Cik ilgi vēl tiks pieļauts šis "brīvais kritiens" dabas aizsardzībā Latvijā?
Pietiek lasītājs31.01.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Interesantas lietas notiek – izrādās, Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) dzēš no savas Facebook lapas komentārus, kas nav ne rupji, ne naidu kurinoši, ne kā citādi aizskaroši! Paradoksālā kārtā pārvalde dzēš precīzi citētu fragmentu no 5.janvāra Latvijas radio 1 raidījuma "Zināmais nezināmajā" - tieši to, ko publiski ēterā teikusi par dabas aizsardzību atbildīgā ierēdne - DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode.
Tātad ir dzēsti divi komentāri DAP Facebook lapā 22.01.2023 (aiz DAP posta par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu)
"Aicinām DAPu - mūsu iluzoro dabas aizsardzības normatīvu sargāšanas iestādi pašiem vēlreiz paklausīties pašu publiskajā telpā runāto, konkrēti 5.janvāra LR1. Tie virsraksti jau, Strodes kundze, ir pareizie, tikai tas saturs ir gaužām cits nekā solīts virsrakstā, kā saka viens raidījuma dalībnieks no LDF.
Žurnāliste Kropa: „Par šo dabas daudzveidību es gribēju vēlreiz pārvaicāt – tie ļoti neiepriecinoši dati par Latviju – es saprotu, ka dabas aizsargājamo teritoriju, arī teritoriju ziņā mēs esam vieni no pēdējiem laikam Eiropas Savienībā – tajā, cik ļoti mums tās dabas teritorijas - aizsargājamās ir maz Latvijā.”
Gita Strode: „Ja mēs skatāmies pēc Natura 2000 teritoriju, kas ir Eiropas nozīmes aizsargājamo teritoriju pārklājums, tad jā – tad mēs esam priekšpēdējie, izstājoties Lielbritānijai. Ja mēs skatāmies pēc vispārējās aizsargājamo teritoriju statistikas, tad mums ir 18%, jo mums kā īpaši aizsargājamā dabas teritorija ir arī Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts, kur, lai man piedod kolēģi, bet vārds “rezervāts” nu galīgi neraksturo to, kas attiecas uz kaut kādiem saimnieciskās darbības ierobežojumiem, tur tādu praktiski NAV, ja vien atsevišķu stingrākas aizsardzības teritoriju nav šajā te lielajā Ziemeļvidzemes platībā, nu tad principā saimniekošana notiek tāpat kā jebkur citur. NU BET STATISTIKĀ TAS MUMS SKAITĀS KĀ AIZSARGĀJAMA TERITORIJA!
Ja mēs paņemam aizsargājamās dabas teritorijas – šīs pašas Natura teritorijas, kur ir nepilni 12%, tad mums, protams, ir dažādas kategorijas – mums ir dabas liegumi, mums ir rezervāti, mums ir dabas parku zonas, un ainavu zonas, un neitrālās zonas. Un tad no jau šiem te esošajiem 12% mums apmēram trešdaļu veido ainavu aizsardzības zonas un vēl neitrālās zonas, tad būsim reāli, tur tādi īsti ierobežojumi nepastāv. Tātad tie 11% ir vēl tā kā samazināti. Nu… tas ir, kā mēs uz tiem datiem paskatāmies.”
Nu tad - KĀ MĒS, DĀRGIE, UZ TIEM DAP DATIEM PASKATĪSIEMIES? Turpināsim samierināties ar šīm valsts institūciju manipulācijām? Varētu vēl arī pajautāt jaunajam DAP ģenerāldirektoram Svilāna kungam, kurš no pārvaldes ātri vien aizrotējis uz Saeimu, uz laiku ieņemot deputāta vietu Jēkaba ielas namā (Apvienotais Saraksts), - cik ilgi vēl tiks pieļauts šis "brīvais kritiens" dabas aizsardzībā Latvijā, uz ko kā reālu katastrofu radio raidīju norādījis Pasaules Dabas fonda direktors Jānis Rozītis.
Seko mums 
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
