Iesaki rakstu: 
Lai arī Valsts drošības komiteja (VDK) tika likvidēta 1991. gada 3. decembrī, tomēr šīs iestādes iedibinātā kultūra un metodes dzīvo vēl aizvien. 1954. gadā VDK tika dibināta 4. pārvalde - cīņai ar pretpadomju elementiem. Šīs pārvaldes metodes, īpaši vajāšanas un iebiedēšanas metodes, ir Rīgas Centrālcietuma amatpersonu (daudzu, ne visu) ikdienā veicamo amata pienākumu sarakstā.
Rīgas Centrālcietuma Uzraudzības daļā strādā Vidvuds Rečs (attēlā). Šī amatpersona, ikdienā veicot amata pienākumus, pielieto vairākas no VDK izstrādātām metodēm (ne tikai attiecībā pret ieslodzītajiem, bet arī pret darba kolēģiem) - iebiedēšana, apzināta maldināšana, šantāža, apmelošana, aizliegtu priekšmetu piemešana nolūkā tos izņemt un šantažēt personu, vervēšana, t.i., pielietojot šantāžu, liek vākt informāciju par citiem un nodot to viņam.
Tiek pielietots psiholoģiskais terors attiecībā pret personām, kuras atļaujas kaut ko iebilst vai pat uzrakstīt. Šis terors izpaužas gan kā iebiedēšana un vajāšana, gan it kā likumīgu metožu pielietošana savtīgos (biezi vien atriebības vadītos) nolūkos. Piemēram, intensīva un regulāra personas un tās mantu pārmeklēšana (neapšaubāmi ir arī gadījumi, kad to prasa drošības apsvērumi) bez pamatota iemesla, tādējādi radot personai regulāras neērtības un veicinot bezspēcības un mazvērtības sajūtu.
Piemērs nav izsmeļošs, bet gan ilustratīvs. Šādi V. Rečs rīkojas ikdienā, un tie nav viens, divi vai pieci gadījumi. Šā gada 3. augustā minētā amatpersona darbā ieradās 6:15, kaut arī darbs sākas 8:00, un mērķtiecīgi devās uz 5. korpusa 3. vienību (kuras ieslodzītie bija uzrakstījuši sūdzības par šīs amatpersonas rīcību) nolūkā atriebties par sūdzībām.
Rezultātā tika sastādīti vairāki ziņojumi par nepareizi saklātām gultām, vizītkartes nepiestiprināšanu pie apģērba cilvēkam, kurš mazgājās, jo nesen bija pamodies, un tikai tādēļ nebija uzlicis vizītkarti. Kaut arī pārkāpumi nav smagi, tomēr tas tiek darīts, jo arī nebūtisks ziņojums var būt iemesls augstākas pakāpes nepiešķiršanai un būtiski kavēt ieslodzītā iespēju atbrīvoties pirms termiņa.
Šajā pat dienā, atriebības vadīts, V. Rečs saviem kolēģiem norādīja, ka esot informācija, ka minētie ieslodzītie (kuri rakstīja sūdzības) glabā narkotikas (kuras protams netika atrastas), un kopā ar kolēģiem devās veikt 4 stundu vienas kameras kratīšanu, kuras laikā tika izvandīts un salauzts kameras aprīkojums.
Nolūkā parādīt varu un radīt vēl lielākas neērtības V. Rečs izņēma - it kā uz pārbaudi - personīgo tehniku. Pārbaudes laikā nekas atrasts netika. Šādi V. Rečs rīkojās arī nākamajā dienā, t.i. 4. augustā veica atkārtotu kratīšanu un tehnikas izņemšanu. Papildus no nosūtītās bildes redzams, ka V. Rečs nekautrējas lietot telefonu darba laikā, bet ne darba vajadzībām.
24. jūlijā ieslodzītajam, kurš arī bija sūdzējies par V. Reča rīcību, tika izņemts radio uz pārbaudi, ieslodzītajam kategoriski tika paziņots, ka vai nu jāziņo un jāsadarbojas ar V. Reču, vai arī radio tiks atrasts aizliegts priekšmets. Ieslodzītais no sadarbības atteicās. Radio tika atvērts, un tajā atradās ielodēts rūteris.
Jānorāda, ka pārbaudes gaitā konstatēts, ka ieslodzītajam apzināti izsniegts cits radio (cits modelis, krāsa, dizains un sērijas numurs), t.i. ne tas, ko radinieki pienesumā bija nodevuši. Un arī konstatēts, ka aizsargplombes (speciālas uzlīmes) līdz radio atvēršanai, ko veica V. Rečs, nebija bojātas t.i. nevar atvērt radio tās nesabojājot. Līdz ar to saprotams, ka, kopš ieslodzītajam radio tika izsniegts, tas nav bijis atvērts. Turklāt rūteris bija ielodēts, ko kameras apstākļos nav iespējams izdarīt.
Pārkāpums tika konstatēts vien dažas dienas, pirms ieslodzītajam bija jādodas uz izvērtēšanas komisiju, kur tiktu lemts jautājums par augstākās pakāpes piešķiršanu. Lēmums sakarā ar pārkāpuma konstatēšanu bija negatīvs ieslodzītajam. Jāpiebilst, ka ieslodzītajam šis bija pirmais šāda veida pārkāpums. Būtu ieslodzītais piekritis sadarbībai ar V. Reču, pārkāpums netiktu konstatēts.
Kā jau minēju, šādas situācijas ar V. Reča dalību notiek bieži, taču sūdzības par šīs amatpersonas nelikumībām tiek izskatītas virspusēji un pavirši. Iespējams, pie vainas šīs amatpersonas tēvs, kurš visādi cenšas atbalstīt dēla karjeras izaugsmi. Tomēr šāda nesodāmība rada visatļautību...
Seko mums 
Lielais teātra biznesmenis Juris Žagars un viņa draugs vanabī Krišjānis Barons no Staļina prēmijas laureāta Smiļģa Dailes teātra var jau sākt gatavoties kārtējai lielajai tiesas prāvai.
Šoreiz izstāstīšu gandrīz pasaku. Ne gluži par meža zvēriem, bet par meža dīvainīšiem gan. Reiz kādā mežā, kurš sastāvēja no trim priedēm, bija apmaldījušās ļoti īpatnējas būtnes. Viņus vadīja fanātiska pārliecība par savu uzskatu nekļūdību, izredzētību un nesodāmību. Lielākajai daļai cilvēku viņu runas likās dīvainas un pat smieklīgas, jo viņi uzstāja, ka vīrietis drīkst precēt vīrieti, ka teikt patiesību ir naida runa, ka dzimums un tautība ir tikai sociāls konstrukts, izdomājums.
Partiju apvienības Jaunā Vienotība un partijas Vienotība valdes, kā arī Saeimā pārstāvētā frakcija vienbalsīgi atbalsta Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa iniciēto sarunu uzsākšanu par iespējamu koalīcijas paplašināšanu.
Kā tā varēja būt, ka no partijas "Jaunā konservatīvā partija" (vēlāk "Konservatīvie") par izglītības un zinātnes (!) ministru bija cilvēks, kas tagad savā socmediju kontā vicina varavīksnes karogu?
Partijas “Gods kalpot Rīgai” valde, kuras sastāvā esmu es un arī pašvaldības deputāti, pieprasām nekavējoties no Rīgas Rātsnama noņemt izkārto varavīksnes krāsu karogu, kas simbolizē atbalstu “PRAIDA” un “LGTB” kopienai. Šī karoga izkāršana neatbilst noteiktajiem normatīviem par valsts karogu izkāršanu pie sabiedriskām ēkām, un šis lēmums nav debatēts un atbalstīts kādā no Rīgas domes sēdēm.
Policijas nolaidība, nenovēršot vīrieša īstenotu jaunas sievietes vajāšanu, apdraudēšanu un galu galā – nonāvēšanu, ir atgriezusi publiskajā telpā jautājumu par Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (turpmāk – Stambulas konvencijas) ratifikāciju. Latvijas valdība šo konvenciju parakstīja jau 2016. gadā, tomēr šādai rīcībai ir tikai politisks, bet ne juridisks spēks. Lai konvencija taptu patiešām saistoša, nepieciešama parlamenta rīcība ratifikācijas veidā, kam jau septiņus gadus pietrūkst deputātu vairākuma.
Tas, protams, ir simboliski, ka Latvijas Saeima nolēmua vēlēt Latvijas prezidentu 31. maijā – Pasaules dienā bez tabakas (World No Tobacco Day).
Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija uzskata, ka šajā saspringtajā ģeopolitiskajā situācijā, kāda valda pasaulē, nav īstais laiks, kad Latvija var ļauties eksperimentiem valsts prezidenta izvēlē, tāpēc balsojumā par valsts prezidentu deputāti atbalstīja ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, kuram ir visatbilstošākā pieredze un zināšanas šodienas apstākļiem.
Kurta Vonnegūta romānā "Kaķa šūpulis" var atrast Bokonona dziesmiņu, kas ir gana dziļdomīga: Žūpa, kas parkā uz soliņa dzied, Mednieks, kas tīģeru medībās iet, Ķīniešu zobārsts, Angļu karaliene Ir mezgliņi, ko viens pavediens sien. Smalks, smalks pavediens – Tik dažādi ļaudis, bet kamoliņš viens.
