Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mums vēl divas skolas dienas un pirmais mācību gads Spānijā būs galā. Mani bērni runā brīvi spāniski. Tas nu ir paveikts. Bet man pašam šodien atvērās acis. Braucu auto, vedu bērnus uz skolu un sapratu.

Šis būs manas dzīves visatklātākais, skarbākais un vienlaikus arī skaistākais ieraksts. Es to rakstu nevis kā Aldis Gobzems, bet kā tēvs. Tas būs par mīlestību.

Tagad jau Jūs zināt, ka es šeit Spānijā viens audzinu savus mazgadīgos bērnus. Mēs dzīvojam trijatā – es, Adriana un Aksels ar diviem labradoriem un kaķi.

Man audzināt savus bērnus sagādā prieku, un it nemaz nejūtos, ka tas būtu grūti. Es to sludinu un esmu teicis – tas nav varoņdarbs, vecākiem savi bērni ir jāaudzina, tas ir pienākums. Jo, ja Tu mīli kādu, tad nav grūti. Mīlēt nozīmē rīcību. Un bildēs to var redzēt, ka mani bērni ir kopti, nomazgāti, gaumīgi vienmēr ģērbti, laimīgi un pilni dzīvesprieka.

Daudziem Latvijā skauž tas viss. Es ar to tieku galā viens, bez auklēm, mājkalpotājām, bez bērnu mammas un bez vecvecākiem.

Un es gribu parādīt pasaulei, ka savus bērnus audzināt ir viegli jebkuros apstākļos. Ja to nedara, proti, ja neizpilda savu vecāka pienākumu, tad nemīl. Tik vienkārši.

Akselam un Adrianai ir nereti latviešu tautā izplatīta situācija. Viņiem ir dzīvi, sveiki un veseli visi četri vecvecāki. Vienam nekad nav bijusi interese un nekad nav redzējis. Otram ir ticis piedāvāts iepazīties. Trešā ir redzējusi Adrianu divas reizes un Akselu ne reizi, bet ceturtai bija par grūtu divreiz dienā uztaisīt bērniem ēst, kad tika izguldīta, pabarota un pieņemta ar visiem putniem. Bija jādzer, jāslēpj pusizdzertas alkohola krūzītes skapī starp bērnu drēbēm un jāsapņo par precētu mīļāko miljonāru.

Zaļais pūķis ir milzīga nelaime. Pat vairākkārtēja ārstēšanās valsts iestādēs nav devusi rezultātu. Lai tas Gobzems savācot tos bērnus. Tā Rīgā tiek teikts. Bet ne par to. Man nekas nav jāsavāc, bērni ne tikai fiziski, bet arī juridiski ir vienpersoniskā manā aizgādībā. Un Jūs, mani kritiķi, izsmējēji, apdirsēji, skaudēji un tādā garā, varat teikt, ko gribat, bet es esmu tēvs, no kura var ņemt piemēru. Es nedzeru, nesmēķēju, rūpējos par bērniem gan materiāli, gan emocionāli. Vienpersoniski.

Bet daudziem būtība ir ego, pašlabums. Latvijā desmitiem, desmitiem tūkstošu ir par grūtu audzināt savus bērnus. Jo izlaisti egoisti.

Bezatbildīgi un bez pareiziem morāles orientieriem. Tāpēc atgādinu, ka brīdī, kad kļūsti bērna vecāks, savs ego ir jānoliek malā. Likums nosaka pienākumu audzināt bērnus. Gan rakstītais, gan Dieva likumi. Un audzināt bērnus nav grūti. Pārkāpjot šos likumus, jo tie ir Dieva likumi, fināls vienmēr ir bēdīgs. Citam agrāk, citam vēlāk.

Bet, lai būtu vieglāk, 5 reizes nedēļā astoņas stundas 6,5 gadus no vietas papildus bija bērniem arī aukle, ja jau visiem tik grūti, nav laika vai smadzenēs biezpiens. Strādāt nevienam nevajadzēja nevienu dienu. Proti, uz darbu bija jāiet tikai vienam. Nē, nu nekad nav bijis grūti man visu uzturēt, jo es tā patiesi arī domāju, ka tas ir vīrieša pienākums. Jo domāju kādreiz – grūti taču bērnus audzināt bez auklēm. Un arī tāpēc bija mājkalpotājas. Kas iztīra visu un izgludina. Jo grūti bērnus audzināt bez tā visa.

Un to es saku vēlreiz, jo patiesi vienmēr esmu domājis, ka vīrietim tas viss jānodrošina. Bet te ir viens „bet”. Es šorīt vedu bērnus uz skolu un domāju – man nav aukles bērniem, nav mājkalpotājas, bet kāpēc man nav grūti?

Kāpēc man vienam nav grūti bez mājkalpotājas, bez auklēm, bez vecvecākiem un pat bez, nu, Jūs sapratāt, bez kā. Un atbilde ir – pats Tu, čalīt, izlaidi. Un izlaidība vienmēr noved pie grēka.

Pirms astoņām dienām es Kristai publiski lūdzu nomainīt uzvārdu. Pirms tam neskaitāmas reizes biju lūdzis nepubliski. Kāds tur ieņirdza. Bet nekā ņirdzīga tur nav. Pamest savus bērnus un atteikties no tiem nav nekas ņirdzīgs.

Pazust nedēļām nav nekas ņirdzīgs. Ņirdzīgi ir izvēlēties to, ko izvēlējās, un tā ir milzīga dzīves kļūda, kuru nevienam nenovēlu, bet pamest un atteikties no saviem bērniem nav ņirdzīgi.

Tas ir abnormāli, pretdabiski, nepareizi. Lai kas un kā būtu, bet šis fakts pats par sevi ir sarkanā līnija, kuru nedrīkst pārkāpt. Un šeit ir jānoliek savs ego malā. Un jārīkojas kā bērnu tēvam bērnu interesēs – Krista, esmu tev neskaitāmas reizes lūdzis, nomaini uzvārdu.

Ne jau manis dēļ, es esmu pārdzīvojis tik daudzas nodevības un arī tavu pārdzīvošu tieši tāpat, bet gan tamdēļ, ka atteicies no bērniem un izvēlējies dzīvesveidu, kas neatbilst pareiziem morālajiem dzīves orientieriem un kaitē bērnu labākajām interesēm.

Es esmu solījies vienmēr viņus aizstāvēt, un tagad man viņi ir jāaizstāv šādi. Zaļais pūķis ir nelaime, un precēti miljonāri mīļākie nav laime.

To visu bērni nedrīkst redzēt!

Mīliet savus bērnus un ieguldiet viņos! Es to daru un lepojos, ka Adriana un Aksels runā latviski, angliski, franciski un spāniski. Viņiem ir septiņi un četri gadi. Un es viņus vienmēr sargāšu! Jo viņi ir mani bērni.

Novērtē šo rakstu:

87
41

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Latviešu valodas aģentūras iekļaušana Čakšas aģentūru reorganizācijas plānā ir principiāli noraidāma

FotoLatvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķes, Izglītības biedrības padomes locekles Dr. habil. philol. Inas Druvietes atzinums par rīkojuma projektu “Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju”.
Lasīt visu...

21

PRET Latviešu valodas aģentūras likvidēšanu

FotoValoda ir veids, kurā tauta var paust savas dvēseles bagātību, pasaules izpratni un justies kā mājās savā zemē. Latviešu valoda ir bijusi nacionālās kustības pamatvērtība cauri gadsimtiem un ir viena no konstitucionālajām vērtībām, kas raksturo Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu un mērķi.
Lasīt visu...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi