Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

04.02.2015. Valmierā, Vidzemes Augstskolā notika ekspertu diskusija, kuras vāji afišētais mērķis bija pārliecināt sabiedrību, ka Latvijā mežs jācērt pusotru reizi vairāk, kas ne tikai raisa ekoloģisko katastrofu, bet arī apdraud Latvijas ekonomiku. To visu varēja vērot tiešraidē. Jau iepriekš paldies par ieteikumiem draugiem, šī ir mūsu kopīga problēma!

Koksnes cenas vajadzētu "nomest 10, pat vairāk eiro"?

Pēc skaistām un, spriežot pēc gramatiskajām kļūdām, privātam prezentācijām ar šķietami izciliem datiem un salīdzinājumu ar citām Eiropas valstīm tika uzdots jautājums LKF izpilddirektoram Kristapam Klausam: „Kāds ir plāns koksnes iepirkuma cenu paaugstināšanai?” Uz ko sekoja atbilde, ka „Mums vajadzētu nomest 10, pat vairāk eiro". Un tas ne tikai lika izgaist skaistu datu ilūzijai, bet pievērsa uzmanību maz pārrunātajai niansei par meža izzāģēšanas daudzumu, kas vistiešāk apdraud privātu mežu īpašniekus, Latvijas ekonomiku un ekoloģiju.

Palielinot preces daudzumu, vienmēr kritīs vērtība!

Pie maz afišētas, bet tagad saprotams, pašas svarīgas nianses pieder vēlme pārliecināt sabiedrību mežu cirst vairāk, proti, no 11, 5 miljoniem kubikmetru uz 17 milj. kubikmetru. Ja 17 : 11.5 ~ 1,47 – sanāk teju pusotru reizi lielāks daudzums, kuru aizpildīs „Latvijas Valsts meži”, kuru pārstāvis arī bija uz apspriešanu un izteica velmi pāriet uz tirgus cenām, kuras nenoteiktu valsts, kas sākumā šķiet nevainīgi.

Vēl pamatskolā māca, ka preces daudzums ietekmē cenu, jo vairāk preces, jo zemāka cena un otrādi, jo mazāk preces, jo lielāka cena. Lai gūtu skaidrību no sekojošajiem jautājumiem, salieciet kopā K. Klausa atbildi par augstām cenām, cērtama daudzuma mākslīgu palielināšanu un uzņēmumu „Latvijas Valsts meži”, kam pieder aptuveni 50% Latvijas mežu!

Kur garantija, ka valsts ekonomika paliks stabila, ja palielinās cērtamo koku daudzumu?

Vai privāto mežu īpašnieki varēs atļauties oficiāli nolīgt mežstrādniekus, ja kritīs cena?

Vai privāto meža īpašniekiem vispār atmaksāsies zāģēt kokus, ja cenas būs par 10 € zemākas?

Vai ir aprēķināti valsts zaudējumi, ņemot vērā, ka nodoklis nav likme, bet procents un cena koksnei var kristies par 10 €?

Skaidra lieta, ka cenu kritums izdevīgs tikai koksnes pārstrādātājiem no ārzemēm.

Latvijai pilnākās lielāka CO2 kvota!

Šaubas rada koksnes pārstrādātāju arguments cērtama apjoma palielināšanai, proti, daudz koku jau pūst un tie jānozāģē. Kopš kura laika, piemēram, mēbeļu ražotājus interesē sapuvuši koki? Acīmredzami runa iet par veseliem kokiem, un tas nozīmē, ka Latvijai ir daudz lielāks skābekļa ražošanas un CO2 pārstrādes potenciāls, kas norāda, ka Latvijai piesākās lielāka CO2 kvota, kuru Latvija nav spējīga iztērēt un to pārdod.

Iegūtie līdzekļi no CO2 kvotām pilnībā nonāk valsts kasē, saudzējot dabu un katra Latvijas iedzīvotāja ekonomisko drošību!

Mītiskie eksperti, mītiskie argumenti, jeb jautrība.

Tika pamanīta arī pozitīva - uzjautrinoša lieta. Jautrību radīja Swedbank galvenā ekonomista ķermeņa valoda (nekontrolēti žesti, kuri pārņem cilvēku brīdī, kad viņš mēģina slēpt informāciju un melot), ar kuru viņš pasniedza Swedbank prezentāciju. Reti kad var ar jautrību vērot prezentācijas, un šī bija tā reize, kad eksperts izvairās no atbildības par saviem datiem.

Tāpat jautrību radīja iespēja vērot, kā eksperts izvairās parādīt vienā lapā Eiropas un Krievijas ekonomikas attīstības grafikus, kuru dinamika bija pat ļoti līdzīga gan pēc gadiem, gan pēc attīstības. Taču nepilnības grafikos nav svarīgas, svarīgi, ka mums jācērt vairāk, jo Eiropas Centrālā banka piezīmēs vairāk naudas, eiro kritīsies līdz dolāra vērtībai (1:1) un kredītus varēs ņemt lētāk. Par atdošanu runas nebija.

Kāds sakars Latvijas mežiem ar Ukrainas konfliktu? Eiropas Centrālā banka ir tā, kas piezīmē klāt naudu, proti, palielina daudzumu, samazinot vērtību, un tas ir tas, no kā baidījās un citus mēģināja pasargāt patiesie eiroskeptiķi! Un te joki mazi.

Jāpiebilst, ka Swedbank, jeb postHansabanka pieder zviedriem, tas nav Latvijas uzņēmums, un pagājušajā gadu desmitniekā šis uzņēmums aktīvi piedalījās Latvijas nekustāmu īpašumu tirgus pārkarsēšanā.

Sausais atlikums par meža cērtama daudzuma palielinājuma ieceri

Eksperti izvairās no atbildības par saviem datiem.

Trūkst Eiropas Komisijas komentāru par šo ieceri.

Trūkst garantēts saraksts par valsts līdzekļu ieguvi.

Trūkst precīzs saraksts ar summām, cik iegūs valsts nozares no valsts gūtajiem ienākumiem.

Trūkst pārliecības, ka šī iecere neapdraud privātu mežu īpašniekus un ekoloģiju Latvijā.

Trūkst kompetentu ekspertu atzinuma ar atbildību par sniegtajiem datiem.

Trūkst ticamības tam, ka meža resurss jāpalielina tieši tad, kad krītas naudas (€) vērtība.

Trūkst pārliecības, ka šis nav kārtējais ārzemnieku peļņas triks, kurš neiet cauri viņu valstīs.

Jums pēc izlasītā arī radās jautājumi līdzīgi tiem, kas seko zemāk?

Varbūt Raitim Kononovam taisnība, ka „DP nodarbojas ar izspiešanu, jumtošanu un atbalsta kontrabandu” un viņiem nav laika ķerties klāt Eiropas uzņēmumu haizivīm, kas  grasās atkal „nogāzt” Latvijas ekonomiku?

Varbūt tikai sakritība, ka Juta Strīķe ir KNAB strīdu epicentrā katras valsts krīzes priekšvakarā, kad ir nepieciešama iestādes saliedētība, lai izvērtētu amatpersonu saikni ar ārzemju uzņēmumiem?

Sargiet sevi, lai varētu nosargāt valsti! 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...