Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Smejies vai raudi, bet par to, ka dzīvokļu pārvaldīšanas “bardaks” Rīgā (iespējams, citur arī) nekad nebeigsies, varēja simtprocentīgi pārliecināties 10.09.220. Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā, diskusijā, kurā piedalījās vairāki vadošo amatpersonu dalībnieki un (ne)izteica savu viedokli, kā rīkoties Rīgas namu pārvaldnieka (RNP) apsaimniekotajās mājās, lai iedibinātu kaut kādu tiesiskumu un kārtību. Pirmkārt, galvenais akcents bija par samaksu Rīgas Siltumam, par komunālo maksājumu parādu (ne)piedzīšanu no nemaksātājiem un par māju pārvaldīšanas jautājumiem.

Klausoties šos stāstus no malas, varētu noprast, ka notika normāla, radoša diskusija, tika izteiktas “vadošas” norādes, kā un kas jādara, lai ieviestu kārtību māju apsaimniekošanā un savlaicīgi saņemtu maksu no dzīvokļu īpašniekiem par pakalpojumiem.

Un tomēr patiesība no šīs diskusijas, mūsuprāt, ir citāda, skarba, jo tā reducējās uz dzīvokļu īpašnieku kopību, kuri esot atbildīgi par situāciju mājās, - viņi varot sasaukt sapulci un atrisināt visas problēmas. Jāsaka tā – naudu savācam mēs, Rīgas namu pārvaldnieks, bet māju pārvaldīšanu kārtojiet jūs, dzīvokļu īpašnieku kopība. Gribat tiesāties ar parādniekiem vai risināt citus jautājumus, atveriet savas kabatas, jo jūsu maksājumu naudiņu savācam mēs, Rīgas namu pārvaldnieks (RNP), uz to jūs neceriet.

Ja parādās aizvien jauni jautājumi - tiesāties vai apspriest citus jautājumus, katru dienu taisiet sapulces, bet mums, RNP, par parādniekiem nav daļas, mēs paņemsim naudiņu, cik vajag, no to dzīvokļu maksājumiem, kuri norēķinās regulāri. Tātad Kruspunkta diskusijā varēja pārliecināties – “bardaks”, ko Latvijas valsts vara un pašvaldība Rīgā ir savārījusi, jau ir ikdienas lietu (ne) kārtība.

Pareizi diskusijas dalībnieki atsaucās uz to, ka par visu ir atbildīgi dzīvokļu īpašnieki, bet nepateica, kurš no “dzīvokļu kopības” pirmais sāks ieviest kārtību māju pārvaldīšanā, kur ņemt naudu, un nepateica, kam vajadzīgs tāds RNP.

Bet palasi un nebrīnies, ko likums saka, kas ir mājas īpašnieks (zemesgrāmatā par tādu ierakstīta Rīgas dome!) un kas par visu ir (bez) atbildīgs kā haotisks, ar tiesībām neapbruņots veidojums. Un lūk, lasi, ko likums ir noteicis, par ko atgādināja diskusijas dalībnieki, neatsaucoties uz likumu:

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) dzīvojamā māja — ēka, kas nodota ekspluatācijā un saskaņā ar kadastrālās uzmērīšanas lietu ir dzīvojamā māja (arī dzīvokļu īpašumu māja), tai piederīgās ēkas (būves), zeme, uz kuras tās atrodas, ja zeme kopā ar dzīvojamo māju veido vienotu nekustamo īpašumu vai ietilpst dzīvojamo māju veidojošo dzīvokļu īpašumu sastāvā, vai ēka, kas nodota ekspluatācijā un saskaņā ar kadastrālās uzmērīšanas lietu ir dzīvojamā māja, tai piederīgās ēkas (būves) un piesaistītais zemesgabals;

2) dzīvojamās mājas īpašnieks — dzīvojamās mājas īpašnieks vai valsts dzīvojamās mājas valdītājs. Dzīvojamās mājas īpašnieks ir arī dzīvokļa īpašuma īpašnieks (turpmāk — dzīvokļa īpašnieks);

3) dzīvojamās mājas pārvaldītājs — dzīvojamās mājas īpašnieks vai pārvaldnieks;

Tātad, ja uzmanīgi lasīji šo likuma pantu, manīsi, ka dzīvojamās mājas īpašnieks, kurā tu esi dzīvokļa īpašnieks, ir arī mājas īpašnieks. Tas ir “sīkums”, ka tu neesi zemesgrāmatā kā mājas īpašnieks. Tā ir minētā “bardaka” sastāvdaļa.

 Dzīvokļa īpašnieks – tev visa vara rokās, saimnieko (māja, kā jau teikts, zemesgrāmatā gan pieder Rīgas domei!). Likumā tavas individuālās tiesības nav reglamentētas, izņemot sapulces varu, proti, tu vari vadīt savu mājas valstību ar sapulci. Tev sapulce, sapulce, sapulce un cita darba tev nebūs! Pelnīt maizīti ģimenei – aizmirsti: visi RNP apsaimniekotie dzīvokļu īpašnieki – uz tiesu.

Latvijas Radio diskusijas dalībnieki tātad pēc likuma pareizi pieminēja, ka tu, es, viņš, viņa ir atbildīgi par komunālo maksājumu parādniekiem, kur parādnieks var gozēties mājā 10 gadus un ne centu nemaksāt, bet, ja tu nevari sasaukt sapulci, atnāk tikai 5-10 no 51%, pats vainīgs. Gribi, tiesājies, bet tad atver savu kabatu maksājumiem. Kur vēl lielākas tiesības - katru dienu sasauc sapulces un dzīvo laimīgs šajā haotiskajā valstī, kur patiesībā “dzīvokļu kopība” vai dzīvokļa īpašnieks ar savām sapulcēm var pārvadīt māju, minēto un citu apstākļu dēļ atrodoties beztiesiskuma un (ne) kārtības strupceļā.

Ja šo Krustpunkta diskusiju noklausītos citu valstu attiecīgie speciālisti, ar vienu vārdu pateiktu – kas tie par valsts nejēgām “speciālistiem”, vadītājiem, ka neprot pateikt neko normāli sistēmisku, kā novest māju pārvaldi līdz loģiskam risinājumam, piemēram, izveidojot “īres tiesas” vai ieviešot amatu – “cenu inspektors” kā Kārļa Ulmaņa laikā. Turklāt daudzdzīvokļu mājām desmitiem citu problēmu – ar remontiem, ar “piespiedu” nomas zemi un pirmpirkumu tiesībām, ar kurām blēdās RNP, zemes īpašnieki un zemesgrāmata, problēmas ar tukšiem dzīvokļiem, ar īrniekiem, kuru dzīvokļu īpašniekus nevar atrast utt.

Tā vietā šo pieaicināto “speciālistu” un vadošo RNP, EM amatpersonu diskusija pilnvērtīgi parādīja, cik dziļa “bardaka” un haosa situācijā iemesti dzīvokļu īpašnieki daudzdzīvokļu mājās Latvijā, ko apsaimnieko Rīgas namu pārvaldnieks (un ne jau kaut cik labāka situācija ir citās mājās vai mājās, kuras pārvalda paši dzīvokļu īpašnieki) un ka grozīšanās pa šo” bardaku” var turpināties bezgala ilgi, jo kārums “likumīgi” apkrāpt dezorganizēto dzīvokļu īpašnieku masu ir liels ķēriens, jo caurmērā vairākums maksā un, galvenais, nespēj kontrolēt iemaksu izlietojumu.

Izskatījās, ka raidījuma diskusijas dalībnieki gan neatklāja savas “prāta spējas”, kā izlabot daudzdzīvokļu māju pārvaldīšanas haosu, grābstījās vien gar sen dzirdētām pasakām, cik labi strādā Rīgas namu pārvaldnieks, ka izsniedz dzīvokļu īpašniekiem jebkuru informāciju, cik godīgi rīkojas ar iedzīvotāju maksājumu naudu, un nepateica ne vārda, cik miljonu gadā RNP iztērē sava konglomerāta uzturēšanai, kādu izšķērdību konstatēja Valsts kontrole un kriminālprocesi par korupciju un naudas izsaimniekošanu vai kam vēl pārskaitīja rīdzinieku miljonus...

Vērtējot likumdošanu īpašumu jomā kopumā un šo māju pārvaldīšanas “gadsimta bardaku”, ko apliecināja visi kā viens minētās diskusijas dalībnieki, cik liels haoss radīts šajā sfērā, gribas jautāt – kāds “bardaks” ieviests, izveidots ar nolūku – jo sliktāk, jo labāk, vai - skaldi un valdi, vai - lai grābtu naudu un tīrītu kabatas no neorganizētās tautas daļas (likumiska laupīšana?!) atsevišķu apšaubāmu veidojumu interesēs, kas ir Rīgas namu pārvaldnieks un viņu satelītfirmas, ar vairākkārtējiem remontdarbu sadārdzinājumiem?

Vai Vilnis Ķirsis, protams, kopā ar Mārtiņu Staķi, Lindu Ozolu un deputātiem piepildīs savu solījumu Rīgas domē par KĀRTĪBU, ATBILDĪBU, IZAUGSMI?

Saistītie raksti:

https://www.pietiek.com/raksti/privatizeto_daudzdzivoklu_maju_parvaldisana_gadsimta_bardaks

https://manabalss.lv/par-sia-rigas-namu-parvaldnieks-darbibs-partrauksanu/show?locale=lv

https://www.pietiek.com/raksti/vai_tiek_gatavots_jauns_ekonomisko_beglu_vilnis_no_300_000_dzivoklu_ipasniekiem

https://pietiek.com/raksti/vai_demokratiska_valsti__latvija_dzivoklu_ipasnieki_ir_dzimtcilveki

https://pietiek.com/raksti/ka_izbeigt_zemes_un_majas_dalito_ipasumu

https://www.pietiek.com/raksti/krizdami_klupdami_juridiskas_fineses,_ieredni_turpina_aizstavet_zemes_baronu_intereses

Novērtē šo rakstu:

21
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Cik patiesībā maksā birokrātija?

FotoBirokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Lasīt visu...

21

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

FotoIr kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Lasīt visu...

21

Bez Amerikas. Ai un vai!?

FotoStarptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
Lasīt visu...

12

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

Foto2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Lasīt visu...

21

Valoda kā attieksme

FotoŠogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Lasīt visu...

3

Vai tad jūs tiešām nejūtat, cik pasakainā drošībā ir mūsu valsts? Pateicoties mums!

FotoŠī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Lasīt visu...

21

Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla kognitīvā disonanse

FotoPavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Lasīt visu...

18

Latviešiem – ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš

FotoLatvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi