Cietuma administrācija: ja Grantiņam vajag zāles, lai gādā pats vai radinieki
PIETIEK12.08.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
23. jūlijā Drošības policijas darbinieku brutāli aizturētajam kādreizējam cilvēktiesību aizstāvības grupas Helsinki-86 dibinātājam Linardam Grantiņam, kurš apcietinājumā Rīgas centrālcietumā pašlaik cieš ne tikai no aizturēšanā gūtajām traumām, bet arī no multiplās sklerozes, ir nepieciešami medikamenti šīs smagās slimības simptomu mazināšanai, taču Rīgas Centrālcietuma administrācijas nostāja pašlaik ir - ja Grantiņam vajag zāles, lai tās gādā viņš pats vai viņa radinieki. Savukārt Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītāja apgalvo - viss esot labākajā kārtībā, kaut Grantiņa tuvinieki saka īsi - spīdzināšana turpinās.
Pašlaik Grantiņš, kuram viena roka ir nejūtīga slimības dēļ, bet otru roku salauza Drošības policijas darbinieki aizturēšanas laikā, pēc ilgākas turēšanas vieninieka kamerā beidzot ir ievietots cietuma slimnīcā (medicīnas daļā), taču viņam paziņots, ka jau tuvākajās dienās viņš tikšot nogādāts atpakaļ kamerā. Savukārt multiplās sklerozes medikamentus viņš nav saņēmis vēl joprojām, jo cietuma administrācija paziņojusi - viņiem tādu neesot, lai Grantiņš vai viņa radinieki tos gādājot paši.
Tikmēr Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece Ilona Spure, kura pēc tam, kad Drošības policija kategoriski atteicās komentēt Grantiņa aizturēšanas apstākļus un viņam nodarītos savainojumus, pirmoreiz atzina, ka 64 gadus vecais kungs tiešām guvis "rokas traumu", nu ir kļuvusi faktiski tikpat mazrunīga kā Drošības policijas vadība.
"Pārvalde papildus informē, ka Linarda Grantiņa traumētai rokai ir daļējs kustību ierobežojums," - tas ir viss, ko Spure vēlējās atbildēt uz Pietiek jautājumu, kas īsti ir viņas atzītā "rokas trauma" Grantiņam - rokas lūzums, elkoņa lūzums vai kas cits. Savukārt uz jautājumu, kur īsti atradās Grantiņš kopš 23. jūlija, kad viņu izrakstīja no slimnīcas, līdz 24. jūlija plkst.16.00, kad viņu uzņēma Centrālcietumā, Spure atbildēt atteicās.
Iepriekš Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadība arī rakstiski bija apgalvojusi, ka Grantiņš esot parakstījies par to, ka saprot savas cietumnieka tiesības, taču uz Pietiek jautājumu, ar kuru roku - nejūtīgo vai traumēto, ieģipsēto - Grantiņš ir parakstījies, Spure tāpat atteicās atbildēt. Tā vietā tika norādīts, ka uz šādiem jautājumiem pārvalde ir tiesīga atbildēt mēneša laikā.
Neraugoties uz medikamentu nepiegādāšanu Grantiņam, Spure apgalvo, ka ar medicīnisko palīdzību viss esot kārtībā: "Pārvalde atkārtoti informē, ka veselības aprūpe ieslodzījuma vietās apcietinātajām un notiesātajām personām, tajā skaitā Linardam Grantiņam, tiek un tiks sniegta atbilstoši ieslodzītās personas veselības stāvoklim un saskaņā ar Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma 22.panta, Latvijas Sodu izpildes kodeksa 78.panta, Ministru kabineta 2015.gada 2.jūnija noteikumu Nr.276 „Apcietināto un notiesāto personu veselības aprūpes īstenošanas kārtība" prasībām.
Pārvalde dara zināmu, ka Pacientu tiesību likuma 10.pants noteic, ka informācija par pacientu ir konfidenciāla un ir aizsargājama saskaņā ar fizisko personu datu aizsardzību regulējošiem normatīvajiem aktiem. Ievērojot minēto, Pārvalde nav tiesīga sniegt Jums plašāku informāciju par Linardu Grantiņu kā par pacientu."
Pietiek jau vairākkārt informējis par šā gada 23. jūlijā notikušo īpaši brutālo Grantiņa aizturēšanu, kurā 64 gadus vecajam disidentam salauzta roka, radīti bojājumi nierēm un nobrāzumi, spārdot ar kājām pēc nogāšanas zemē. Drošības policijas darbinieki 1950. gadā dzimušā Grantiņa salauztajai rokai uzlikuši rokudzelžus un ar tiem piesprādzējuši pie automašīnas griestu roktura.
2014. gadā Latvijas tiesa Grantiņam bija piemērojusi drošības līdzekli - apcietinājumu saistībā ar 2012. gada 10. aprīlī sāktu kriminālprocesu pēc Krimināllikuma panta par darbībām, kas apzināti vērstas uz nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu, izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu.
Vairākkārtēji Latvijas mēģinājumi Vācijā panākt Grantiņa izdošanu rezultātus nebija devuši. Lai gan Grantiņš zināja par šo tiesas lēmumu, tomēr izvēlējās ierasties Latvijā un laikus par ierašanās datumu paziņoja publiski. Drošības policijas darbinieki viņu aizturēja tikai vairākas dienas pēc tam, kad Grantiņš bija ieradies Latvijā.
Līdz ar nacionālā naida izraisīšanu Drošības policija tur Grantiņu aizdomās par publisku aicinājumu vardarbīgi gāzt Latvijas Republikas Satversmē nostiprināto valsts varu vai vardarbīgi grozīt valsts iekārtu, kā arī par šādu aicinājumu saturoša materiāla izplatīšanu tādā pašā nolūkā.
Tieši šo Krimināllikuma pantu, saskaņā ar kuru var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, Drošības policijas izmeklētājs M. Aukstikalnis bija minējis savā 2014. gada maija ierosinājumā tiesai noteikt Grantiņam drošības līdzekli - apcietinājumu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
