Cik vēl ilgi katrs mērglis varēs uzskatīt, ka sunim pašam jāatrod sev iztika?
Andra Tomase07.05.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ļoti īsi par situāciju: pirms pusotras nedēļas saņēmu zvanu no kādām mājām Puzes pagastā, kurās pieklīdis kaimiņu suns. Ne vien šis suns, bet arī kaimiņu iepriekšējais suns jau gadiem revidējuši ziņotājas pagalmu, meklējot iztiku. Jo suņu saimnieks klaji demonstrē uzskatu, ka sunim PAŠAM jāatrod sev iztika!
Atradējai suni izdevās pielikt pie pavadas. Viņa mēģināja sazināties ar dzīvnieku ķerājiem, kuri ierasties atteicās. Nesekmīgi mēģināja sazināties arī ar pagasta pārvaldes vadītāju, kurai gadu gaitā rakstīti jau vairāki iedzīvotāju iesniegumi par suņu klaiņošanu. Viss kā pīlei ūdens. Beigās tika izsaukta Valsts policija, atbraucu arī es. Atradēja uzrakstīja policijai iesniegumu.
Gan man, gan atradējai un arī policijas pārstāvjiem bija acīmredzams, ka suns cieš sāpes asiņojošo ķepu un smagā acu iekaisuma dēļ. Suns pārvietojās nelabprāt, ar grūtībām. Ik pēc soļa gūlās zemē. Ielaistais acu iekaisums acīmredzami sāka ietekmēt redzi. Tā kā sunim bija nepieciešama nopietna veterinārā palīdzība, policijas klātbūtnē vienojāmies, ka atradēja uz nakti suni izmitinās pie sevis, bet nākamajā rītā es aizvedīšu dzīvnieku uz patversmi "Ķepu ķepā". Tā arī izdarīju.
Suns tika nekavējoties nogādāts klīnikā, kur atklājās, ka uz ķepām ir jau paseni ievainojumi, viena pamatīgi sastrutojusi. Arī uz dibena ļoti sena, sastrutojusi brūce, kur, pēc ārstu domām, ādā jau varētu būt notikušas izmaiņas un varētu būt attīstījies audzējs.
Suns izrādījās čipots un reģistrēts. Īpašnieks tika sazvanīts. Viņam tika izskaidrots, ka sunim tiek sniegta nekavējoša veterinārā palīdzība un viņam kā dzīvnieka īpašniekam būs ne vien jārēķinās ar administratīvo sodu par dzīvnieka klaiņošanu, bet arī nāksies atlīdzināt neatliekamās veterinārās palīdzības izmaksas, jo visas kaites ir apzināti ielaistas.
Saimnieks nekavējoties metās apvainot patversmi suņa ZĀDZĪBĀ un naudas izspiešanā. Par šādiem apvainojumiem pret viņu tiks ierosināta krimināllieta. Tomēr ar to vēl viss nebeidzās!
Ar šādiem pat apvainojumiem klajā nāca arī Latvijas Vetārinārārstu biedrība (LVB) un arī atsevišķas personālijas, piemēram, visiem zināmā Dr. Nāve. Arī viņiem par šādas MELĪGAS informācijas izplatīšanu nāksies atbildēt pēc Krimināllikuma pantiem. Bet arī tas vēl nav viss!
Šorīt LVB spiediena rezultātā sunim tika ATTEIKTA veterinārmedicīniskā palīdzība LLU klīnikā!!! Jo suņa īpašnieks, neraugoties uz to, ka suns likumīgā ceļā nonācis patversmē, nevēlas, lai suni atbrīvotu no sāpēm!
Respektīvi, ja patversmē nonāks dzīvnieks, kuram, piemēram, norauta ķepa un kurš noasiņo, bet ir čipots un reģistrēts, patversmēm, klīnikām un visiem nevienaldzīgajiem vienkārši jāstāv, jānoskatās un jāgaida, vai dzīvnieka īpašnieks gribēs, lai viņa dzīvnieku "remontē"?! Daudz vienkāršāk taču ir paņemt jaunu un turpināt šo ķēdi bezgalīgi!
Nupat plaši izskanēja Arčija lieta. Atradās tie, kas vainoja patversmi suņa "zādzībā". Nospļauties, ka suns vismaz pēdējos 5 gadus nosēdējis viens, pamests aizdirstā voljērā pie nodeguša grausta! Galvenais, ka sunim taču ir īpašnieks, kas ir tiesīgs darīt ar savu mantu, ko vien vēlas. Arī ņirgāties.
Kur tad, sasodīts, ir tā robeža starp "MANA MANTA" un "DZĪVA, JUSTSPĒJĪGA BŪTNE"? Kāpēc šajā valstī īpašumtiesības ir svarīgākas par tiesībām uz dzīvību, veselību un dzīvi bez ciešanām?!
Cik vēl ilgi katrs mērglis varēs uzskatīt, ka sunim pašam jāatrod sev iztika?!
Cik vēl ilgi psihopātiskas, ar Napoleona sindromu sirgstošas personas diriģēs parādi profesionālās apvienībās, savu slimo personīgo viedokli uzdodot par visu profesionāļu redzējumu?!
Šodien dzīvniekam NEPAMATOTI tika atteikta medicīniska palīdzība pēc vienas organizācijas rīkojuma!
Šādām organizācijām NAV TIESĪBU pastāvēt, jo šāda rīcība ir pretrunā LR spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem par dzīvnieku aizsardzību.
Punkts.
Seko mums 
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
