Čigānes „Pindacīšas lietā” jauni dokumenti un fotogrāfijas

Kad pagājušā gada rudenī atklātībā nāca pašas Čigānes līdz tam noklusētās ziņas par viņas pārkāpumu, 2007. gada novembrī mēģinot bez muitas maksāšanas no Turcijas ievest vairāk nekā 50 lakatiņu, viņa pati daudzkārt apgalvoja, - visi 54 lakatiņi esot bijuši domāti pašu vajadzībām un draugu apdāvināšanai, bet nekādā gadījumā ne pārdošanai viņas dzīvesbiedram Nilam Studentam daļēji piederošās SIA Meknes bižutērijas un galantērijas veikaliņā Jūgendstila paviljons.

To, kāpēc korupcijas apkarotāja un atklātības aizstāve šo gadījumu bija noklusējusi līdz pat brīdim, kad to atklātībā laida, pēc visa spriežot, viens no Vienotības iekšienes konkurējošiem grupējumiem, Čigāne skaidroja ar to, ka „tajā aktā ir ļoti konkrēts pants, ka administratīvā pārkāpuma satura trūkuma dēļ tā lieta ir izbeigta. Man tiešām nelikās, ka šeit ir kāds pamats šo lietu pirmsvēlēšanu laikā norādīt publiski. (..) Es, protams, par viņu nebiju aizmirsusi, bet man nelikās, ka tas ir kaut kas, kas man ir jānorāda pirms vēlēšanām, tādā ziņā, ka ar šo lietu man nav izveidojušās nekādas saistības pret nevienu. Es neesmu izmantojusi amatu vai tamlīdzīgi. Šī ir civiliedzīvotāja muļķība, par ko es cietu vispirms morāli. Patiešām cietu, kad tas tika konstatēts”.

Par to, vai Čigāne nav melojusi par lakatiņu kravu, kas paredzēta tikai pašu un draugu vajadzībām, bet ne pārdošanai, katrs lasītājs šodien var spriest pats, - Pietiek pirmoreiz publicē muitas darbinieku veiktās fotogrāfijas, kurās redzama daļa no Čigānes bagāžā atrastajām no Turcijas vestajām precēm.

Tikmēr muitas dokumenti rāda, kā notikuma laikā saistībā ar lakatiņu kravu ir izteicies Čigānes dzīvesbiedrs Nils Students. Piedaloties šīs administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā 2008. gada 3. janvārī, viņš, kā rāda protokols, ne tikai atzinis, ka „prece man praktiski vairāk nav vajadzīga” un ka „turpmāk ar tiešajiem reisiem vairāk nelidošu, lai izvairītos no iespējamās muitas kontroles”, bet arī muitas darbiniekiem apgalvojis, ka „ar komercdarbību mūsu ģimenē neviens nenodarbojas”.

Tomēr Lursoft datu bāze rāda, ka gan neilgi pirms „lakatiņu lietas”, gan atkal pēc tās Students ir bijis un arī tagad joprojām ir jau minētās SIA Meknes līdzīpašnieks: 50% uzņēmuma kapitāldaļu viņam piederējušas līdz 2007. gada aprīlim un atkal no 2009. gada.

Turklāt pati Čigāne par Jūgendstila paviljonu kā savas ģimenes biznesu pretēji vīra oficiāli sniegtajiem paskaidrojumiem skaidri un nepārprotami izteikusies pati savā jau pēc „lakatiņu lietas” publicētajā blogā: „Es tiešām lepojos ar šo mazo biznesu, kas man ir ļāvis redzēt pašrocīgi veidota, maza nišas uzņēmuma sūrās un saldās dienas. Jau no pirmās dienas esam nodefinējuši sev par mērķi pēc iespējas visos iespējamos veidos preču sortimenta veidošanai izmantot Latvijas māksliniekus un ražotājus. Ja sākumā, treknajos 2006.- 2007. gados, mums Latvijas māksliniekiem bija jādzenas pakaļ, lai izlūgtos mums strādāt, tad tagad skaistas, gaumīgas un oriģinālas latviešu mākslinieku darinātas lietas mums netrūkst.”

Savā blogā Čigāne skaidri atzīst, ka arī 2007. gadā šis bijis viņas ģimenes bizness – pretēji tam, ko muitas darbiniekiem apgalvojis viņas vīrs: „Pati ar savām rokām, kā jau mazā ģimenes biznesā pienākas, esmu gan berzusi tualetes podu, gan pucējusi skatlogus. Rotaslietas, ko tālajā 2007. gadā vedām no Turcijas un kuru vērtība bija ievērojama, tika pienācīgi deklarētas. Pārējas lietas bija dāvanām, paraugiem, idejām, ko varbūt varētu attīstīt tālāk.” Savukārt „no iespējas kādu no 54 zīda lakatiņiem tomēr izlikt pārdošanā mūs paglāba Latvijas valsts, tos konfiscējot”, piebildusi Čigāne.

Šonedēļ Čigāne atteicās atbildēt uz šiem Pietiek uzdotajiem jautājumiem par viņas un vīra apgalvojumiem:

„1) vai pēc tam, kad 2007. gada 29.novembrī Jūs tikāt pieķerta, ievedot no Turcijas nedeklarētas preces, Jūs ar savu dzīvesbiedru saskaņojāt liecības, ko viņš sniedza 2008. gada 3. janvārī šīs administratīvās lietas izskatīšanā?

2) vai Jūs esat lietas kursā par liecībām, ko Jūsu dzīvesbiedrs sniedza minētajā administratīvās lietas izskatīšanā? Vai Jūs atzīstat tās par pilnībā patiesīgām? Ja ne, vai Jūs kādā veidā mēģinājāt tās koriģēt? Ja jā, tad kad, kādā veidā, un kāpēc Jums tas neizdevās? Ja ne, tad kāpēc ne?

3) vai Jūs pati 2008. gada 3. janvārī piedalījāties šīs lietas izskatīšanā? Ja ne, tad kāpēc?

4) vai Jūs esat iepazinusies ar lēmumu minētā Jūsu administratīvā pārkāpuma lietā? Vai visus tajā minētos faktus atzīstat par patiesīgiem? Ja ne, vai esat mēģinājusi tos precizēt? Ja esat mēģinājusi precizēt, tad kad, kādā veidā un kāpēc Jums tas nav izdevies. Ja neesat – kāpēc neesat?”

Tikmēr savā blogā Čigāne ceturtdien raksta: "Kā Lato Lapsa pareizi norāda rakstā, no 2007. gada aprīļa līdz 2009. gada sākumam mans vīrs nebija neviena uzņēmuma, tai skaitā SIA Meknes īpašnieks, jo šajā laikā daudz laika pavadījām ārpus Latvijas un Jūgenstila paviljona, kura līdzdibinātājs mans vīrs bija, vadībā viņš pilnvērtīgi nevarēja piedalīties.  

 Protokolā redzams, ka mans vīrs viens pats piedalījās šīs administratīvās lietas izskatīšanā 2008. gada 3. janvārī. Lēmumu šī administatīvā pārkāpuma lietā mēs saņēmām pa pastu. Lai gan norakstā bija dažas faktu kļūdas, nolēmām lēmumu nepārsūdzēt, mans vīrs bija atzinis mūsu vainu ievedamo preču vērtības pārniegšanā, un par pārkāpumu bijām gatavi maksāt sodu."

Iepriekš Čigāne, kas nesen TV sevi nodēvēja par Latvijas politiskās elites pārstāvi, „lakatiņu lietas” būtību skaidroja šādi (saglabāta oriģinālā pareizrakstība): „Pirmkārt, man ir jābūt priecīgai, ka mana vīra līdzīpašumā esošais uzņēmums, kam pieder Jūgendstila paviljons, ir pēkšņi kļuvis zināms plašākam cilvēku lokam. Veikalu par gaumīgu ir atzinis starptautiski pazīstamais un iecienītais tūrisma ceļvedis Lonely Planet, kas pirmajā vietā zem Shopping in Riga ievietojis aprakstu par Jūgenstila paviljonu. Par to, vai veikals ir gaumīgs vai nē, tai skaitā ar Turcijā veidotām rotaslietām, var spriest katrs pats.”

Tikmēr Čigānes un Studenta ģimenes komercdarbība pēdējos mēnešos aug augumā: kā rāda Lursoft datu bāze, no šā gada marta sākuma Studentam simtprocentīgi pieder SIA Tobruk, bet no 11. februāra – SIA Rausēji.

Novērtē šo rakstu: