Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ražotājiem ir nepieciešama finansiāla motivācija samazināt iepakojumu un izmantot pārstrādājamu iepakojumu. Ir jāveicina pārstrādātu materiālu izmantošana un jāpadara neizdevīga atkritumu apglabāšana. Šķiet pašsaprotami, vai ne? Diemžēl pašlaik valdība nesaprotamu iemeslu dēļ bremzē jau ar visām iesaistītajām pusēm apspriestu likumprojektu un dod priekšroku no iedzīvotāju kabatām katru gadu maksāt ES 15 miljonus par nepārstrādātu plastmasas iepakojumu.

Lai cik konteinerus atkritumu dalītai vākšanai mēs izvietotu Rīgā, ar papildu šķirošanas iespējām vien mēs plastmasas iepakojuma problēmu neatrisināsim.

Atkritumu samazināšanas un pārstrādes ķēdē ir citi posmi, kur ir steidzami nepieciešami uzlabojumi. Viens no labākajiem rīkiem valdības rokās ir Dabas resursu nodoklis (DRN). Šā nodokļa mērķis piesārņojošākas darbības padarīt ekonomiski neizdevīgas – preces ietekmi uz vidi iekļaut tās cenā, tā vietā, lai to ignorētu un noveltu uz kādu citu. Tātad, piemēram, piemērojot lielākas nodokļa likmes nepārstrādājamam iepakojumam, mēs veicinām pārstrādājama iepakojuma izmantošanu, kas savukārt samazina to nepārstrādājamo atkritumu apjomu, kas nonāk atkritumu poligonos.

Pirms vairāk nekā pusgada Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rīkoja ievērojamu DRN likuma grozījumu apspriešanu. Visi piekrita: piedāvātie grozījumi būtu liels solis atkritumu sistēmas uzlabošanā un veicinātu loģiskākas sistēmas izveidi – sistēmu, kurā viss plastmasas iepakojums netiek uzskatīts par līdzvērtīgu un ražotāji tiek motivēti izmantot iepakojumu atbildīgi un izmantot pārstrādājamu iepakojumu.

Tad nāca pārsteigums: likumprojekta jaunajā versijā, ko VARAM publicēja šā gada martā, no 14 sākotnējām lappusēm palikušas piecas – lielākoties tehniski grozījumi. Pamatojums, kāpēc ir izņemtas jau apspriestas izmaiņas, kas ir saņēmušas piekrišanu gan no vides organizācijām, gan no nozares pārstāvjiem, netika sniegts. Vēlos uzsvērt tikai četras labas lietas, kas ir pazudušas, atstājot ārpusē arī tādus svarīgus jautājumus kā, piemēram, tekstilatkritumus.

Par nepārstrādātu plastmasu 15 miljonus joprojām maksāsim visi

No 2021. gada ES valstīm ir jāveic maksājumi ES budžetā par nepārstrādātu plastmasas iepakojumu – 0,80 EUR par katru kilogramu, Latvijas gadījumā šī summa sastāda vairāk nekā 20 miljonus eiro. ES pagaidām Latvijai ir piešķīrusi atlaidi, līdz ar to gadā maksājam tikai 15 miljonus eiro.

Būtu tikai loģiski šīs izmaksas uzlikt uz to ražotāju pleciem, kuru izmantotais iepakojums netiek pārstrādāts. Lai gan DRN likuma grozījumos bija paredzēts šo noteikt maksu – 0,90 eiro par katru kilogramu plastmasas iepakojuma, kas nonāk atkritumu poligonos, valdība ir izvēlējusies citu ceļu un acīmredzot joprojām vēlas šo summu maksāt no kopējā valsts budžeta.

Vēlos saprast – kāds ir pamatojums šādai izvēlei? Kāpēc šādi izdevumi būtu jāsedz no valsts budžeta? Ražotājiem ir zemāka motivācijas domāt par iepakojuma uzlabošanu, bet valsts budžetā ir par 15 miljoniem mazāk. Ja šādi līdzekļi – 15 miljoni gadā – tiktu ieguldīti pārstrādājamībā, pārstrādē un iedzīvotāju izglītošanā, mūsu atkritumu statistika būtu krietni labāka.

Atbrīvojums no DRN joprojām varēs tikt piemērots visam iepakojumam

Sākotnējā grozījumu versijā tika noteikts, ka atbrīvojumu no nodokļa samaksas nepiemēros iepakojumam no plastmasas un kompozīta materiāliem, kura materiāla īpašības neļauj to pārstrādāt vai kas nesatur pārstrādātu plastmasu vismaz 25% apmērā. Šis punkts padarītu ekonomiski neizdevīgāku nepārstrādājamu plastmasas iepakojumu.

Šobrīd arī nepārstrādājams iepakojums tiek iekļauts ražotāja paplašinātās atbildības sistēmās, tādējādi ievērojami samazinot izmaksas ražotājam, bet apgrūtinot pārstrādes mērķu sasniegšanu. Ražotājam ir vienalga, vai viņa iepakojums ir pārstrādājams – izmaksas no tā nemainās. Liela daļa ražotāju pat nespētu pateikt, kas ar viņu iepakojumu notiek pēc iemešanas konteinerā. Lai gan Latvijā joprojām nepastāv pārstrādājama iepakojuma definīcija, šāds punkts DRN likumā varētu tikt iekļauts jau tagad.

Nepietiek iepakojumu sašķirot. Mums ir jāveido tirgus pārstrādātai plastmasai. Iepakojums, kas satur pārstrādātu plastmasu, lielākoties ir dārgāks nekā iepakojums no jaunas plastmasas. Tagad uzņēmumu motivācija izmantot pārstrādātu plastmasu saturošu iepakojumu balstās lielākoties uz labu gribu un iespēju izcelties tirgū. Pārstrādātas plastmasas izmantošana būtu jāveicina pat vēl vairāk, bet pašlaik DRN likumā iepakojums, kas satur pārstrādātu plastmasu, tiek uzskatīts par absolūti līdzvērtīgu iepakojumam no jaunas plastmasas.

Dzērienu un ēdiena kartona iepakojuma no kompozīta kartona izejmateriāliem (tetrapakas) pārstrāde ir kļuvusi tikai nedaudz izdevīgāka

Rīgā šo iepakojuma tipu var šķirot. Par iespējām to šķirot citās Latvijas vietās jautā savam atkritumu apsaimniekotājam. Šādu iepakojumu pārstrāde turas mata galā. Tā balansē uz neizdevīguma robežas: daļa apsaimniekotāju nevar savākt pietiekamus apjomus, un pietiek pat ar nelielām izmaiņām cenās, lai to pārstrādei vairs nebūtu ekonomiskas jēgas.

Visi mūsu kvadrātveida dzērienu un ēdienu iepakojumi sastāv no vairākiem materiāliem, lielākoties kartona, plastmasas un alumīnija. Kā lai šim iepakojumam piemēro DRN? Līdz šim tas tika darīts, balstoties uz lielāko iepakojuma daļu – visbiežāk kartonu. Tātad, lai gan šie iepakojumi satur apmēram 20% – 30% plastmasas, no DRN likuma skata punkta tie bija līdzvērtīgi papīra kastītei.

Septembrī piedāvātajā versijā tika piedāvāts izveidot atsevišķu likmi dzērienu un ēdienu multislāņu iepakojumam, nosakot to līdzvērtīgu plastmasas iepakojuma DRN likmei. Tas ļautu atviegloti uzelpot un pateikt, ka šo iepakojumu pārstrādāt ir jēga. Šobrīd piedāvātajā versijā tiek atstāts vidusceļš – DRN tiek aprēķināts katram slānim atsevišķi. DRN likme konkrētajam iepakojumam būs atkarīga no tā sastāva.

Kopējais ir lielāks nekā daļu summa. No pārstrādes viedokļa kopā salīmēts kartons, plastmasa un metāls ir krietni sarežģītāk apstrādājams materiāls nekā no viena materiāla izgatavots iepakojums. Arī Zero Waste Europe un Eunomia pētījums liecina, ka šobrīd tiek pārstrādāta tikai šo iepakojumu kartona komponente.

Nav skaidra DRN likme par atkritumu apglabāšanu nākotnē

Ja septembrī apspriestajā versijā tika noteikta DRN likme atkritumu apglabāšanai 2024. gadā, šobrīd tā no likumprojekta ir izņemta. Ņemot vērā, cik lēna un smaga ir DRN likuma grozīšana, šis ir ļoti pārsteidzošs lēmums. Tātad apglabāšanas izmaksu nākotne ir nezināma un nevar tikt izmantota biznesa lēmumu pieņemšanai.

Viena no lietām, ko esmu dzirdējusi praktiski katrā sarunā ar uzņēmumiem, ir vēlme pēc skaidras nākotnes vīzijas iepakojuma un atkritumu jautājumos, taču nav skaidrs pat tāds sistēmas pamats kā atkritumu apglabāšanas likme.

Aicinu atbildīgo ministriju un pēc tam arī Saeimas deputātus sadzirdēt manu un citu iesaistīto pušu aicinājumus un komisiju sēdēs iekļaut atkārtoti vismaz šos punktus:

Iemaksas ES budžetā par nepārstrādāto plastmasas iepakojumu nedrīkst tikt segtas no valsts budžeta. Tās ir jāsedz ražotājiem.

DRN likumā jāierobežo iepakojumi, kas var iegūt atbrīvojumu no DRN. Ja iepakojums netiek pieņemts pārstrādei, par to ir jāmaksā pilnā DRN summa.

Kompozīta kartona iepakojuma DRN jāveicina šī iepakojuma dalīta vākšana un pārstrāde

DRN likme atkritumu apglabāšanai 2024. gadā ir jāizsludina laikus.

No jau apspriestā likumprojekta izņemtās normas ir pretrunā ar ES noteikto mērķu sasniegšanu un paralizē progresu atkritumu apsaimniekošanā. Nepieņemt šīs normas ir īstermiņa domāšana, kas pasliktina ne tikai apkārtējās vides stāvokli, bet arī Latvijas budžeta situāciju.

Novērtē šo rakstu:

26
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Lai arī Latvija kā laicīga valsts ir reliģiski neitrāla un garantē reliģijas brīvību, tā respektē sabiedrības vērtības, kas veido mūsu identitāti (un tas nekas, ka jūs nesaprotat, ko es te saku)

FotoAglyunīši! Svātceļnīki! Meilī draugi! Maņ ir eistyna prīca byut otkon kūpā ar jiusim Aglyunā. Sirsneigi sveicīni itymūs skaistajūs i īdvasmojušūs svātkūs!
Lasīt visu...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...