Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?

Polijas interneta portāls “wnp.pl” raksta, ka ģeogrāfiskais novietojums, valsts potenciāls un valdības proamerikāniskā attieksme padara Poliju par NATO austrumu flanga līderi. 2023. gadā Polija aizsardzībai tērēja visvairāk attiecībā no visām NATO dalībvalstīm - 3,9% no IKP. ASV šim mērķim tērēja 3,5% no IKP. Uzsvērts, ka austrumu blokā Čehija un Bulgārija pagaidām netiek galā ar 2% piešķiršanu aizsardzībai no IKP. Atgādināts, ka pat Slovākija un Ungārija, par spīti to negatīvajai attieksmei pret militāro palīdzību Ukrainai, turpina modernizēt savas armiju. Baltijas valstu aizsardzības aktivitātes tiek vērtētas kā konstruktīvas un koordinētas.

Jau pērn Polija sāka intensīvi papildināt savu bruņojumu. 2023. gada vasarā Polijas pilsētas Ščecinas ostā tika izkrauti ASV ražotie tanki “Abrams”. Polija turpinās pretraķešu aizsardzības sistēmas “Patriot” iegādes procedūras. No ASV piegādātie tanki tiek dislocēti valsts austrumu daļā. Paredzēts, ka Polija saņems vēl 102 “Abrams” tankus. Līdz šim tos izmantoja ASV jūras kājnieki.

Polija noslēgusi līgumu arī par 250 jaunu, modernāku tanku iegādi. ASV aizsardzības ministrija paziņoja, ka Polija saņems vēl 48 pretraķešu sistēmas “Patriot” un raķešu radarus, kuru kopējā vērtība var sasniegt 15 miljardus dolāru. Polija faktiski ir kļuvusi par bruņošanās līderi Eiropas Savienībā, tā sākusi aktīvi ražot dronus un pretdronu sistēmas, iepērk haubices 2,4 miljardu dolāru vērtībā.

Kas notiek Latvijā? Latvijas militārais budžets 2024. gadā varētu pārsniegt vienu miljardu eiro, bet 2025. gadā - 1,1 miljardu eiro. Visu trīs Baltijas valstu mērķis ir atvēlēt aizsardzībai 3% no IKP . Polijas medijs “wnp.pl” raksta: “Igaunija piešķir 86 miljonus eiro, lai palielinātu sabiedrības spēju tikt galā ar krīzes situāciju. Aizsardzības izdevumiem gada budžetā bija atvēlēti 1,33 miljardi eiro. Savukārt Lietuvas aizsardzības budžets 2024. gadā veidos 2,06 miljardus eiro jeb 2,71% no IKP, ieskaitot 134,8 miljonus eiro, kas iegūti no banku veiktās pagaidu solidaritātes iemaksas. Militārās infrastruktūras attīstībai tiks tērēti 309 miljoni eiro. Gandrīz 645 miljoni eiro tiks izmantoti ieroču modernizācijai un militārajām piegādēm.”

Poļi atzinīgi vērtē Latvijas sekošanu pārējo Baltijas valstu piemēram, pērn atgriežoties pie vispārējās karaklausības sistēmas. Atgādināts, ka Lietuva obligāto militāro dienestu atjaunoja pēc tam, kad Krievija 2014. gadā anektēja Krimu. Lietuvas bruņotajos spēkos ir 15 000 aktīvā dienesta cilvēku un 2400 civiliedzīvotāju. Brīvprātīgajā valsts aizsardzības dienestā, kas atbalsta armiju, ir ap 100 000 rezervistu. Igaunijā, kur tikai 1,2 miljoni iedzīvotāju, ir nelieli aktīvie bruņotie spēki - 6000 karavīru. Taču tai ir rezerves spēki, kuri palielināti no 26,7 tūkstošiem 2023. gadā līdz 43,7 tūkstošiem karavīru. Rezervisti tiks mobilizēti, ja izsludinās karastāvokli.

Krievijas politiķi turpina publiski atgādināt, ka visas bijušās PSRS teritorijas Krievija uzskata par savējām - tā esot bijusī impērijas teritorija, kas nu steidzami jāatjauno. Līdz ar to no Latvijas NBS puses apgalvot, ka Latvija ir tieši tādā pašā drošībā kā Spānija, Francija un Itālija, ir muļķīgi. Nav ziņu, ka Krievijas armijnieki būtu izstrādājuši, piemēram, Sardīnijas vai Korsikas ieņemšanu. Taču attiecībā uz Latviju tādi plāni ik pa brīdim tiek tiražēti sociālajos tīklos. Tāpēc aizvien aktuāli jautājumi par Latvijas reālajām spējām aizstāvēties. Tos esam nosūtījuši Aizsardzības ministrijai.

1. Jau ir pagājis mēnesis kopš paziņojumiem par dronu koalīcijas izveidi. Cik dronu jau ir nodots Ukrainai? Un cik tādu dronu būs Latvijai?

2. 2023. gada 22. jūnijā Saeima pieņēma militārā poligona “Sēlija” izveides likumu, nosakot priekšnoteikumus jauna militārā poligona “Sēlija” izveidei Jēkabpils un Aizkraukles novadu teritorijās. Kādā attīstības stadijā ir Sēlijas militārais poligons?

3. Latvija ir parakstījusi līgumu ar ASV par HIMARS raķešu artilērijas sistēmu un munīcijas iegādi par summu 180 miljoni ASV dolāru (164, 2 miljoni eiro). Kad šis līgums tiks realizēts?

4. Janvārī Baltijas valstu aizsardzības ministru komitejas sanāksmē Latvijas, Lietuvas un Igaunijas aizsardzības ministri parakstīja vienošanos par Baltijas Aizsardzības līnijas izveidi, lai stiprinātu Baltijas valstu un NATO austrumu robežu. Kādā stadijā šobrīd ir šīs līnijas būvniecība?

5. Kad un kurš izstrādās iedzīvotāju civilās aizsardzības plānu? Kad iedzīvotāji tiks informēti par to? Šobrīd neviens nezina, ko darīt iespējamo kara draudu apstākļos.

Novērtē šo rakstu:

20
28

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

FotoKā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Lasīt visu...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...