Cik vēl ilgi katrs mērglis varēs uzskatīt, ka sunim pašam jāatrod sev iztika?
Andra Tomase07.05.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ļoti īsi par situāciju: pirms pusotras nedēļas saņēmu zvanu no kādām mājām Puzes pagastā, kurās pieklīdis kaimiņu suns. Ne vien šis suns, bet arī kaimiņu iepriekšējais suns jau gadiem revidējuši ziņotājas pagalmu, meklējot iztiku. Jo suņu saimnieks klaji demonstrē uzskatu, ka sunim PAŠAM jāatrod sev iztika!
Atradējai suni izdevās pielikt pie pavadas. Viņa mēģināja sazināties ar dzīvnieku ķerājiem, kuri ierasties atteicās. Nesekmīgi mēģināja sazināties arī ar pagasta pārvaldes vadītāju, kurai gadu gaitā rakstīti jau vairāki iedzīvotāju iesniegumi par suņu klaiņošanu. Viss kā pīlei ūdens. Beigās tika izsaukta Valsts policija, atbraucu arī es. Atradēja uzrakstīja policijai iesniegumu.
Gan man, gan atradējai un arī policijas pārstāvjiem bija acīmredzams, ka suns cieš sāpes asiņojošo ķepu un smagā acu iekaisuma dēļ. Suns pārvietojās nelabprāt, ar grūtībām. Ik pēc soļa gūlās zemē. Ielaistais acu iekaisums acīmredzami sāka ietekmēt redzi. Tā kā sunim bija nepieciešama nopietna veterinārā palīdzība, policijas klātbūtnē vienojāmies, ka atradēja uz nakti suni izmitinās pie sevis, bet nākamajā rītā es aizvedīšu dzīvnieku uz patversmi "Ķepu ķepā". Tā arī izdarīju.
Suns tika nekavējoties nogādāts klīnikā, kur atklājās, ka uz ķepām ir jau paseni ievainojumi, viena pamatīgi sastrutojusi. Arī uz dibena ļoti sena, sastrutojusi brūce, kur, pēc ārstu domām, ādā jau varētu būt notikušas izmaiņas un varētu būt attīstījies audzējs.
Suns izrādījās čipots un reģistrēts. Īpašnieks tika sazvanīts. Viņam tika izskaidrots, ka sunim tiek sniegta nekavējoša veterinārā palīdzība un viņam kā dzīvnieka īpašniekam būs ne vien jārēķinās ar administratīvo sodu par dzīvnieka klaiņošanu, bet arī nāksies atlīdzināt neatliekamās veterinārās palīdzības izmaksas, jo visas kaites ir apzināti ielaistas.
Saimnieks nekavējoties metās apvainot patversmi suņa ZĀDZĪBĀ un naudas izspiešanā. Par šādiem apvainojumiem pret viņu tiks ierosināta krimināllieta. Tomēr ar to vēl viss nebeidzās!
Ar šādiem pat apvainojumiem klajā nāca arī Latvijas Vetārinārārstu biedrība (LVB) un arī atsevišķas personālijas, piemēram, visiem zināmā Dr. Nāve. Arī viņiem par šādas MELĪGAS informācijas izplatīšanu nāksies atbildēt pēc Krimināllikuma pantiem. Bet arī tas vēl nav viss!
Šorīt LVB spiediena rezultātā sunim tika ATTEIKTA veterinārmedicīniskā palīdzība LLU klīnikā!!! Jo suņa īpašnieks, neraugoties uz to, ka suns likumīgā ceļā nonācis patversmē, nevēlas, lai suni atbrīvotu no sāpēm!
Respektīvi, ja patversmē nonāks dzīvnieks, kuram, piemēram, norauta ķepa un kurš noasiņo, bet ir čipots un reģistrēts, patversmēm, klīnikām un visiem nevienaldzīgajiem vienkārši jāstāv, jānoskatās un jāgaida, vai dzīvnieka īpašnieks gribēs, lai viņa dzīvnieku "remontē"?! Daudz vienkāršāk taču ir paņemt jaunu un turpināt šo ķēdi bezgalīgi!
Nupat plaši izskanēja Arčija lieta. Atradās tie, kas vainoja patversmi suņa "zādzībā". Nospļauties, ka suns vismaz pēdējos 5 gadus nosēdējis viens, pamests aizdirstā voljērā pie nodeguša grausta! Galvenais, ka sunim taču ir īpašnieks, kas ir tiesīgs darīt ar savu mantu, ko vien vēlas. Arī ņirgāties.
Kur tad, sasodīts, ir tā robeža starp "MANA MANTA" un "DZĪVA, JUSTSPĒJĪGA BŪTNE"? Kāpēc šajā valstī īpašumtiesības ir svarīgākas par tiesībām uz dzīvību, veselību un dzīvi bez ciešanām?!
Cik vēl ilgi katrs mērglis varēs uzskatīt, ka sunim pašam jāatrod sev iztika?!
Cik vēl ilgi psihopātiskas, ar Napoleona sindromu sirgstošas personas diriģēs parādi profesionālās apvienībās, savu slimo personīgo viedokli uzdodot par visu profesionāļu redzējumu?!
Šodien dzīvniekam NEPAMATOTI tika atteikta medicīniska palīdzība pēc vienas organizācijas rīkojuma!
Šādām organizācijām NAV TIESĪBU pastāvēt, jo šāda rīcība ir pretrunā LR spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem par dzīvnieku aizsardzību.
Punkts.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
