Caur Olšteina šķeltniekiem cenšas panākt iekšlietu un ekonomikas ministra nomaiņu
PIETIEK17.10.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Par spīti Valsts prezidenta Andra Bērziņa publiski paustajām bažām, ka izvēlētais valdības koalīcijas modelis ir parādījis savu neprognozējamību, premjers Valdis Dombrovskis turpina centienus vienoties par sešu no Zatlera reformu partijas (ZRP) aizgājušo deputātu atbalstu jaunajai valdībai. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, ko snieguši premjeram tuvi avoti Vienotībā, šķeltnieku vadītājs Klāvs Olšteins izrādījis interesi ietekmēt iekšlietu un ekonomikas ministru kandidatūras. Neoficiāli tas tiek saistīts ar aiz Olšteina stāvošu ietekmīgu uzņēmēju interesēm. Avoti, kas saistīti ar šiem uzņēmējiem tuvām aprindām, Pietiek neoficiāli norāda, ka viņu interešu lokā ir arī Finanšu ministrija un Satiksmes ministrija.
Pirmdien, kad izgāzās mēģinājums Saeimas spīkera amatā ievēlēt Valdi Zatleru, aktualitāti ir zaudējusi panāktā vienošanās starp un Vienotību un ZRP, ka pēdējai līdz trešdienas rītam jāatrod kopsaucējs ar sešiem no tās aizgājušajiem Saeimas deputātiem. Kompromiss paredzēja, ka seši šķeltnieki kopā ar ZRP uzņemas solidāru atbildību par vienu no ZRP iedalītajām ministrijām. Citiem vārdiem, tas nozīmētu šķeltnieku tiesības noraidīt kādu no ZRP izvirzītajiem ministra kandidātiem.
Šķeltnieku grupas līderis Klāvs Olšteins pirmdien nebija paudis konkrētu priekšlikumu, par kuru no ministrijām varētu būt runa. Tomēr, pēc premjeram Dombrovskim tuvu stāvošu avotu sniegtās informācijas, Olšteins pirmdien izrādījis interesi ietekmēt Iekšlietu ministrijas (IeM) un Ekonomikas ministrijas (EM) nākamo vadību. Runa ir par ZRP iekšlietu ministra kandidāta Riharda Kozlovska nomaiņu, kurš, pēc Pietiek informācijas, neapmierina par ZRP pelēko kardinālu dēvēto apsardzes firmas TM security īpašnieku Mārtiņu Tenbergu. Ekonomikas ministra amatam no ZRP puses izvirzītais Daniels Pavļuts savukārt neapmierinot otru aiz Olšteina sarīkotās šķelšanās, iespējams, stāvošo uzņēmēju, miljonāru Uldi Mierkalnu, kura firmā jaunais politiķis vēl nesen strādājis.
Vairākiem politiķiem Vienotībā un ZRP pirmdien bija radies iespaids, ka Olšteina darbības vada kāds, kas atrodas ārpus Saeimas nama. Kādu politisko konsultāciju viducī Olšteins paziņojis, ka viņam jāapspriežas ar "saviem biedriem", pēc kā deputāts ilgstoši ar kādu runāja pa mobilo tālruni tā vietā, lai apspriestos ar turpat Saeimas namā esošajiem kolēģiem. Kad izgāzās mēģinājums Saeimas spīkera amatā ievēlēt Valdi Zatleru, bija redzams, ka Olšteins manāmi nervozē un intensīvi sazvanās ar kādu pa tālruni. Ja balsojums būtu izdevies, tā būtu iespēja sešiem ZRP šķeltniekiem parādīt, ka viņu balsis var garantēt valdības stabilitāti. Tāpat pirmdien radās iespaids, ka Olšteins nekontrolē visus sešus no ZRP aizgājušos kolēģus un tie, iespējams, nav informēti par viņa plāniem.
Viens no šķeltnieku sešinieka, deputāts Gunārs Rusiņš, kura līdzšinējais pamatdarbs ir bijis Tenberga firmā TM security, Pietiek pirmdien uzsvēra, ka atbalsta Riharda Kozlovska kandidatūru iekšlietu ministra amatam un uzskata viņu par piemērotāko profesionāli. Iebildes par Kozlovski no Tenberga viņš neesot dzirdējis. Tikmēr kāds avots ZRP kodolā, nepiekrītot runāt publiski, Pietiek pirmdien atzina, ka saņēmis īsziņu "no tiem, kas Olšteinu rausta diedziņos", ar jautājumu, kādēļ gan partija nevar piekāpties un nomainīt iekšlietu ministra kandidātu.
Rusiņš atzina, ka Tenbergu ir informējis par saviem plāniem izstāties no ZRP, bet noliedza, ka uz šo lēmumu būtu pamudināts. "Es Mārtiņam [Tenbergam] pateicu, ko darīšu, un viņš teica: tev pašam sava galva ir uz pleciem," sarunu atceras Rusiņš. Pietiek zināms, ka Tenbergs atbalstījis Olšteinu priekšvēlēšanu kampaņas laikā, viņam sarūpējot konsultantus. Tenbergs no intervijām presei izvairās, vēloties palikt ēnā, ko skaidro ar apsardzes biznesa specifiku, tādēļ viņa oficiālo viedokli nav izdevies iegūt. Tomēr no informētiem avotiem zināms, ka tieši ar Olšteinu un viņa partijai piesaistītajiem cilvēkiem, nevis ZRP grupu, kas Zatleram pievienojusies no kādreizējās prezidenta kancelejas, Tenbergs saistījis savu ietekmi jaunajā politiskajā spēkā. Tenbergs ar Olšteinu mācījies vienā kursā LU Juridiskajā fakultātē, tomēr vairāk kā par paziņām viņi nav kļuvuši. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, abus varētu saistīt kopīgi paziņas uzņēmēju, juristu un politiķu aprindās.
Kā otru ietekmes centru ārpus ZRP vairāki avoti norādījuši mežizstrādes firmas Pata AB īpašnieku, miljonāru Uldi Mierkalnu. Kā Mierkalna interese neoficiāli tiek minēta kontroles saglabāšana EM, kam traucētu ZRP izvirzītais ekonomikas ministra kandidāts Daniels Pavļuts. Pata AB ir uzvarējusi miljonu vērtos iepirkuma konkursos, ko rīkojis EM pārraudzībā esošais valsts uzņēmums Latvenergo. Premjeram Dombrovskim tuvu stāvoši avoti Vienotībā pirmdien norādīja, ka Olšteins izrādījis interesi ne tikai par Iekšlietu ministrijas vadību, bet arī par EM.
Olšteins ne tik sen strādājis Mierkalna firmā par juristu, cita starpā atbildot par ofšorkompāniju apkalpošanu. Mierkalns cieši saistīts arī ar Vienotības politiķiem Edgaru Jaunupu, Arti Kamparu, no Jaunā laika savulaik izslēgto Danu Titavu. Vairāki iepriekš minētie bieži redzēti vērojam sporta spēles Mierkalnam piederošajā privātajā ložā Arēnā Rīga. Savstarpēji saistīti ir arī Mierkalns un Tenbergs. Lai gan tas nav afišēts, Pietiek no informētiem avotiem zināms, ka TM security sniedz apsardzes pakalpojumus Mierkalnam, kurš saskāries ar dzīvības draudiem, ņemot vērā biznesa vidi Krievijā, kur Pata AB uzsākusi darbību.
Līdztekus tam kā reālākais valdības koalīcijas variants, ja neizdodas apliecināt Vienotības, ZRP, Nacionālās apvienības un sešu ZRP šķeltnieku koalīcijas rīcībspēju, tiek apspriesta valdība ar Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) līdzdalību. Šādu iespēju pirmdien beidzot publiski atzina arī Dombrovskis. Vienotības politiķi Pietiek norādījuši, ka partija šādam lēmumam vēl nav nobriedusi un tas visticamāk nenāktu viegli.
Pat, ja trim labējām partijām un sešiem no ZRP aizgājušajiem šķeltniekiem otrdien beidzot izdosies nodemonstrēt vienotību un ievēlēt Saeimas spīkeres amatā Solvitu Āboltiņu, nav skaidrs, vai šādam koalīcijas modelim ar Valdi Dombrovski kā premjeru ir izredzes nonākt līdz uzticības balsojumam Saeimā. Valsts prezidents Andris Bērziņš pirmdien publiski pauda viedokli, ka šāds koalīcijas modelis ir sevi parādījis kā neprognozējamu. Politikas kuluāros izskan versijas, ka līdzšinējai valdībai vēl kādu laiku var nākties turpināt darbu.
ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis Pietiek uzsvēra, ka zaļie zemnieki otrdien nebalsos ne par Vienotības pārstāves Solvitas Āboltiņas, ne Saskaņas centra kandidāta Andreja Klementjeva apstiprināšanu parlamenta priekšsēdētāja amatā. "Tas nav mūsu karš," teica Brigmanis. ZZS neslēpj, ka vienīgā motivācija iesaistīties trīs partiju centienos ievēlēt Saeimas spīkeri viņiem būtu piedāvājums iesaistīties topošajā valdības koalīcijā. Tomēr, kā uzsvēra Brigmanis, Vienotība viņiem pašlaik nekādu piedāvājumu neesot izteikusi.
Lai gan neoficiāli bija izskanējis, ka vismaz divi Vienotības deputāti - Aleksejs Loskutovs un Andrejs Judins - varētu neatbalstīt šādu koalīciju ar ZZS, paši deputāti sarunā ar Pietiek nebija tik kategoriski. Var noprast, ka šāds lēmums par zaļo zemnieku iesaistīšanu valdībā abiem politiķiem būtu grūti pieņemams, bet ir arī šaubas, vai otra 11. Saeimas salikumā iespējamā koalīcija ar Saskaņas centra (SC) piesaisti būtu labāks variants.
Seko mums 
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
