Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvija Ziemassvētku laiku aizvada ar demisionējušu valdību un neziņu par to, kas veidos nākošo valdību un kādas tajā būs partijas. Šobrīd 2016.gads izskatās diezgan neskaidrs, jo nav skaidrs, kā Latviju ietekmēs Rietumu un Krievijas attiecības un abpusējās sankcijas, bēgļu plūdi, kas tikai pieaug, eiro kritums un iespējamais naftas cenu pieaugums, kas nostiprinās Krievijas pozīcijas. Arī neskaidrs ir, kas valdīs Baltajā namā. Un arī Latvijas politiskajā tirgū ir neskaidrības, jo premjera krēsls ir nonācis politiskajā tirgū un tirgus jau devis sevi manīt.

Piemēram, lai pie šī krēsla dabūtu kādu tabureti, Latvijas Reģionu apvienība ziedoja deputātu A.Kaimiņu, kas partiju pameta, un M.Bondars vairs nesit ar kurpi pa Saeimas tribīni, bet ir gatavs kaut basām kājām iet pie varas partijām, lai tiktu koalīcijā.

Sākums tam visam arī nebija skaidrs: premjera krēslu nodod politiskajam tirgum viena politiskā tirgus tante, saka, ka krēslu nepārdod citai tirgus tantei, bet redz šinī krēslā galvenos tirgus uzraugus iekšlietās vai ārlietās, tie atsakās un saka, ka citai politiskā tirgus tantei tas ir vajadzīgāks, bet pret to iebilst viņas pašas partijas biedri no Vienotības un arī Nacionālā apvienība.

Žurnālisti un sabiedrība sāk runāt, ka, ja nevar atrast premjeru, jāskatās uz reitingiem - kuram no politiķiem tie augsti. Atkal neraža, sanāk, ka Saskaņas vadītājam Nilam Ušakovam vai Ventspils mēram Aivaram Lembergam, bet abi neder, jo viens, lai gan ir Saeimas vēlēšanu uzvarētājs un reitingu līderis, bija par krievu kā otro valsts valodu, otrs varbūt bija iesaistīts smagos finanšu noziegumos, kaut to neviens nav pierādījis un sabiedrībai tas nerūp, ja reiz reitingi ir augsti.

Zaļie zemnieki sāk meklēt savu zaļo zemnieku, kas varētu ieņemt premjera krēslu un pārliecībā saka, ka var atrast, tikai pilsētniekiem zemnieki ne visai patīk, nacionālisti ietur pauzi, viņus atbalsta M.Bondars, lai gan viņiem kandidāta nav. Te pēkšņi parādās ziņas no Ārlietu ministrijas, Latvijai jāizvirza Apvienoto Nāciju organizācijas ģenerālsekretārs, un Ārlietu ministrijai liekas, ka pienākas šis amats tieši Latvijai un jāizvirza bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe Freiberga, viņa savukārt uzreiz paziņo, ka jēgas kandidēt nav, jo viss, kas nāks no Latvijas, Krievijas sankciju laikā tiks bloķēts no Krievijas puses.

Tad varbūt ārlietu ministram būtu prātīgi izvirzīt vismaz Vairu Vīķi-Freibergu par Latvijas premjerministri, tas būtu drosmīgi no viņa puses, tikpat drosmīgi, kā viņa atzīšanās par homoseksualitāti, - un tā parādīt, ka Latvijas premjerministra krēsls nav tirgus prece, ko viena tirgus tante ar grūtu sirdi nodod citai, bet gan Latvijas Republikā faktiski valsts vadītāja amats, ko ieņemt var arī bijušie prezidenti, ja ir spējas, vēlme un politiskais atbalsts to darīt.

Arī palasot interviju ar Vairu Vīķi-Freibergu, ka Latvija stagnē un atpaliek no citām Eiropas Savienības valstīm, ka vairs nav tāda uzrāviena kā pirms 10 gadiem, turklāt, ja eksprezidente arī atzīmē, ka pie vainas visam ir politisko partiju tirgus un ķildas, - tad ir vajadzīga persona, kas apmierinās lielāko daļu. Bet tad arī jāaicina eksprezidente, - ja ir viedoklis un redzējums, nav jāmāca citi, jāiet pašam un jādara. Domāju, Vaira Vīķe-Freiberga gūtu lielākās daļas Saeimas deputātu atbalstu kā valdības vadītāja, apvienojot maksimāli visas partijas valdībā un maksimāli attīstot ekonomikas izaugsmes tempus, Eiropas līdzekļu apguvi un citas reformas, kas iestrēgušas partiju ķildu dēļ.

Uzskatu, ka ir daudzas lietas, par kurām smelties idejas portālā manabalss.lv, kur cilvēki piedāvā savu redzējumu likumiem, bet diemžēl politiķi vēlāk šos ierosinājumus noraida, bet tad pēkšņi pēc pusgada paziņo, ka atbalsta, bet jau kā savus, - tā var mānīties ar opozīciju, bet ne ar sabiedrību un balsotājiem manabalss.lv. Vispār Ministru kabineta vai Rīgas domes līmenī vajadzētu ieviest līdzīgu sistēmu kā Saeimā, savācot pilsoņu parakstus, lai rosinātu lēmumus, bet mazākā apmērā, tā vajadzētu darīt arī citās pašvaldībās.

Un galvenajai prioritātei valdībai jābūt sociālajiem jautājumiem un ekonomikai. Nozīmīga ir arī pilnīga Eiropas Sociālās hartas ratifikācija, jo tās ir nozīmīgākais sociālais dokuments, pēc kura jaunajai valdībai vadīties un par kuras ratifikāciju arī tiek vākti paraksti no iedzīvotāju puses manabalss.lv.

Šobrīd lielo ģeopolitisko notikumu iespaidā Latvijas valdība ir aizrāvusies ar ārpolitiku un aizsardzību, aizmirstot par Latvijas problēmām, - reizēm šķiet, ka te kāds gribētu izskatīties tik ietekmīgs kā Rietumeiropas valstu vadītāji vai arī Ukrainas revolūcijas līderi, bet aizmirst par to, kas Latvijā notiek šodien un kas notiks rīt. To varēja saprast šogad, jo bijām prezidentūras valsts ES, galvenā prioritāte - ārlietas un aizsardzība, bet tā jau ir pagātne, un jādomā par nākotni. Diezin vai Solvitas Āboltiņas vīra uzņēmumā ir tik daudz ātrās palīdzības auto, lai palīdzētu pilnīgi visiem Latvijas iedzīvotājiem un klātnākošajiem bēgļiem, - kaut gribētos cerēt, protams, ka ir. Priecīgus Ziemassvētkus, un lai laimīgs jaunais gads!ac

* Latvijas arodbiedrību apvienības valdes priekšsēdētājs, laikraksta “Gazeta PIK” redaktors

Foto - @texxxti

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...