Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Cik reāli ir militāri draudi?

Ex-seržants (lit.pseidonīms)
31.03.2014.
Komentāri (126)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Krievijas žurnālists Dmitrijs Kiseļovs TV kanāla Rossija-1 raidījumā Nedēļas ziņas pauda, ka „Krievija ir vienīgā valsts pasaulē, kas ir spējīga pārvērst ASV radioaktīvos pelnos”, paskaidrodams, ka karš starp Krieviju un ASV jau notiek, pagaidām vel tikai informācijas laukā. (https://www.youtube.com/watch?v=BxXoZTABKqY)

Ņemot vērā, ka minētais žurnālists tiek uzskatīts par Kremļa propagandas ruporu, ir pamats domāt, ka pasacīts tas bija ne bez Kremļa ziņas un visticamāk tika izdarīts, lai pārbaudītu Rietumu reakciju. Tas liek aizdomāties.

Visa līdzšinējā Latvijas drošības politika tika balstīta uz NATO līguma 5.pantu. Turklāt netika pat apsvērts jautājums par to, cik efektīvs būs NATO atbildes trieciens agresoram un kādas konsekvences tas izraisīs Latvijas valstij, jo tika uzskatīts, ka NATO līgums darbojas ka 100% drošs jebkura agresora noturēšanas faktors, pēdējam apzinoties atbildes trieciena neizbēgamību.

Tas, ka agresijas gadījumā pret Baltijas republikām NATO reaģēs ar zināmu nobīdi laikā, acīmredzot tika paredzēts arī 2010, gada izstrādātajā šo valstu aizsardzības plānā, kas paredz, ka Krievijas agresijas gadījumā tiks iesaistītas deviņas NATO divīzijas - ASV, vācu, britu un poļu. Tāpat plāns paredz NATO jūras spēku izvietojumu Polijas ostās Gdaņskā un Gdiņā, kā arī iznīcinātāju F-16 eskadriļu un transportlidmašīnu C-130 Hercules izvietošanu Polijas lidlaukos. Agresijas gadījumā uz Poliju tiek pārsviesti NATO ātrās reaģēšanas spēki, izmantojot jau minētās ostas un lidlaukus. Par to liecina arī pērn NATO mācību Steadfast Jazz-2013 scenārijs, kas paredzēja NATO spēku iesaistīšanos jau pēc Igaunijas okupācijas no nenosaukta agresora puses.

Nav jābūt militāristam, lai saprastu, ka NATO spēku pārsviešanai, pirmkārt, ir jākontrolē desantzonas - jūras ostas un lidostas, kas spēj uzņemt attiecīgus transportlīdzekļus un, otrkārt, jākontrolē akvatorija un gaisa telpa desantoperāciju zonā. Ja Polijas gadījumā tas varētu būt reāli izpildāms, tad Baltijas valstu gadījumā man personīgi ir šaubas, kā to var realizēt, pieņemot, ka pretinieks ir veicis šo trīs valstu vai kādas no tām okupāciju.

Atliek cerēt, ka NATO plānotāji ir ņēmuši vērā pašreizējo spēku samēru reģionā, tai skaitā Krievijas aviācijas pašreizējo un tuvākā nākotnē plānoto izvietojumu gar tās Rietumu robežām, mobilo operatīvi taktisko raķešu kompleksu izvietojumu Kaļiņingradas apgabalā un gar Baltijas republiku robežām, NATO patruļlidmašīnu aizsardzību vai precīzāk - neaizsargātību to bāzēšanās lidlaukos Baltijā, Baltijas valstu bruņoto spēku kaujas spējas. Ja nav ņēmuši vērā, tad šiem plāniem ir tāda pati vērtība ka pašmāju “plānotāju” izstrādātajiem operatīvajiem aizsardzības plāniem.

 Un tagad par galveno - cik tad reāli ir militāri draudi? Pirmkārt, būtu jāatzīmē, ka jebkurai agresijai ir nepieciešams vismaz kaut kāds pamatojums. Hitlers okupēja Sudetu apgabalu, pamatojot to ar tur dzīvojošo vāciešu aizsardzību no apspiešanas un vardarbības, ko it kā pieļāva čehu puse. Latvijas krievu gadījumā tas varētu būt arguments. Protams, iemesls agresijai nekļūs apmācība latviešu valodā krievu skolās vai pilsonības nepiešķiršana. Toties, mākslīgi saasinot šīs un citas problēmas, var panākt masu nekārtības ar vardarbības pielietošanu, un tas jau būs arguments „starptautisko miera uzturēšanas spēku” ievešanai, un nav obligāti ar ANO sankciju - galu galā arī Tuksneša vētra Irākā tika veikta bez šādas sankcijas Protams, ja „miera uzturētāji” būs patiešām starptautiski un ar ANO sankciju (bez Krievijas šeit noteikti neiztiks, jo runa par tautiešiem), tad nekāda „atbildes trieciena” nebūs. Bet apskatīsim variantu, ja Krievija ieved savus bruņotos spēkus, vienpusēji ignorējot Rietumus, un cik reāls ir šāds scenārijs.

Ar ko Krievija riskē ar šādu variantu? Ar ekonomiskām sankcijām šeit diez vai lieta beigsies, un kaut kādas militāras akcijas tiks veiktas. Tomēr konflikts visticamāk paliks lokāls un aprobežosies ar attiecīgo Baltijas valstu teritoriju, jo Rietumi neies uz konflikta eskalāciju, kas var novest pie „pārvēršanas pelnos”. Krievija to saprot un tāpēc jau tagad gatavo augsni tam, lai Rietumiem būtu pareiza izpratne par Kremļa gatavību pielietot kodolieročus.

Kā beigsies lokāls konflikts Krievijai nelabvēlīgākā gadījumā? Būs dzīvā spēka un tehnikas zaudējumi, un nāksies atvilt savus bruņotos spēkus izejas pozīcijās. Pozitīvs elements - iespēja pārbaudīt savu un pretinieka bruņoto spēku kaujas spējas reālā kaujas situācijā. Tad kāpēc lai nepamēģinātu?

Ko varētu pretstatīt šiem plāniem?

Pirmkārt, pastāvīga NATO BS klātbūtne reģionā un reāli operatīvās aizsardzības plāni. Otrkārt, pretraķešu aizsardzības sistēmu izvietojums gar Krievijas robežām. Vai tas dos Rietumiem 100% drošību no Krievijas kodoltrieciena? Diez vai, toties var dot kaut ko citu. Un proti, šāds solis viennozīmīgi novedīs pie Krievijas atbildes soļiem, kas kalpos par startu jaunai sacensībai bruņošanās jomā. Vai Krievijas ekonomika šādu lietu pavērsienu izturēs, piedevām, ja tas tiks papildināts ar ekonomiskām sankcijām, pakāpenisku attiekšanos no Krievijas energoresursiem un gudru politiku naftas cenu regulēšanas jomā? PSRS ekonomika to neizturēja. Skaidrs, ka no Rietumu puses tas viss prasīs zināmus upurus un „iespringšanu”, bet vai tas neatmaksāsies, ja uz otra svaru kausa būs agresīva režīma - kodolrungas vicinātāja sabrukums?

Foto no voanews.com

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

10

Nekad tā nav bijis, un še tev – atkal! Prātojums par krievu ruleti banku sfērā

FotoPagājušajā nedēļā kārtējā banka slēdza durvis klientiem, lai pēc kāda laiciņa vērtu tās administratoriem, likvidatoriem, makulatūras savācējiem un citiem biznesa meža sanitāriem. Šoreiz vērotāju un komentētāju vidē izbrīna nebija nekāda, jo "PNB Bankas" (pirms tam "Norvik") liktenis tika apspriests tikai kategorijās "kad", nevis "vai tiešām". Pērn kādā diskusijā pat publiski piedāvāju derības par to, ka šis finanšu zombijs, kas jau pasen kluburēja izēstām iekšām, būs beigts vēl pirms 2018. gada auditētā pārskata apstiprināšanas. Ikurāt tā arī notika.
Lasīt visu...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

Latvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību...

Foto

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji,...

Foto

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus...

Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...