Četras dienas pēc ziņām par apsūdzības uzrādīšanu „Tet” Gulbis meties glābt mantu ar laulību līguma palīdzību
PIETIEK09.11.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Četras dienas pēc tam, kad atklātībā nonāca ziņas par apsūdzības uzrādīšanu SIA Tet (iepriekš Lattelecom) valdes priekšsēdētājam Jurim Gulbim, viņš meties glābt ģimenes mantu ar laulību līguma palīdzību.
Kā rāda Lursoft datu bāze, 29. oktobrī – četras dienas pēc šo ziņu parādīšanās medijos – Juris un Dace Gulbji noslēguši laulāto mantisko attiecību līgumu, kas vēl pēc piecām dienām – 4. novembrī ir ticis oficiāli reģistrēts.
Noslēgts mantas „glābšanas” gadījumiem klasisks līgums par laulāto mantas šķirtību, nosakot, ka „mantas šķirtība attiecas uz katra laulātā jebkuru īpašumā esošo mantu - manta, kas iegūta viņu laulības laikā, uz kāda no laulāto vārda, pēc šī līguma noslēgšanas paliek katra tā laulātā īpašumā, uz kura vārda tā reģistrēta bankās vai publiskās reģistra iestādēs - Zemesgrāmatā, Ceļu satiksmes drošības direkcijā, Komercreģistrā vai citās iestādēs, kā Latvijā, tā ārpus tās”.
Kā zināms, 25. oktobrī parādījās ziņas, ka prokuratūra J. Gulbim un vēl četrām personām ir uzrādījusi apsūdzības par iespējamu līdzdalību krāpšanā digitālās televīzijas ieviešanā, SIA Tet nodarītos zaudējumus vērtējot vairāk nekā 7,58 miljonu eiro apmērā.
Prokuratūras viedoklis ir – J. Gulbis izmantojis tagadējā Tet īpašnieku un padomes uzticību, lai nepamatoti un noziedzīgi iesaistītu digitālās televīzijas projektā uzņēmumu Hannu Digital – bēdīgi slavenās kompānijas Kempmayer tiesību pārņēmēju.
Pats J. Gulbis apgalvo, ka apsūdzības neesot pamatotas, taču, kā redzams, sekojot Mārtiņa Bondara pēdās, drošības pēc tomēr veicis priekšdarbus, lai notiesājoša sprieduma gadījumā vismaz daļa ģimenes mantas paliktu neskarta.
Tiesa, ir apšaubāmi, vai šāda metode var palīdzēt, ņemot vērā, ka laulību līgums noslēgts jau pēc apsūdzību uzrādīšanas.
Seko mums 
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
