Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vispirms apsveicu Ministru prezidentu un visus Ministru kabineta locekļus ar uzticības balsojumu Saeimā.

I

Jūs izturējāt gan šo divarpus mēnešu ilgo intensīvo darbu, gan arī pirmās ugunskristības – debates ar opozīciju Saeimā un uzticības balsojumu. Es ceru, ka šis balsojums ar 54 balsīm arī iezīmē to, ka vienmēr koalīcijas priekšlikumiem būs šīs balsis, un tas ir ļoti būtiski.

Divarpus mēnešu ilgās sarunās un intensīvā darbā ir izveidota pietiekoši saskanīga koalīcija un sagatavota valdības deklarācija, kas iezīmē šīs koalīcijas darba programmu nākamajiem četriem gadiem.

II

Šai valdībai būs jāveic nopietnas pārmaiņas un jāīsteno reformas krīžu režīmā.

Eiropā un globāli patlaban pārdzīvo vismaz trīs savstarpēji saistītas krīzes vienlaikus – drošības krīzi, enerģētikas krīzi un arī vispārēju ekonomikas krīzi vai vismaz sabremzēšanos. Arī Covid-19 krīzes sekas vēl joprojām ir jūtamas.

Jūs sākat pildīt savus pienākumus šādā sarežģītā globālā situācijā, un jums ir jāvar īstenot arī nopietnas reformas, kas ir grūts un izaicinošs uzdevums. Esmu pārliecināts, ka jūs ar to tiksiet galā.

Šīs reformas, protams, būtu daudz vieglāk īstenot mierīgākos laikos, bet laikus, kad mēs dzīvojam un strādājam, mēs nevaram izvēlēties.

Jums būs jākuģo vētrainos ūdeņos, un es domāju, ka jūs nezaudēsiet kursu, taktiski risinot aktuālās problēmas, bet vienlaikus orientējoties uz stratēģiskiem galamērķiem.

Tas nozīmē – orientēties uz mērķi, ko jūs gribat sasniegt pēc četriem gadiem. Atskaites punkts, kur jums jānonāk, ir 2026. gads – nākamās Saeimas vēlēšanas ar noteiktu rezultātu. Taču, orientējoties uz 2026. gadu, nedrīkst izlaist no acīm arī vēl tālāku mērķi – Latvijas ilgtspējīgu attīstību nākamajos 10 un vairāk gados. Tas ir izaicinošs, bet paveicams uzdevums.

III

Lasot valdības deklarāciju, ir aptuveni saskatāmi tie mērķi, ko valdība vēlas sasniegt. Aprisēs ir nojaušami arī tie mērķi, kas ir tālāki par četru gadu laika ietvaru.

Varētu teikt, ka valdības deklarācijā ietvertā programma ir pietiekoši solīda, lai noturētu esošās pozīcijas un spertu vēl zināmu soli uz priekšu. Kopumā es teiktu, ka deklarācija nav īpaši ambicioza, taču atsevišķās jomās ir saskatāms zināms izrāviena potenciāls. Un tas ir būtiski.

Pirmkārt, tas ir solījums dubultot kopējo valsts un privātā sektora zinātnes un pētniecības finansējumu līdz 1,5% no IKP. Tiesa – nav minēts, kad šis mērķis tiks sasniegts, bet es ļoti ceru, ka tas būs 2026. gads – nākamais Saeimas vēlēšanu gads.

Lai apzinātos šī solījuma mērogu Eiropas Savienības (ES) kontekstā, atgādināšu, ka ES plānotais mērķis tad būs 3%. Protams, 1,5% ir krietni vairāk nekā pašreizējie 0,7%. Es vēlreiz gribu uzsvērt to pašu, ko es teicu Saeimai, ka tikai izglītība, it sevišķi augstākā, zinātne, pētniecība un inovācijas var būt pamats Latvijas attīstībai. Ļoti labi, ka jūs šo reālistisko mērķi esat iekļāvuši valdības deklarācijā.

Otrkārt, valdība ir apņēmusies būtiski palielināt atjaunīgās enerģijas jaudas, piesaistot investīcijas un mazinot birokrātiju. Kopā ar vērienīgu energoefektivitātes programmu tas dotu gan labumu tautsaimniecībai, gan visai sabiedrībai. Tas vēlāk tiks precizēts arī valdības rīcības plānā.

Treškārt, valdība ir apzinājusies, ka ir nepieciešams uzlabot darbinieku prasmes un piedāvāt jēdzīgu pārkvalifikācijas sistēmu. Beidzot atbildība par šo politiku tiks koncentrēta vienās rokās – Ekonomikas ministrijā. Tāpat kā izglītība, darbinieku kvalifikācija ir pamats Latvijas tālākai attīstībai. Protams, arī šajā ziņā vēl jāstrādā pie rīcības plāna.

Ceturtkārt, valdība beidzot ir apņēmusies ieviest mērķētu sociālā atbalsta sistēmu, ņemot vērā konkrētus mājsaimniecību ienākumus. To, ka tas ir nepieciešams, jau sen bija norādījusi Eiropas Komisija, jo pašreizējā situācija nemazina nevienlīdzību sabiedrībā. Šis būs pienesums Latvijas sociālajai attīstībai.

IV

Šī valdība rāda nopietnu vēlmi pārvarēt valsts pārvaldības (governance) mazefektivitāti, kuras saknes meklējamas zemajā izpratnē par modernu valsti un labu pārvaldības struktūru (good governance). Ļoti labi, ka šim jautājumam koalīcijas sarunās ir pievērsta uzmanība.

Tāpat koalīcijas sarunās uzmanība ir pievērsta jaunām, vēl konsolidējamām un augstākā līmenī paceļamām politikas nozarēm. Tāpat arī ir runāts par pārnozaru politikām – līdzšinējo politikas drumslu vietā –, lai iedibinātu efektīvu pārvaldības sistēmu.

Uzskatu, ka tas ir ļoti labi. Jaunā koalīcija beidzot ir apzinājusies šo problēmu. Šis jautājums nav atrisināts līdz galam, bet tas, ka par to tiek runāts, ir intelektuāli nozīmīgs solis uz priekšu.

V

Tāpat es apsveicu to, ka ir apņēmība efektivizēt Ministru kabineta darbu, it sevišķi darbu organizējot Ministru kabineta komitejās. Tādas komitejas jau pastāvēja iepriekš un sevi attaisnoja. Tas efektivizēs visu valdības darbu kopumā, bet it sevišķi tas ļaus labāk koordinēt pārnozaru politiku jautājumus un pārnozaru sadarbību.

Otrkārt, beidzot ir izveidota Enerģētikas un klimata ministrija. Šīs ministrijas izveidošana nozīmē, ka mums valdības līmenī šodien būs tik nepieciešamā enerģētikas un klimata politika, kas iet roku rokā arī ar zaļā kursa tehnoloģiskajām inovācijām.

Tas rāda, ka valdība apzinās šī laika prioritātes un to, ka valdības modelim labas pārvaldības izpratnē ir jāatbilst šīm prioritātēm.

VI

14. Saeima, vēl nenoformējoties kā koalīcija, ir pieņēmusi divus svarīgus likuma grozījumus, tādējādi ieliekot valdības rokās jaunu, efektīvu instrumentu valsts pārvaldības uzlabošanai un mūsdienās trūkstošo politiku nosegšanai – iespēju ministrijās iecelt ministru biedrus. Šis parlamentārajai demokrātijai ļoti raksturīgais institūts pastāvēja jau pirmajā Latvijas valdībā, kas tika izveidota 1918. gada 18. novembrī. Iekšlietu ministram toreiz bija pat divi biedri.

Šāds ministra biedrs ir vajadzīgs četrās jomās: demogrāfijas, bērnu un ģimeņu politikā, digitalizācijas politikā, informācijas telpas politikā un zinātnes, augstākās izglītības, tehnoloģiju un inovāciju politikā.

Tās visas ir modernai valstij raksturīgas jaunās politikas, kas papildina klasiskās, bet mūsu sistēmā vai pašreizējā attīstības stadijā tām nav nepieciešamas atsevišķas ministrijas. Tās ir politikas, ko līdzšinējās valdības gadiem ilgi nav bijušas spējīgas efektīvi risināt. Tagad ir radīta iespēja, un es ceru, ka tas arī tā notiks.

Šis tas valdības deklarācijā ir atstāts pusratā.

Piemēram, atstājot digitalizāciju “augsta līmeņa vadītāju vadības grupas” ziņā bez politiski atbildīgas amatpersonas, tas nozīmē atstāt šo valsts attīstībai izšķirīgi svarīgo jomu ierēdņu konsensa varā. Tas ir absolūti nepietiekoši. Mums digitalizācijas jomā ir vajadzīga skaidra politika un vadība. Tādēļ es aicinu Ministru prezidentu drīzumā izmantot šīs likumā paredzētās tiesības un drīzumā uzaicināt attiecīgā ministra biedrus.

Protams, ar to pārvaldības sistēmas uzlabošana vēl nebūt nebūs pabeigta. Sevišķi svarīgas ir adekvātas civildienesta struktūras, valsts darbinieku mācības un atalgojuma sistēmas ieviešana.

Tāpat būs jādomā arī par Valsts padomi kā institūciju, kas palīdz valdībai un Saeimai veidot valsts pamatiem atbilstošu un uz ilgtspējīgu attīstību vērstu tiesību sistēmu. Par to parīt, 16. decembrī, Rīgas Juridiskajā augstskolā būs lietpratēju konference.

Tāpat koalīcijas sarunās ir daudz runāts par krīzes vadības centru. Taču valdības deklarācijā skaidrs modelis vēl nav iezīmēts.

Būs jārunā arī par to, kā mazināt gandrīz visu Latvijas valdību hronisko problēmu – valdības centra vājumu. Iestājoties Eiropas Savienībā, zināms uzlabojums bija panākts, bet nu tas viss atkal ir aizslīdējis. Par to būs jārunā.

Darba būs daudz, bet es redzu, ka šiem jautājumiem ir beidzot pievērsta uzmanība. Tas ir arī viens no iemesliem, kādēļ koalīcijas sarunas ilga divarpus mēnešus.

VII

Es gribētu pievērst uzmanību vēl vienam aspektam, kur valdība turpinās līdz šim iesākto darbu, t. i., šajā gadā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā mēs redzam, ka ir noticis pagrieziena punkts mūsu krieviskās koloniālās pagātnes pārvarēšanā.

Šī iniciatīva patiešām nāca no tautas.

Līdzšinējā valdība jau daudz ko – bet ne visu – ir izdarījusi.

Šīs valdības laikā ir jāpieliek trekns punkts okupācijas sekām. Pēc 30 gadu gļēvas novilcināšanās beidzot ir pieņemts lēmums skolām pāriet uz mācībām valsts valodā. Vēsturnieki vēlāk to redzēs kā 13. Saeimas un līdzšinējās valdības paliekošāko sasniegumu.

Taču jūsu valdībai būs jānodrošina, ka pēc četriem gadiem mūsu skolās būs pietiekoši daudz latviešu valodas skolotāju. Tāpat būs jārisina jautājums arī par STEM priekšmetu skolotājiem un par Eiropas Savienības valodu skolotājiem.

Publiskā vide būs jāatbrīvo no okupācijas zīmēm, tai skaitā ielu nosaukumos.

Būs jāpanāk, ka valsts valoda ir nostiprināta publiskajā telpā tā, ka neviens latvietis netiek diskriminēts tāpēc, ka viņš jebkurā darbavietā vai ārpus tās runā savas valsts valodā, nevis Krievijas valsts valodā.

VIII

Es vēlos atgādināt, ka Satversmē ir noteikts, kas ir Latvijas valsts virsuzdevumu: nodrošināt latviešu nācijas, tās kultūras un valodas pastāvēšanu cauri gadsimtiem. Jūs esat galvenie atbildīgie par šo jautājumu. Un vispirms ir nepieciešama skaidra jēdzienu izpratne.

Deklarācijas dažādās stadijās parādījās tādi formulējumi kā “Latvijas kultūrtelpa” vai vienkārši “kultūrtelpa”. Tos var lietot kādā atskaitē, lai konstatētu visu, kas Latvijā atrodams, nevis valdības deklarācijā, kur ir apņēmība veidot noteiktu politiku. Šī noteiktā politika ved tieši uz latvisku kultūrtelpu, nevis uz kaut kādu kultūrtelpu.

IX

Tāpat valdības deklarācijā ir labi vārdi par sadarbību ar pilsonisko sabiedrību. Maz ir teikts, kā tas tiks nodrošināts.

Es aicinu izmantot Pašvaldību likumā ietverto mehānismu, kas paredz vēlētas vietējās padomes. Tas ir ļoti efektīvs vietējās demokrātijas un pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanas mehānisms, ko 13. Saeima pieņēma un kas ir jāīsteno.

X

Godātie valdības locekļi!

Koalīcija sastāv no trim atšķirīgiem koalīcijas partneriem, kuriem ir 54 balsis. Vai tas ir daudz vai maz.. vēlams būtu bijis vairāk, bet arī 54 ir pietiekoši, ja ir attiecīga disciplīna. Šī koalīcija ir kompromiss starp šo triju partneru priekšstatiem par to, kādai ir jābūt labai un pareizai valsts politikai.

Labs kompromiss ir tāds, kur atsevišķo dalībnieku idejas tiek sintezētas. Slikts kompromiss ir tāds, kas ir mazāks par katru atsevišķo ideju.

Es šajās ilgstošajās sarunās, kas atspoguļojas valdības deklarācijā, kura vēlāk tiks detalizēta valdības rīcības plānā, varētu saskatīt laba kompromisa iezīmes.

Mēs visi ceram, ka šis kompromiss būs stabils pamats valdības darbam.

Valdība ir komanda, kuras locekļi cits citu atbalsta, cits citam piespēlē, bet Ministru prezidents ir komandas kapteinis. Jo valdība savus mērķus var īstenot tikai kā komanda, un tieši kā komanda valdība arī būs kolektīvi atbildīga sabiedrības priekšā par sava darba rezultātiem, ko ministri nevar sasniegt katrs individuāli.

Vēlu jums labu sadarbību un veiksmi darbā! Paldies jums!

Novērtē šo rakstu:

3
120

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vēstule Rinkēvičam par Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju: ceram uz atklātu un laicīgu komunikāciju par nākotnē pieņemtiem lēmumiem, kuri ietekmēs latviešu valodas mācīšanu un mācīšanos visā pasaulē

FotoEiropas Latviešu apvienība ir iepazinusies ar lēmuma projektu “24-TA-1725 Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju.”
Lasīt visu...

21

Latviešu valodas aģentūras iekļaušana Čakšas aģentūru reorganizācijas plānā ir principiāli noraidāma

FotoLatvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķes, Izglītības biedrības padomes locekles Dr. habil. philol. Inas Druvietes atzinums par rīkojuma projektu “Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju”.
Lasīt visu...

21

PRET Latviešu valodas aģentūras likvidēšanu

FotoValoda ir veids, kurā tauta var paust savas dvēseles bagātību, pasaules izpratni un justies kā mājās savā zemē. Latviešu valoda ir bijusi nacionālās kustības pamatvērtība cauri gadsimtiem un ir viena no konstitucionālajām vērtībām, kas raksturo Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu un mērķi.
Lasīt visu...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi