Cik viegli Zemkopības ministrijai un tās lobijiem piemānīt Ministru kabinetu?

»

tāpēc, ka tu ar saviem dalbajobiem aizaudzēji lauksaimniecības zemes ar krūmiem

Atbildēt

Es uzskatu ka mums ir jādomā Eiropas kontekstā un jāskatās uz kaimivalstīm. Paskatieties uz Rietumeiropas mežiem tad sapratīsiet ka pie mums ir vairāk nekā labi ar daudzveidību un kaimiņu likudošana ļauj brīvāk audzēt mežus

Atbildēt

Mežu platība pēdējos 80 gados ir dubultojusies, bet daži Kerus un viņam līdzīgi nebeidz celt paniku

Atbildēt

Ja veselu nozari vada nopelniem bagātais mafiozi, kriminālnoiziedznieks recedīvists, tad kādu gan vēl ziņojumu varētu sagaidīt un kādu ilgtspējību mežos varētu ieraudzīt? Gerhards- tas ir noziedzīgās organizācijas NA viens no stūrakmeņiem un ir piedalōjies ļoti daudzās valsts izlaupīšanas afērās jau desmitgadēm. NA - noziedznieku perēklis, nevis nacionālo interešu aizstāvji.

Atbildēt

»

Nemelo!

Atbildēt

Kāpēc pašlaik valstī par dažādiem kaitējumiem videi ir jācīnās sabiedriskām organizācijām, iedzīvotājiem? Agrāk bija divas atsevišķas ministrijas - Vides un Pašvaldību ministrija. TVNET 2008.gada 17.septembrī ir publicēts raksts ”Vējonis: apvienojot ministrijas, nav iespējams būtiski ietaupīt”. Šajā rakstā minēts: ”Vides ministrs Raimonds Vējonis uzskata, ka, ministrijas neapdomīgi apvienojot, nozarēm var nodarīt lielu kaitējumu. Viņš uzskata, ka līdzekļi, kurus var ietaupīt, ministrijas apvienojot, būs salīdzinoši nelieli. Tāpēc tas nav samērīgi ar potenciālajiem draudiem nozaru stabilai attīstībai.” Pašlaik Latvija Eiropas Savienībā ir vienīgā valsts, kurai nav Vides ministrija. Pēc inerces reģionālie vides aizsardzības dienesti vēl kaut nedaudz cenšas pasargāt vidi. VARAM vides dienests faktiski ir iznīcināts. Ministrijas vides dienests ne tikai nepilda vides aizsardzības funkcijas, bet bieži vien neatbalsta pat reģionālos vides dienestus. Latvijas valsts mežu apsaimniekošana būtu piekritīga VIDES Ministrijai.

Atbildēt

»

tajos 52% kā reiz krūmus neieskaita un purvus arī neieskaita

Atbildēt

Kuram tas interesē, galvenais ir nauda. Tad spīdīgs čupačups, cokakola, krodziņš, jautrība, izklaides utt.tā ir šodienas ļaužu vērtība. Un ko gan var gribēt no pilsētās dzimušiem un augušiem, viņi citu dzīvi nepazīst.
Bet tie kas grib mežus postīt dēļ sava pašlabuma, atradīs metodes kā mānīt sabiedrību, jo sabiedrības vairākums ir stulbi pilsētnieki, patmīlīgi, paštaisni, nepamatoti lepni un galvenais bez dabiskām zināšanām, ir tikai tik cik skolā māca un TV propoganda no piedzimšanas brīža. Sponsorēti sportisti, sponsorēti mākslinieki, sponsorēta zinātne un muļķi pilsētnieki politiķu krēslos. 80 gadus ilgusī lauku sētu sistēmiskā iznīcināšana ir nesusi augļus režīmam, jo pūlim stulbeņu, kam vērtības ir pilnīgi citas, var iestāstīt jebko.

Atbildēt

Viestur, būtu jauki, ja apkopotu citu "bagātāku" valstu pieredzi (Skandināvus, Austrāliju utt.), ko tās dara ar saviem mežiem. Tur daudz varētu atrast info par labu taviem argumentiem. Iesaku skatīties valstu nacionālos ziņojumus UNFCCC ietvaros (unfccc.int/NC7), kuros ir nodaļa par forestry.
Bet ir jāsaprot, ko var atļauties bagātie un nabagie.

Atbildēt

»

Re, uzradies arī viens no “mežizstrādātājiem” un pļūtī, ka mežu izciršana un izpārdošana ārzemniekiem ir jāsauc par “sekmīgu mežsaimniecību”... Nolādētie alkatīgie kropļi.

Atbildēt

Pareizi jau Ķerus raksta - mežs ir sarežģīta ekosistēma, tas NAV burkānu lauks.
Sakarības šajā sistēmā ir pētītas gadu simtiem, taču šobrīd viss šajos pētījumos savulaik atklātais, ir palicis mazsvarīgs, svarīgi ir tikai cirst, cirst un cirst. Aizmirstot tikai pašu galveno, ka cērtot šī sistēma tiek uz ilgu laiku iznīcināta, jāpaiet 20, 30 vai vairāk gadiem lai sāktu atjaunoties tas, ka varam sakt par mežu.
Bet to jau daudziem nesaprast, alkatība ātri aptumšo prātu. Un rezultāti, jā tie "redzami uz ģīmja"...

Atbildēt

Tādi ir šie "cīnītāji" par nacionālajām vērtībām. Tikai vārdos, bet darbos, izdabājot mežrūpniekiem, ir ar mieru iznīcināt gan īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, gan mežu, gan dzīvniekus.
Nacionālās apvienības pudeles korķis (ministrs) , kas der visām pudelēm ( ministrijām) GERHARDS BIJA VARAM ministrs, acīmredzami neko nav mācījies. Tāds pats būs alkatīgais Šlesera grupējums.

Atbildēt

»

Ir jāatzīst, ka harvesteri ir absolūti mežam kaitīga tehnoloģija, jeb arī jāiemācās tā civilizēti lietot. Nav saprotama ekoloģijas vai kādu citu apsvērumu vārdā atstātās milzīgās nokaltušo zaru kaudzes un tas, ka mežā tiek atstāts viss, kas paliek pāri pēc zāģbaļķa paņemšanas un pēc meža tehnikas darbošanās (ārdīšanās) mežs netiek sakopts.

Atbildēt

Ceļojot pa Latviju, secinājums ir skarbs - tas, ko zinām un saprotam ar mežu, Latvijā vairs nepastāv, izņēmums vienīgi aizsargājamā teritorija un atsevišķi gadījumi. Mežs ir pārvērsts par intensīvu zāģmateriāla ražošanas vietu, nerēķinoties ar pārējām meža funkcijām, dzīvo radību, ligzdošanu, zvēru mazuļiem, zemsedzi, atpūtas, ainavas un dabas daudzveidības saglabāšanas funkciju. Piemēram, LVM mežs pirms Tūjas - uz papīra meža teritorija, praksē miris mežs, kāpurķēdēm izvagots, piesārņots bardaks - bez aizturēm vairs nav ekonomiski ierēķināt mežu kā kompleksu ekosistēmu.

Atbildēt

Mežs ir ekosistēma salīdzinoši plašā teritorijā, kurā dominējošā augu forma ir koki. Meža ekosistēmā ietilpst arī krūmu pamežs un zemsedze, kā arī tiem raksturīgi noteikti meža dzīvnieki. Liela loma ekosistēmas pastāvēšanā ir arī meža augsnē esošajām baktērijām, aļģēm un sēnēm. Starp šiem organismiem pastāv komplicētas barības ķēdes.

Ir daudz atšķirīgu meža definīciju, bet Pārtikas un lauksaimniecības organizācija mežu definē kā teritoriju, kuras platība pārsniedz 0,5 hektārus, ar kokiem, kas augstāki par 5 metriem, un vainaga segumu, kurš pārsniedz 10 procentus, vai kokiem, kas spēj šo līmeni sasniegt nākotnē.
Meža izsaimniekotāji atzīst tikai ierēdņu izstrādāto definīciju,kubikmetrus un šekeļus,pirmo daļu tie neatzīst.

Atbildēt

»

Tajos 52% ieskaita izcirtumus, krūmus, jaunaudzes ar pusmetrīgām priedītēm.

Atbildēt

»

Kerusa ārzemju saimniekiem kā dadzis acī ir LV sekmīgā mežsaimniecība.

Kaut kā neiet tik viegli kā ar cukura rūpniecības likvidēšanu un zvejas kuģu sagriešanu.

Atbildēt

»

Ķerus vienmēr ir iestājies par mežu atstāšanu sapūšanai - ja mežu neapsaimnieko, kā to vēlas Ķerus ar arvien vairāk mikroliegumiem, tad laika gaitā tas pārvēršas par krūmiem un brikšņiem.

Atbildēt

Uz priekšu, Gerharda kompetentajā vadībā uz saulaino tāli.

Atbildēt

»

krūmi nav meži.

Atbildēt

Interesanti ka nez kāpēc šie projekt-veidīgie putnu, zvēru, koku un citu floras un faunas aizstāvji, nekad, nevienu reizi un ne ar vienu vāŗdu, nepiemin to ka pirms okupācijas mums meži bija 27% no LV teritorijas a tagad ir 52-54%. Un jamiem aizvien vēl par moz?

Atbildēt

Taas mezhirbes vismaz ir eedamas? ;-)

Atbildēt

»

pilnīgi noteikti nevēlas mežu izvarošanu , kas notiek tagad!

Atbildēt

Ķerus tiražē šos raksteļus lai izspiestu no Zemkopības ministrijAS 1,6 miljonus savam projektam 'Mežirbes aizsardzība" Ceļš jau iestaigāts, jo izdevās iztērēt 1,5 miljonus projektā "Putni Ādažos"
Kurš vēl var to atļauties?

Atbildēt

Bildē redzamais čekista dēls EM uzsāka OIK afēru, bet es Taureņu pirtī veiksmīgi nobeidzu.

Atbildēt

nāktu muitas nodeva

Atbildēt

Koki ir augi, un vairums no tiem nav mūžīgi. Tādēļ vienīgā iespēja saglabāt mežu ir tajā aktīvi audzēt kokus, kurus, kad tie sasniedz noteiktu vecumu vai apkārtmēru, nocērt, un, pēctam, atkal audzē nākamos.
Sabiedrība pilnīgi noteikti nevēlas atstāt mežusapūšanai, par ko soctīklos parasti jūsmo Ķerus.

Atbildēt

Neparatsi jau tie ordeņoties politrunātāji--- par putnuņu un biotopu labklājību apmaksāti runā kaut nepārtarukti, piemirsies vienīgi pamanīt arī cilvēkus un par to izdzīvostējām... bet par to jau īpaši zaļajiem neviens nemaksā un labumus neiegūs

Atbildēt

Sūda rakstels

Atbildēt