labi iezīmētā pensiju sistēmas finansiālā ilgtspēja varētu tikt apdraudēta.

Šajā rakstā mēs analizējam Latvijas pensiju sistēmas nākotnes perspektīvas, sniedzam sagaidāmā pensiju apmēra prognozes, pamatojoties uz vairākiem alternatīviem pieņēmumiem un demogrāfisko prognožu scenārijiem.

Atgādināsim, ka mūsu nākotnes pensiju veido mūsu pašu veiktās iemaksas. Saskaņā ar likumu 20% no mūsu darba algas tiek ieskaitīti pensiju kapitālā, var teikt, atlikti nākotnes pensijai. Minētās sociālās apdrošināšanas iemaksas tiek sadalītas - 14% tiek uzskaitīti 1. pensiju līmenī un 6% uzticēti pensiju fondu pārvaldītājiem (2. līmenis). Lai strādājošo 1. pensiju līmenī šodien iemaksātais nezaudētu vērtību nākotnē, tas ik gadu tiek pavairots atbilstoši cenu pieaugumam, kā arī ar tautsaimniecībā vidējās algas pieaugumu un strādājošo skaita pārmaiņām. Savukārt 2. pensiju līmenī ieguldīto pārvaldītāji mūsu vārdā iegulda finanšu instrumentos, kas nodrošina un uzkrāj tirgū rodamo peļņu līdz brīdim, kad sasniedzam attiecīgo vecumu un pieprasām pensijas izmaksu. Indivīdam sasniedzot pensionēšanās vecumu, abos līmeņos uzkrātais kapitāls tiek summēts un ikmēneša pensijas aprēķinam dalīts ar sagaidāmo atlikušo mūža ilgumu.

Vecuma pensijas apmērs tuvākā un tālākā nākotnē

Latvijas vecuma pensiju izdevumu un apmēra nākotnes novērtējumi pamatojas uz tautsaimniecības un demogrāfisko rādītāju ilgtermiņa prognozēm. Iedzīvotāju skaita prognozi regulāri sniedz Eiropas Komisija, novērtējot, cik cilvēku būs katrā konkrētā vecumā. Saskaņā ar tās pamata scenāriju iedzīvotāju skaits Latvijā turpinās sarukt un 2080. gadā sasniegs 1.3 milj. cilvēku. Šādu dinamiku noteiks zems dzimstības koeficients un iedzīvotāju emigrācija, kas vēl kādu laiku būs aktuāla. Vienlaikus ar iedzīvotāju skaita samazināšanos vecākās paaudzes cilvēku īpatsvars kļūs lielāks, pagarinoties dzīves ilgumam. Tiek lēsts, ka 2060. gadā iedzīvotāju īpatsvars vecumā virs 65 gadiem sasniegs gandrīz 75%, t.i., uz četriem darbspējīgā vecumā esošiem cilvēkiem būs trīs pensionāri. Turpmāko 20 gadu laikā demogrāfiskā slodze tomēr nedaudz stabilizēsies un pat samazināsies, 2080. gadā sasniedzot 57%. Taču tas notiks uz vecākās paaudzes iedzīvotāju samazināšanās rēķina, un saskaņā ar bāzes scenāriju strādājošo skaita pieaugums nav paredzēts, līdz ar to nepalielināsies arī pensiju kāpums (ienākumu aizvietojamības koeficients).

Valsts budžeta vecuma pensiju izdevumu prognoze rāda, ka, neskatoties uz šo nelabvēlīgo demogrāfisko dinamiku un mēreniem izaugsmes tempiem, izdevumi pensijām laika gaitā samazināsies, tos mērot proporcionāli no valsts ienākumiem. Viens no faktoriem, protams, ir tas, ka 2. līmeņa pensijas, kas netiek maksātas no valsts budžeta, nākotnes pensionāriem veidos arvien lielāku daļu, kā rezultātā samazināsies no valsts līdzekļiem maksātā pensiju daļa. Taču Latvijas vecuma pensiju sistēma paredz arī to, ka pensijas apmērs tiek automātiski koriģēts atkarībā no demogrāfiskajām tendencēm valstī. Kā jau minēts, strādājošā uzkrātais pensijas kapitāls tiek aktualizēts katru gadu, ņemot vērā vidējās algas un nodarbināto skaita dinamiku, tā faktiski ir visa valstī oficiāli nopelnītā alga. Samazinoties iedzīvotāju skaitam un līdz ar to sarūkot valstī strādājošo skaitam, pensijas kapitāls aug lēnāk par viena strādājošā vidējo atalgojumu, kas nozīmē, ka ar laiku dzīves līmenis, ko spēj nodrošināt darba ienākumi, vairs pat tuvu nebūs sasniedzams pensionējoties. Turklāt mūža ilguma kāpums pagarina laika periodu, kad pensionārs saņem vecuma pensiju, kā rezultātā uzkrātais kapitāls tiek dalīts ar lielāku ciparu, un tādējādi ikmēneša vecuma pensija kļūst mazāka. Piemēram, vienkārši aprēķini liecina, ka piešķirtās vecuma pensijas apmērs procentos no vidējās algas turpmāko 20 gadu laikā samazināsies par aptuveni 15 procentu punktiem līdz 25%, 2060. gadā sasniegs 18%, bet 2080. gadā jau tikai 16.5%.

Vienkāršoti lēšot, ja 2017. gadā vidējā piešķirtā pensija bija 322 eiro, ienākumu aizvietojamības koeficientam esot 2040. gada līmenī, pensijas lielums būtu vien 250 eiro, bet, pieņemot 2080. gadā sagaidāmo aizvietojamības koeficientu, – 165 eiro. Šie skaitļi nozīmē, ka laika gaitā arvien lielāks pensionāru skaits saņems salīdzinoši niecīgu pensiju. Tas radīs sociālo neapmierinātību un draudus pašai pensiju sistēmai tās šobrīd likumā paredzētajā formā. Jāpiebilst, ka Latvijas aizvietojamības rādītājs, kas parāda pensijas apmēru pret vidējo algu valstī, 2017. gadā bija viens no zemākajiem Eiropas Savienībā, un ir paredzams, ka šāda situācija saglabāsies arī nākotnē.

Skaidrs, ka minētie aprēķini izriet no pieņēmumiem, kas var izrādīties aplami. Ilgākā termiņā dzimstības un migrācijas tendenču maiņas var radīt būtisku ietekmi uz pensijas apmēru. Piemēram, strādājošo skaitam paliekot nemainīgam, aizvietojamības koeficients samazinātos vien līdz 28% 2080. gadā. Zināmu lomu spēlē arī 2. pensiju līmenī uzkrāto aktīvu finansiālā atdeve. Mūsu prognožu bāzes scenārijā tiek pieņemts, ka 1. un 2. pensiju līmenī uzkrātais kapitāls pieaugs vienādā tempā (līdz šim 2. līmenī tas gan ir bijis pat zemāks spēcīgās finanšu krīzes ietekmē, skatīt OECD, 2017), taču, ja aktīvi tiek ieguldīti arī ārpus valsts, 2. līmeņa kapitāla atdevei nav obligāti jābūt saistītai ar tendencēm Latvijas darba tirgū. Piemēram, ja atdeve būtu kaut vai par diviem procentu punktiem augstāka, aizvietojamības koeficients būtu par diviem procentu punktiem lielāks.

Nākamajā daļā detalizētāk aplūkosim, kā mainās aizvietojamības rādītāja novērtējumi, mainoties atsevišķiem pieņēmumiem.

Alternatīvie scenāriji

Pensionēšanās vecuma korekcija

Atsevišķās Eiropas Savienības valstīs (Dānija, Grieķija, Itālija, Kipra, Nīderlande, Portugāle un Slovākija) nesen tika īstenotas vecuma pensiju sistēmas reformas, kas paredz ieviest mainīgu pensionēšanās vecumu, kurš tiktu automātiski pielāgots mūža ilguma pārmaiņām (skatīt European Commission, 2018).Par pamatu pārsvarā tiks ņemts paredzamais mūža ilgums 65 gadu vecumā, un pensionēšanās vecums tiks koriģēts reizi piecos gados. Kā jau iepriekš tika minēts, Latvijā pensionēšanās vecums jau šobrīd tiek pakāpeniski celts ar mērķi sasniegt 65 gadu vecumu 2025. gadā. Taču arī turpmākajos gados tiek prognozēts mūža ilguma kāpums, kas negatīvi ietekmēs pensijas apmēru.

Lai atspoguļotu, kā pensionēšanās vecuma iespējama sasaiste ar mūža ilgumu ietekmētu pensijas apmēru un aizvietojamības rādītāju, pieņemsim, ka, sākot ar 2025. gadu, vecums, no kura var saņemt pensiju, būtu mainīgs. Tas tiktu koriģēts tādā veidā, lai starpība starp pensionēšanās vecumu un mūža ilgumu turpmāk saglabātos nemainīga. Lai to nodrošinātu, pensionēšanās vecums tiktu pakāpeniski paaugstināts, 2080. gadā sasniedzot jau 70 gadu vecumu. Tas ļautu samazināt demogrāfisko slodzi un paaugstināt aizvietojamības līmeni. Aplēses rāda, ka aizvietojamības koeficients šādā gadījumā nepiedzīvotu tik strauju kritumu, kā to paredz bāzes scenārijs, un 2080. gadā būtu ap 22%.

Labvēlīgākas iedzīvotāju skaita pārmaiņas

Ja pensionēšanās vecums ietekmē skaitli, ar kuru tiek dalīts uzkrātais pensijas kapitāls, un tādējādi nosaka ikmēneša pensijas apmēru, tad tempu, ar kuru tiek uzkrāts kapitāls, ietekmē nodarbināto iedzīvotāju skaita pārmaiņas. Bāzes scenārijs pamatojas uz pieņēmumu, ka iedzīvotāju skaits Latvijā turpinās sarukt, sasniedzot 1.3 milj. cilvēku 2080. gadā. Taču demogrāfiskās tendences var izrādīties labākas par prognozēto, palielinoties dzimstības un samazinoties mirstības rādītājam, daļai izbraukušo iedzīvotāju atgriežoties Latvijā vai piesaistot kvalificētus speciālistus. Lai atspoguļotu, kā šādas norises ietekmētu aizvietojamības koeficientu, mēs esam aplūkojuši, kā mainās aplēses, ja dzimstības koeficients ir par 10% labāks par bāzes scenārijā prognozēto un vienlaicīgi 2020. - 2080. gadā katru gadu Latvijā iebrauc (vai atgriežas) 2500 cilvēku darbspējīgā vecumā, kas kopā 60 gadu laikā veido ap 150 000 cilvēku. Šo faktoru ietekmē vidējā no jauna piešķirtā pensija 2080. gadā būtu par aptuveni pieciem procentu punktiem augstāka pret vidējo algu, salīdzinot ar bāzes scenāriju.

Neviens no iepriekš aplūkotajiem scenārijiem nespēj nodrošināt to, ka aizvietojamības rādītājs paliek stabils laika gaitā, un tas tomēr pakāpeniski samazinās.

Lai nodrošinātu tādu pensijas apmēru, kas būtu tuvāks strādājošo vidējam atalgojumam, būtu nepieciešamas vairākas pārmaiņas. Esam apkopojuši dažādu scenāriju kombināciju, kas apvieno trīs pensijas apmēru visvairāk noteicošos rādītājus:

pensionēšanās vecums,

demogrāfiskā prognoze,

2. līmeņa pensijas kapitāla finansiālā atdeve.

Aplūkojam divus pensionēšanās vecuma palielināšanas variantus: 2080. gadā tas sasniedz 67 un 70 gadus. 2. līmeņa pensiju kapitāla finansiālā atdeve ir par vienu, diviem vai trim procentu punktiem augstāka nekā 1. līmenī. Un, visbeidzot, demogrāfiskā prognoze saglabājas esošajā līmenī, tā ir labvēlīga (kur dzimstības rādītājs ir par 10% augstāks un katru gadu Latvijā iebrauc 2500 cilvēku darbspējīgā vecumā) un optimistiskā prognoze (kur dzimstības rādītājs ir par 15% augstāks un 2020. - 2080. gadā Latvijā katru gadu iebrauc 5000 cilvēku). Jāpiebilst, ka abos migrācijas scenārijos iedzīvotāju skaits 2080. gadā sasniedz vien 1.5 un 1.7 milj. cilvēku.

Aplēses rāda, ka, īstenojoties scenārijam, kas pieļauj tikai nelielu iedzīvotāju skaita samazināšanos kopā ar pensionēšanās vecuma pakāpenisku celšanu, tiktu saglabāts aizvietojamības koeficients ap 35-40%. Savukārt īstenojoties demogrāfiskās prognozes bāzes scenārijam, aizvietojamības rādītājs saglabājas zem 30%, pat paaugstinot pensionēšanas vecumu līdz 70 gadiem. Tas parāda, cik lielā mērā mūsu nākotnes pensijas lielums ir atkarīgs no tā, kāda būs iedzīvotāju skaita dinamika Latvijā.

Secinājumi, priekšlikumi

Rakstā esam uzsvēruši, ka Latvijas pensiju sistēma ir finansiāli stabila, ko nodrošina tajā iestrādātā uzkrātā kapitāla indeksācijas automātiska korekcija ar valstī nopelnīto algu un uzkrātā kapitāla dalīšana ar sagaidāmo mūža ilgumu. Samazinoties algu pelnītāju un pieaugot pensiju saņēmēju skaitam, nākotnē, tīri matemātiski, šī formula nozīmē būtisku pensionāru finansiālā stāvokļa pasliktinājumu. Ja pensionāriem tiks maksāta salīdzinoši niecīga pensija – vai joprojām varam pensiju sistēmu saukt par patiesi ilgtspējīgu? Skaidrs, ka nākotnē nevarēs tikt uzturēta tāda situācija, kurā pensija relatīvā izteiksmē būs pat divas reizes zemāka nekā šodien. Varētu teikt, ka pensiju sistēma nav sociāli ilgtspējīga – ar to saprotot, ka liels vēlētāju skaits – pensionāri – vēlēsies politikas pārmaiņas un lielākas valsts naudas daļas pārdali pensiju izmaksai. Bet tad šī nauda būs jāpārdala no citu valsts funkciju īstenošanai nepieciešamajiem resursiem.

No pensiju samazināšanās, salīdzinot ar algām, var glābt tikai lielākas iemaksas pensiju kapitālā vai lielāks strādājošo skaits. Ņemot vērā augstos darbaspēka nodokļus Latvijā, obligāto iemaksu palielināšana nebūtu efektīva, jo kaitētu ekonomikas izaugsmei. Nodarbinātību teorētiski var veicināt, ceļot pensionēšanās vecumu, taču Latvijas gadījumā ierobežojums būtu salīdzinoši sliktāka iedzīvotāju veselība. Valsts ekonomiskā attīstība ir galvenais instruments, lai veicinātu iedzīvotāju iesaisti darba tirgū un piesaistītu papildu kvalificētus darbiniekus no ārvalstīm.

Beigās jāpiebilst, ka rakstā neesam ņēmuši vērā to papildu kapitālu, ko pensionāri būs sev nopelnījuši privātajos pensiju fondos (pensiju 3. līmenis). Kaut arī šobrīd tajos ieguldīto aktīvu apjoms nav liels, tas tomēr nemitīgi palielinās, cilvēkiem apzinoties nepieciešamību pēc papildu uzkrājumiem vecumdienām. Mūsu novērtējumi rāda, ka bez šādiem papildu uzkrājumiem nebūs iespējams sev nodrošināt ienākumu līmeni, kas būtu tuvu tam, pie kāda būsim pieraduši strādājot.

* Latvijas Bankas ekonomisti

Pārpublicēts no makroekonomika.lv

Novērtē šo rakstu:

18
53

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Runā, ka...

FotoCilvēce vēl nav noskaidrojusi, kas vai kurš bija pirmais. Kas bija pirmais, vista vai ola? Kā bija patiesībā, kurš to redzēja?
Lasīt visu...

21

Mazās partijas būs spiestas pieņemt arī “oligarhu” ziedojumus

FotoGrozījumi politisko partiju finansēšanas likumā ir mēģinājums “iekonservēt” pašreizējo politisko eliti un izslēgt no spēles mazās partijas. Jaunais likumprojekts veicinās administratīvo resursu izmantošanu politiskajā cīņā, kas neizbēgami novedīs pie varas stagnācijas.
Lasīt visu...

21

Atraktīvā politiskā hronika: 10. oktobris

FotoPēc 2018.gada 6.oktobra sociāli politiskā dzīve ir ļoti intensīva. Tā tam ir jābūt. Atbilstoši tautas politiskajai gribai todien pie varas nāca manis dēvētā “6.oktobra paaudze”, un latviešiem šajā saulē sākās jauns laikmets. No 13. Saeimas deputātiem 65% tika ievēlēti pirmo reizi. Tas ir radikāls pagrieziens. Tas ir neapstrīdams pierādījums jauna laikmeta sākumam parlamentārā republikā. Un, lūk, jauns laikmets vienmēr sākas ar sociāli politisko procesu sakāpinātu intensitāti. Katru dienu ir kaut kas neparasti jauns un negaidīti jauns. Jaunie politiskie spēki vēlas pēc iespējas ātrāk visu piekārtot savam cilvēciskajam līmenim un profesionālajam līmenim. Viņi steidzas. Īpaši steidzas, apzinoties savu neleģimitāti visā sabiedrībā.
Lasīt visu...

21

Sarūgtināt Bordānu un atlikt partiju finansējuma pieaugumu līdz nākamās Saeimas ievēlēšanai

FotoAicināsim 13. Saeimas deputātus neatbalstīt sasteigtu likumprojektu, kas paredz būtisku valsts finansējuma palielinājumu politiskām partijām jau no nākamā gada!
Lasīt visu...

3

Uz kopējā fona "Repharm" ir tīri labs un valstiski nozīmīgs koncerns

FotoKatru gadu rudenī atrodas kāds, kas raksta apskatu par šādu tēmu. "Sagadīšanās pēc” katru rudeni farmācijas tirgus sašūpojas, notiek lielākas vai mazākas aktivitātes likumdošanā, normatīvajos aktos, īpašumu maiņā, ražotāju un tirgotāju attiecībās. Vārdu "sagadīšanās" es šeit lietoju tādēļ, ka rudenī tiek izstrādāts valsts budžets un budžetā nekad netiek pietiekami daudz naudas izdalīts medicīnai.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ko gan citu darīt zaglim, kurš noķerts ar svešu maku rokā?

Šorīt notērēju pārdesmit minūtes laika, lai kļūtu par divsimt deviņdesmit un nezin kuro cilvēku, kurš...

Foto

Latvieši vairs nav "varoņu tauta", drīzāk jau kalpu un pielīdēju tauta

Politmafija Latvijā visu ir nostādījusi tā, ka nav iespējams dzīvot Latvijā un nebūt šīs mafijas...

Foto

Ziņojums par komandējumu uz Amerikas Savienotajām Valstīm no 2019.gada 22.septembra līdz 24.septembrim

Saskaņā ar Ministru prezidenta 2019.gada 19.augusta rīkojumu Nr.219 “Par Ilzes Viņķeles komandējumu” no 2019.gada...

Foto

Gribēja kā labāk, sanāca kā vienmēr

Latvijas satiksmes drošības telpā ir uzsprāgusi verbālā bumba, jo Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks paziņoja, ka no stacionāro fotoradaru sodiem...

Foto

Modernā banalitāte

Banalitāte ir oriģinalitātes trūkums, pliekanums, bezgaumīgums. Sastopama, tā teikt, arhaiska banalitāte – sen zināma un sen apnikusi banalitāte. Sastopama relatīvi jauna banalitāte – moderna...

Foto

Auniem ir jāzina, ko viņi nobada

Jebkura jauna partija mūsu valstī, kas gribēs izmainīt sapuvušo, smirdīgo oligarhu sistēmu, tiks norieta un samīdīta. Tāds pats liktenis sagaida...

Foto

Kādā veidā visiem aizbāztas mutes par Skultes gāzes termināļa afēru?

Nezināmu personu iecerētā Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa būve ir krietni nokavēta, un pašlaik tas ir cinisks...

Foto

Partijas pamodušās no miega

Izskatās, ka Latvijas politikā vasaras brīvdienas beidzot ir beigušās. Arvien aktīvāk izpaužas gan valdošās koalīcijas partijas, gan opozīcijas partijas. Līdz ar to...

Foto

Objektīvā realitāte

Ko nozīmē «objektīvs»? (Runa nav par video vai foto kameras piederumu). Ko nozīmē – būt objektīvam? Vai es, šobrīd rakstot šīs rindiņas, esmu objektīvs? Vai...

Foto

Skumīgi, bet varbūt godīgi…

Pagājusi Skolotāju diena. Kā prasta ikdienība. Nekas no aizgājušo dienu dāsno mūžu un goda plākšņu salkanās godības nav mainījies. “Gada skolotājs”, “Zelta...

Foto

Mīļie draugi, dārgie skolotāji, apsveicu jūs Skolotāju dienā

Mīļie draugi! Dārgie skolotāji! Apsveicu jūs Skolotāju dienā! Mēs visi esam izgājuši caur skolotāju rokām - mēs vispār...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: intelektuālisma iznīdēšana

XX gadsimta otrajā pusē Rietumu civilizācijā sāka ieviesties jauna vērtību sistēma. Tā kļuva masveidīga. Jaunajā vērtību sistēmā kardināli izmainās attieksme pret...

Foto

Likumpārkāpējs - valdība

Kas notiek ar iedzīvotājiem, kuri tiek pieķerti, pārkāpjot likumu? Atkarībā no likumpārkāpuma rakstura un smaguma pakāpes viņiem iestājas vai nu administratīvā vai kriminālatbildība...

Foto

Apķēzīšanas dinamika

Jau pašā sākumā tika rakstīts, ka “nācijas tēvs” centīsies apķēzīt visu, kas latviešu tautas vēsturē ir svēts. Tagad ir pienākusi kārta Latvijas Centrālajai padomei...

Foto

NMPD atbilde par pirmās palīdzības apmācību valstī

Saistībā ar Pietiek publicēto rakstu vispirms jāuzsver, ka pirmās palīdzības apmācība ir valsts pārvaldes iestādes funkcija, nevis bizness, kā...

Foto

Kā Rīgā pulcējās “Aukstā kara 2.0” zaudētāji

„Dažās valstīs ir izveidojusies īpaša akadēmisko prusaku kategorija, kas tekalē no vienas politiskās virtuves uz otru un atkārto tekstus,...

Foto

Jautrība valdošajā koalīcijā

Šķiet, ka valdošajā koalīcijā vajadzētu būt mieram un klusumam, jo valdība paziņoja, ka ir sagatavots nākamā gada budžets. Tomēr atsevišķas partijas un politiķi...

Foto

Prātojums par "labo budžetu" un "sliktajiem baņķieriem"

“PNB bankas” darbības apturēšana sagādājusi rūpestus un kreņķus tās klientiem, bet tie ir tīrie sīkumi, salīdzinot ar laikiem, kad...