Iesaki rakstu: 
Pasaules valstu vidū Latvija neapšaubāmi kļūst par dzīvošanai ļoti nepievilcīgu vietu tieši valdošās kliķes kriminogēnā rakstura dēļ. Spilgts piemērs ir jaunizceptie likumi par sodu par Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu, kuri nav samaksāti 30 dienu laikā, piedziņu ar tiesu izpildītāju palīdzību. Ko tas reāli nozīmē autovadītājiem un visiem Latvijas cilvēkiem?
Tikai nesāksim te diskusiju par satiksmes drošību no sērijas, sak, nevajag pārkāpt, tad nevajadzēs maksāt sodus. Zirgam ir četras kājas, bet pat viņam gadās paklupt. Tavs "noziegums" var būt par vienu dienu nokavēta tehniskā apskate (piemēram, Lietuvā vai Vācijā tā ir reizi divos gados) vai "nelikumīgi" novietota automašīna. Gadās. Vakar te nebija zīmes, bet šodien maksas stāvvietu lobijs panāca, ka ir. Nu neievēroji. Tu esi "vainīgs", tātad - maksā.
Ko "dabā", reāli nozīmē sodu apmaksas termiņu samazināšana, no vienas puses un tiesu izpildītāju iesaistīšana - no otras?
Tas nozīmē, ka tu vairs nevari būt drošs par to, ka rīt nenonāksi "uz ielas", bet tavi bērni nepaliks bez tava dzīvokļa vai mājas tad, kad būs pienācis tavs aiziešanas laiks. Jo...
Skaidrā latviešu valodā jaunā likuma komentētāja pateica, ka "soda nenomaksas gadījumā piedziņa tiks vērsta uz parādnieka kustamo un nekustamo mantu". Ņemot vērā, ka tiesu izpildītāju apetīte ir gluži negausīga, nekaunība - neizmērojama, bet valsts juridiskais atbalsts (jumts) - neierobežots, neliels parāds ekonomiski nelabvēlīgā brīdī ātri vien var pārvērsties par smagu vai pat neatrisināmu problēmu.
Tie laiki, kad valsts saviem pilsoņiem palīdzēja problēmas risināt, ir pagājuši. SIA LV nevienu jūsu problēmu nerisinās, un jūs paliksiet vieni pret nežēlīgo un neģēlīgo mašinēriju, kuru, protams, darbina cilvēki - nelieši.
Diemžēl gan tagadne, gan vēsture liecina, ka Latvija ir pārbagāta ar zemiskiem cilvēciņiem, kuri slēptā un nu jau ne tik slēptā veidā gatavi par vērdiņiem saviem tautiešiem pārgrauzt rīkli un sūkt asinis. Labs piemērs tam ir tiesu izpildītāji, no kuriem daudzi uz grūtībās nonākušu cilvēku rēķina kļuvuši par multimiljonāriem.
https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/tiesu-izpilditaju-elite-kluvusi-par-multimiljonariem/
Saprotams, ka par "jumtošanu" jādalās ar likumdevējiem, kas tikai aklam un stulbam nav izsecināms.
Labi, lai paliek ar tiem tiesu izpildītājiem - gan jau pienāks arī viņu stunda stāties taisnīgas tautas tiesas priekšā.
Vēlos vērst lasītāja uzmanību tieši uz šo: "Piedziņa tiks vērsta uz parādnieka kustamo un nekustamo mantu."
Jau deviņdesmitajos gados iedraudzējos ar kādu amerikāni, kurš bija atbraucis uz Latviju. Viņa teiktais mani izbrīnīja: "Jūs te pārāk labi dzīvojat. Daudziem personīgās mājas, dzīvokļi." Toreiz mani tas izbrīnīja, jo domāju, ka amerikāņi dzīvo labāk. Es nesapratu, ka visa viņu dzīve ir uz parāda un attiecīgi pakārtota parāda atmaksas grafikam. Būt par nekustamā īpašuma īpašnieku viņiem skaitījās luksuss. Mums tas bija pašsaprotami.
Nesen dzirdēju kāda bulgāru politiskā analītiķa komentāru par to, ka Austrumeiropas, postpadomju valstu iedzīvotāji vēl ir saglabājuši lielu nekustamo īpašumu daļu savā īpašumā un pasaules "eliti" tas neapmierina. Vajag atņemt. Jo pārējā pasaules daļā, piemēram, ASV vai "vecajā" Eiropā, cilvēki pārsvarā dzīvo īres namos, dzīvokļos vai maksā hipotēku.
Tādēļ tika īstenots "kovidšovs", sagraujot ekonomiku, mazo un vidējo biznesu.
Latvijā šajā druvā raženi strādā kolaboranti - okupācijas administrācijas nelieši ar latviskajiem un citiem uzvārdiem, ieviesdami NĪN, paaugstinādami to (ar kadastra vērtību palielināšanu) līdz nepaceļamiem augstumiem un tagad - izgudrodami juridisku veidu, kā grūtībās nonākušam cilvēkam pat par maznozīmīgu CSN pārkāpumu atņemt dzīvokli, māju vai vasarnīcu.
Lieki teikt, ka tādējādi tiek pārkāptas cilvēka pamattiesības, kuras, starp citu, garantētas ne vien Eiropas cilvēktiesību hartā, bet arī Latvijas pamatlikumā - Satversmē (https://likumi.lv/ta/id/57980-latvijas-republikas-satversme). VIII,96) Bet tā jau ir kļuvusi par Latvijas ikdienu.
Izsaku cerību, ka Latvijas tauta apzināsies savu neapskaužamo stāvokli un mobilizēsies cīņai. Cīņai par savām un bērnu tiesībām būt, dzīvot un pastāvēt SAVĀ - paša Radītāja dotā zemītē. Jo citas mums nav...
Seko mums 
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
