Cik tālu ir Grieķija? Un Latvija? 3. turpinājums
Smaka (literārs pseidonīms)10.05.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ak, cik notikumiem bagāts laiks. Valdības babuška atbrauca no Briseles un sāka sprediķot, ka jābūt ir cilvēcīgiem, jāuzņem bēgļi. Arī Latvijai. Tikai Eiropas Savienība caur banku afērām Latviju ir tā izsūkusi, ka katra bēgļa uzturēšanai dienā vajadzēs summu, par kuru iztiek trīs Latvijas pensionāri.
Cik jauki! Nu varēja vismaz Latvijai atmest kādu kripatiņu no Eiropas monopolu peļņas. Bet Latvijai būs jāuzņem tūkstošiem un tūkstošiem bēgļu jau šogad. Lieki piebilst, ka bēgļu esamība pati par sevi ir Rietumu demokrātijas eksporta asiņainās sekas. Lībija bija plaukstoša zeme ar augstu dzīves līmeni. Bet tās teritorijā atrodas nafta un citi izrakteņi, demokrātijas uzbrukums nebija ilgi jāgaida.
Nu Latvijai būs jātērē simtiem miljonu EUR tikai pirmajā gadā pārprastās Rietumu demokrātijas seku birokrātiskai novēršanai. Nekādus papildu budžetus veselības aprūpes un izglītības nozarēm. Mums jāceļ barakas bēgļiem. Un vēl mums jārej pret Krieviju, lai pazaudētu vēl 2-2,5 miljardus no Latvijas kopprodukta. Un tad nu, īsā laikā zaudējuši 15% no iekšzemes kopprodukta veiksmes stāsta rezultātā, varam brīnīties par bezdarba pieaugumu un cilvēku došanos prom vergu ceļos, jo pašu zemē darba vairs nav. Bet naftas cena ceļas, un Krievijā situācija uzlabojas. Cik ilgi mūsu kāršu namiņš vēl lepni turēsies?
Tikko Hitlera nāves dienas 70. gadskārta. NSDAP biedrs ar numuru 555. Vācijā 30. gados bija blēžu un izvirtuļu paradīze, kurai dažos mēnešos tika pielikts punkts, atjaunota tikumība un likuma vara. Likvidēja pašvaldības - blēžu centrāles. Novērsa drausmīgo nabadzību un bezdarbu. Atjaunoja sociālo taisnīgumu, un cilvēki varēja izrāpties no mēslu bedres.
Vai to visu varēja izdarīt citādāk? Kur ir robeža, ja vienā pusē redzam valdošo nespējīgu, nevarību, negribēšanu, ierēdņu sīku zaglīgumu un milzīgu kaitējumu valstij, izvirtību un perversiju, iestāžu, uzņēmumu un banku vadītāju neizmērojamu alkatību bet arī katastrofālu stulbumu; un otrā Rubikonas pusē ir totalitārisms, bet tā ir arī varas efektivitāte, kur lēmumi tiek pieņemti un arī izpildīti, kur jauniem un spējīgiem ir iespējas strādāt ar savu galvu, ne dibenu, kur tauta vairojas un veciem cilvēkiem ir saulains stūrītis līdz pēdējai dienai. Kurš piestādīs rēķinu (Eine Abrechnung...) izvēles izdarītājiem – kāršu spēlmaņiem?
Hitlera fenomens padarīja smieklīgus apsvērumus par to, ka pasauli vada likumsakarības, ekonomiski faktori (kas tos pārstāv - pastulbie privātīpašnieki?), un tikpat smieklīgi ir šodienas apsvērumi par ekoloģijas, brīvības un inteliģences it kā lielo lomu pasaules vadībā - tā teikt, saliksim parametrus ekonometriskajā desā un zināsim, kas notiks simts gadus uz priekšu.
Nē, vadīšanas spēja ir īpaša, to nerada grāmatvežu armādas un rakstvežu kordoni. Tāpat kā saliekot kopā 1000 aknas, neradīsies smadzenes, lai arī šūnu skaits tāds pats, tā nekādi menedžeri, auditori un eksperti neradīs vadoņus. Līderības fenomens ir bijis un būs pats par sevi. "Leader leads the people, manager manages the tasks," saka amerikāņi. Un dīvaini, ka pret Hitleru bija vērsts tik daudz neveiksmīgu atentātu, daži no tiem elites organizēti pilnīgi reflektori. Bet neviens nenostrādāja. Līdzīgi kā Fidela Kastro novākšanas neizdošanās.
Pirms 10 gadiem Spiegel retrospekcijā tika konstatēts, ka Hitlera lielākais sasniegums bija jauna sociālpolitika. Ūtrupes aizliegšana. Šodien grieķi dara tāpat – aizliedz ūtrupes, bet Vācija protestē. Kas ir šodienas Vācija? Kam tā pieder? Paradokss ir tāds, ka Baltijas valstis visnotaļ varētu pretendēt uz repariāciju no Vācijas. Tās nepiedalījās divi-plus-četri līguma sarunās un parakstīšanā, jo neeksistēja kā valstis. Taču Vērmahta nodarītie zaudējumi Latvijā bija milzīgi. Bet Merkele taču te tik bieži pieskrien un tā atbalstīja mūsu apaļvaidzi, - kā nu tagad prasīs repariācijas? Fui, tie nejaukie grieķu huligāni, draud mūsu apaļvaidzim goda vārtus sabojāt, no Eirozonas glābēja par Eirozonas kapraci pataisīt.
Kas ir tas, kas parastiem pārmijniekiem, ikdienas cilvēkiem liek pēkšņi saklausīt Visuma balsi un rīkoties? Kas bija tas, kas lika parastam mikroautobusa vadītājam ieskriet automašīnā, kura veda Godmani, īsi pirms Latvijas sabrukuma notikumiem? Kā tolaik runāja, vienas sekundes starpība, un nebūtu bijis nekādas banku glābšanas, un nekāda SVF palīdzība Latvijai nebūtu vajadzīga. Vispār cilvēki ātri aizmirst notikumus, zīmes. 2008. gads bija pārbagāts ar tiem - miljonāra Rožeckina pazušana 16. martā un atklāsme, ka Latvijas identitātes iztirgotas pa pasauli lielā skaitā, Parex naudas izvešana ar AirBaltic lidmašīnu. Nenoliedzami, ka Godmanis Latvijā ir bijis līderības inkarnācija politikā. Par Hitleru teica, ka šis austrietis varējis tik ātri kāpt, jo bija tāds vietējais fons, kas viņu pieprasīja. Arī Godmanis varēja 2008.gadā valdību piespiest apstiprināt Parex afēru, jo šī valdība personificēja tikai un vienīgi nevarību, nespējību, muļķību, domāšanas neesamību un privātu alkatību. Kādēļ tāds uztraukums par līderībā balstītu valdību Grieķijā?
SVF World Economic Outlook paredz, ka Latvijas ārējais parāds laika posmā 2014.-2019. samazināsies no 40.4 uz 30.8 procentiem. Tātad ielu un tiltu sabrukšana, veselības aprūpes nepieejamība un rindas nu jau vairāku gadu garumā, izglītības devalvācija ir ieprogrammētas un piemeklēs mūs daudz lielākā mērā. Interesanti, ka lielās un sevi cienošās valstis gan neko samazināt netaisās. Un nav arī nekādas vajadzības to darīt, jo valstu parādzīmju likmes ir faktiski nulle. Bet Fiskālās disciplīnas padome ir Dubulttroika Latvijā. Divi tās pārstāvji ir eksteritoriāli ārzemnieki, tās vadītājs pārprogrammēts Džordžtaunas universitātes sindroma ietvaros. Tad vēl Parex afēras dalībnieks, peldbaseina direktors un persona ar CV no trijiem teikumiem.
Un tuvojas arī Grieķijas traģēdijas noslēdzošā aina. Kas to vieno ar Hitlera fenomenu - "nācijas vainas" birka. Lipīgs džokeris, ko vācieši, kas 70 gadus no šīs vainas birkas cietuši, nu piespēlē Grieķijai. Taču melnā kārts var nākt atpakaļ - ja Eirozona sabruks, Vācijai būs jāuzņemas vaina. Vouliagmeni avēnijā redzams daudz slēgtu kādreiz šiko veikalu, bet ne visi slēgti. Noasa šķirsts reiz piestās krastā, un atkal bundzinieces ar baltām bantēm matos ieskandinās svētkus pilsētu avēnijās un bulvāros. Svētdien tika uzstādīta dramatiskā Tasa Nifadopulosa skulptūra "Krīze" http://www.demotix.com/photo/7472974/crisis-first-public-sculpture-economic-crisis Ar ziedu nolikšanu.
Rīga nekad nebūs gatava, bet Latvija nekam nav gatava. Ja Grieķija atstās eirozonu, būs jāmaina Eiropas Konstitūcija. Vai Latvijai ir jābūt tādā izmainītā ES? Vai tas ir Latvijas interesēs? Ja šī ES ir izraisījusi lielāko krīzi Latvijas un Livonijas vēsturē kopš Lielā mēra? Kādi ir argumenti par palikšanu? Un nejauksim ES ar NATO. Par pievienošanos tādai federālai ES mēs nekad neesam balsojuši, jo tā ir īstena un mūžīga Latvijas valsts likvidācija. Ja UK atstās ES, tad arī būtu jāsaprot, kas Latvijai būtu labāk. Cik tālu esam ar ārkārtas plānu gatavošanu?
Šonedēļ daudz atceramies neatkarības atjaunošanas gadadienu. Bet vai jūs, Pilsoņu kongresa vīri, esat gatavi šodien kāpt tribīnē un pasludināt par nelikumīgām visas īpašuma maiņas, kas notikušas Eiropas Savienības likumdošanas terora dēļ, kopš Latvija pievienojusies ES? Lauku zemes pārdošanu ārzemniekiem? 1990. gadā PSRS īpašuma attiecības tika izmestas mēslainē, tad kāda problēma izmest mēslainē visu, kas noticis ES laikā, ja šī savienība sāk brukt? Ak bilaterālie investīciju līgumi? Nepagariniet tos! Islande no tiem pakāpeniski atteicās un krīzi pārlaida daudz vieglāk. Neko labu šie ārzemju „labdari” nav nesuši, un šodien ārzemju bankas masveidā jau izved Latvijas iedzīvotāju depozītu naudu. Arī ANO atzīst, ka šie bilaterālie līgumi ir nelikumīgi http://www.theguardian.com/global/2015/may/04/ttip-united-nations-human-right-secret-courts-multinationals
Ir jāsaprot, ka katru dienu var rasties milzīga vajadzība pēc līderības. Pat vienas mašīnraksta lapas nolasīšana vajadzīgajā vietā un laikā var nest tautai lielu labumu. To esam jau piedzīvojuši, un laikmeti griežas atkal, būsim paši sava likteņa lēmēji un savas laimes kalēji.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
