Cenšoties izdabāt Stukānam, jaunajam ģenerālprokuroram tiek sagatavota papildu „silīte”
Pietiek lasītājs18.11.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ļoti klusiņi, bez „nevajadzīgas ažiotāžas” Tieslietu padome 16. novembrī ir pieņēmusi lēmumu, kas līdz ar papildu „silītes” nodrošināšanu jaunajam ģenerālprokuroram Jurim Stukānam iecirtīs robu jau tā aizvien plānākajos valsts budžeta līdzekļos.
Lēmums ir šāds:
„Atbalsta priekšlikumu ģenerālprokurora algas aprēķinā ņemt vērā tiesneša amata stāžu
Tieslietu padome atzina par pamatotu Saeimas deputātu grupas priekšlikumu novērst diskriminējošo regulējumu, nosakot ģenerālprokuroram atalgojumu atkarībā no tā, vai persona iepriekš bijusi prokurors vai tiesnesis.
Saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu gan tiesnesis, gan prokurors, nostrādājot noteiktu laiku, papildu mēnešalgai saņem piemaksu par amatā nostrādāto laiku – par 10 amatā nostrādātiem gadiem piemaksa ir 10%.
Prokuratūras likums paredz iespēju par ģenerālprokuroru kļūt tiesnesim ar tādu darba stāžu, kas dod tiesības saņemt piemaksu, strādājot par tiesnesi. Taču, tiesnesim kļūstot par ģenerālprokuroru, tiesneša amatā nopelnīto piemaksu nemaksā, savukārt, ja par ģenerālprokuroru kļūst prokurors, viņam izdienas piemaksu maksā.
Tieslietu padome piekrita, ka ģenerālprokuroram piemaksa par darba stāžu tiktu ietverta mēnešalgā, līdz ar to nodrošinot vienādu attieksmi, neatkarīgi no tā, vai persona iepriekš bijusi tiesnesis vai prokurors.
Savukārt ģenerālprokurora priekšlikumu par prokurora palīga amata pārcelšanu uz augstāku amatu saimi vienotajā atalgojuma sistēmā Tieslietu padome skatīs pēc plašākas informācijas apkopošanas un analīzes.”
Ko tas nozīmē? Pavisam vienkāršu lietu – paslēpusies „biedru grupa” ir nolēmusi (visticamākais, uz abpusēji izdevīgiem nosacījumiem un, kā parasti saka, pēc iepriekšējas vienošanās) „piebarot” jauno ģenerālprokuroru. Jautājums tikai, kā precīzi tiks noformulēta jaunā norma un vai tā gadījumā neattieksies ne tikai uz ģenerālprokuroru vien. Un kāpēc gan ne – treknie runči, kas par to lemj, dala ne jau savu, bet nodokļu maksātāju naudu, savukārt dividendes gan iekasēs paši.
Seko mums 
Mūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu. Valsts finansējumu kultūras projektiem VKKF savos izsludinātajos konkursos sadala atbilstoši katras nozares ekspertu komisijas slēdzienam – VKKF padome pieņem lēmumu, balstoties uz šiem ekspertu ieteikumiem. Un tiesa lēmusi, ka konkrētais padomes lēmums par finansējuma nepiešķiršanu mūzikas un mākslas attīstības fondam “Balsis” ir prettiesisks.
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
