Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ažiotāžu sacēlušie Vestarda Šimkus izteikumi no skatuves par savu klausītāju nedalīšanu vakcinētajos un nevakcinētajos parāda, līdz kam pie mums nonākusi koronavīrusa apkarošana: par sabiedrības glābšanu no nāvējošas sērgas publiski strīdas divi pianisti.

Un tas nebūtu nekas slikts, jo viedokļa līderiem sabiedrībā (pie kam pianists un komponists Vestards Šimkus te varētu būt pat augstāk novērtēts viedokļa līderis nekā pianists un ministrs Daniels Pavļuts) var un vajag izteikt dažādus viedokļus. Neesam jau Baltkrievija.

Latvija ilgi vilkās iepakaļ citām ES valstīm vakcinācijas tempos, arī tagad neesam no pēdējām vietām gluži izkārpījušies ārā. Kad pirmās AstraZeneca vakcīnas piegādes bija klāt, ministri un deputāti pirmie steidzās vakcinēties, kaut arī neietilpst riska grupā: vēlāk izrādījās, ka viņi to domājuši kā… iedrošinājumu cilvēkiem vakcinēties.

Kā tas nostrādāja, visiem ir redzams.

Tagad ir ienākušas arī Pfizer, Moderna un Janssen vakcīnas, var pat izvēlēties vienu no četrām, savukārt AstraZeneca iepirkta tādos daudzumos, ka var atdot Kenijai nevajadzīgās dozas. Un tas ir labi, jo neesam lūdzēju lomā!

Vīrusa jaunie beta, gamma, delta paveidi (iepriekš pazīstami ar to valstu nosaukumiem, kurās attiecīgās mutācijas pirmoreiz konstatētas) ir vai nu Latvijā jau iekšā, vai neizbēgami te iekļūs. Sabiedrības vairākums vakcinējas, bet pārējie nogaida (ieskaitot tos, kam ir reāls iemesls atlikt, piemēram, veci cilvēki ar vairākām hroniskām slimībām, kas nezina, kā viņu novājinātie organismi reaģēs uz vakcīnu).

Cik var spriest bez attiecīgas socioloģijas, tad stabili lielākais sabiedrības vairākums varētu būt uzticīgi ārstiem un zinātniekiem, taču zināmu daļu atbaida valdības un Saeimas konvulsīvā ņemšanās un arvien pieaugoša ziņu plūsma par labi atalgotiem “Covid projektiem”, kuru “rezultātus” redz katrs. Kremļa propaganda un viltus ziņas nespētu ietekmēt Latvijas sabiedrību tādā mērā, ja vietējo amatpersonu raustības no viena grāvja uz otru nebūtu tik redzamas.

Šajos apstākļos divu slimnīcā un veselības aprūpes iestādē nekad nestrādājušu pianistu (Pavļuta un Šimkus) dažādie teksti par vienu tēmu, kas demokrātiskā sabiedrībā ir pavisam normālas debates, vēlreiz parāda: vakcīnu jautājuma komunikācija Krišjāņa Kariņa vadītajai valdībai ir tāda pati kā viss cits šai valdībai.

Jau kopš šīs valdības apstiprināšanas visos jautājumos pastāv tikai vienīgā pareizā uzskata izplatīšana no augšas uz leju (tas nekas, ka pareizie izplatāmie uzskati var mainīties kuru katru dienu), principiāla arogance saskarē ar nozaru profesionālajām un iedzīvotājus pārstāvošajām organizācijām, tīša ignorance attiecībā uz iedzīvotāju faktiskajām nepieciešamībām. Ministru kabinets pēdējos divarpus gadus valstiskā līmenī nodarbojas ar kaut ko līdzīgu Rīgas “staķīšiem” (transportu traucējošiem stabiņiem): te ministri ievieš Covid ierobežojumus un pēc tam tos maina bez konkrēti izskaidrojama pamata, te dubulto nodokļus visiem nepilnas slodzes darbiniekiem un radošo profesiju pārstāvjiem, vēl pirms tam brauca uz Vašingtonu izlūgties sankciju uzlikšanu pašu valsts ostai, kas noveda pie likumsakarīgas tranzīta sagrāves utt.

Cilvēki jūt ne tikai valdības komunikācijas saturu, bet arī stilu un attieksmi. Sabiedrība kopumā kā personību summa vienmēr būs gudrāka nekā ierobežotais cilvēku skaits, kas ieņem valdībā amatus un ko valdība var sev piesaistīt. Un šī valdība (atšķirībā no jebkuras citas valdības iepriekšējo 15 gadu laikā) nevis vienkārši neieklausās sabiedrībā (tāda bēda mums visiem var gadīties), bet vispār nepieļauj dialoga iespējamību. Attiecībās ar sabiedrību šai valdībai ir atrodamas vairāk kopīgas iezīmes ar septiņdesmito gadu LPSR Ministru padomi Jurija Rubeņa vadībā nekā ar XXI gadsimtu.

Kāpēc tieši Vestarda Šimkus iznāciens dialoga neiespējamību starp diviem pianistiem parādījis īpaši skaidri? Nesen Rīgas Laikā bija lieliska retrospekcija par kanādiešu pianistu Glenu Gūldu: viņam tiktāl apnika klasiskajā mūzikā vispārizplatītais “virtuozo brīnumtalantu” kults, ka viņš koncertēja arvien mazāk, to pārtrauca vispār un turpmāk izlaida tikai studijas ierakstus. Nevar noliegt, ka arī Vestards Šimkus savulaik bija tieši tāds “brīnumbērns”, kuram arvien sarūkošākajā globālajā mūzikas industrijā izdodas gūt arvien lielākus panākumus ar savu darbu vien. Turklāt jāpiezīmē, ka viņš jau kopš studiju laikiem ir arī komponists un tikai viņa slava kā izpildītājmāksliniekam aizēno viņu pašu kā komponistu un filmu mūzikas autoru.

Ja sekmīgs pianists un komponists, kuru publikas vairākums un mūzikas industrija labprāt ierindo “virtuozā skaņu burvja” plauktiņā un ne citādi, pēkšņi no skatuves sāk izteikt sabiedriskus slēdzienus par jebko citu, kas nav mūzika, tad lielai sabiedrības daļai ir tāda sajūta, it kā no meža būtu iznācis staltbriedis un skaidrā latviešu valodā izteiktu savu personīgo nostāju par mežu ierīcību un mazo HES skaitu uz upēm. No vienas puses – apbrīnojami, no otras puses – galīgi nekomfortabli klausītājiem. Ko lai tam staltbriedim tagad atbild? Un, ja nu vēl iznāk mežacūka pastāstīt par savu pieredzi Āfrikas cūku mēra pārslimošanā, pret ko nav izstrādāta vakcīna? Mums būs jāklausās, kā cūka runā?!

Divu pianistu nostājas ir uzskatāmi atšķirīgas: Šimkus ir gatavs runāt ar valdību par vīrusa ierobežojumiem un pamatot savu nostāju, kamēr Pavļuts neizskatās spējīgs runāt ar to sabiedrības daļu, kuras balsi negaidītā kārtā izpaudis Šimkus.

Ne reizi vien atsevišķi valdības pārstāvji konstatējuši, ka problēmas ir komunikācijā (tātad to paši apzinās), un mēģinājuši tajā ieviest izmaiņas. Vienīgā nelaime: vakcinācijas reklāma kļūst arvien trulāka, uzkrītošāka un vienpusējāka. Sākumā visus baidīja ar vīrusa briesmām (pamatoti), tagad baida ar nevakcinēšanos. Agrāk skaidroja ierobežojumus, kad vakcīnas nebija vēl pieejamas, tagad skaidro ierobežojumus, kad cilvēki jau pamatīgi savakcinēti, un neizdara to ne vienā, ne otrā gadījumā pārliecinoši.

Agrāk mēģināja vienot sabiedrību kopīgos centienos, tagad sabiedrību ar savām nemākulīgajām kampaņām sašķeļ, nevis mēģinot nevakcinētos izprast, uzrunāt un iedrošināt, bet gan izsmejot un kauninot – un saņemot izsmieklu un kaunu pretī. Komunikācija kļūst nevis izprotošāka un iekļaujošāka, bet arvien propagandistiskāka un plakātiskāka, kas tieši pastiprina sajūtu par sarunas neiespējamību. “Var aizvest zirgu pie upes, bet nevar piespiest viņu dzert,” saka sena paruna. Bet šis ir gadījums, kad valdība dažu labu ērzeli nevar vispār līdz upei aizdabūt, jo konsekventi uzskata to par ēzeli.

Bail iedomāties, kādas būs partiju reklāmas kampaņas pēc gada…

Iepriekšēja analīze: var novērtēt, kā tā piepildījusies

https://www.pietiek.com/raksti/neatkaribas_atjaunosanas_trisdesmitgade_latvijas_politika_strauji_regrese_uz_devindesmitajiem_gadiem/

Novērtē šo rakstu:

40
14

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...