Būvnieku nesaskaņu dēļ apdraudēts par ES līdzekļiem rekonstruēts ceļš
PIETIEK05.08.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Rekonstrukcijas darbu ģenerāluzņēmēja SIA Hochtief Solutions Balticsnesaskaņu ar apakšuzņēmēju SIA Dižcildi dēļ ir apdraudēta par Eiropas Savienības struktūrlīdzekļiem rekonstruējamā autoceļa Augšlīgatne-Skrīveri nākotne. Juridiski samaksu nesaņēmušajam apakšuzņēmējam ir tiesības aizvest no objekta tur ieklātās smiltis un šķembas, līdz ar to nopostot visus vairākus gadus veiktos rekonstrukcijas darbus, kas izmaksājuši 3,5 miljonus latu (5 miljonus eiro).
Lai gan līgums par astoņus kilometrus garu ceļa Augšlīgatne-Skrīveri rekonstrukciju tika noslēgts jau 2012.gada vasarā, darbi joprojām nav pabeigti, turklāt uzņēmums Hochtief Solutions Baltics, kas konkursa kārtībā ieguva tiesības veikt rekonstrukcijas darbus, nav norēķinājies ar apakšuzņēmēju SIA Dižcildi, kā arī nav parakstījis paveikto darbu pieņemšanas-nodošanas aktu, līdz ar to tā rīcībā nevar būt juridiski korektu dokumentu par to ceļa rekonstrukcijas laiku, kad darbus veica SIA Dižcildi.
Konkursa nolikums paredz, ka par apakšuzņēmēju ir jāinformē darbu pasūtītājs Latvijas Valsts ceļi, tomēr tas nav izdarīts. Kā liecina Pietiek rīcībā esošā SIA Dižcildi un SIA Hochtief Solutions Baltics sarakste, ģenerāluzņēmējs nenoliedz, ka rekonstrukcijas darbus 2013.gadā veica SIA Dižcildi. Tomēr ģenerāluzņēmējs atsakās parakstīt darbu pieņemšanas-nodošanas aktu, kā arī lauzis līgumu ar SIA Dižcildi, bet samaksu par padarītajiem darbiem tā arī nav veicis.
Kā Pietiek skaidroja civiltiesību jurists, kas vēlējās palikt anonīms, tā kā par darbiem nav veikta samaksa, kā arī nav pieņemšanas-nodošanas akta, darbu veicējam juridiski ir visas tiesības tur ieklāto smilti un granti vest prom, jo tas joprojām ir darba veicēju īpašums. Turklāt neesot saprotams, kādā veidā ģenerāluzņēmējs gatavojas nodot ceļu ekspluatācijā, jo par apakšuzņēmēja Dižcildi veiktajiem darbiem un to atbilstību pasūtījumam nekādas dokumentācijas nevar būt, jo darbi nav juridiski korekti pieņemti.
SIA Hochtief Solutions Baltics pārstāvis Aigars Bors Pietiek apliecināja, ka uzņēmums nav bijis apmierināts ar SIA Dižcildi veikto darbu kvalitāti, tādēļ līgums lauzts un sākta tiesvedība. Par to, kā šis strīds var ietekmēt visus ceļa rekonstrukcijas darbus un Eiropas Savienības līdzekļu piešķīrumu, viņš nezinot teikt, jo esot tikai kvalitātes menedžeris, bet par šiem jautājumiem esot jājautā uzņēmuma ģenerāldirektoram Mārtiņam Priedem. Taču publiski pieejamie Mārtiņa Priedes un Hochtief Solutions Baltics kontaktālruņi vairākas dienas pēc kārtas tiek norādīti kā nesasniedzami.
Lai gan SIA Dižcildi par iespējamiem sarežģījumiem ar ceļa Augšlīgatne-Skrīveri rekonstrukcijas darbiem brīdinājusi darbu pasūtītāju Latvijas valsts ceļi, rodas iespaids, ka valsts uzņēmumu tas nesatrauc. Kā Pietiek informēja Latvijas valsts ceļu (LVC) komunikācijas daļas vadītāja Anna Kononova, uz SIA Dižcildi brīdinājuma vēstuli uzņēmums atbildējis, ka nevar iejaukties divu uzņēmēju strīdā.
Uz Pietiek jautājumu, vai LVC ir izvērtējuši, kādus draudus šis strīds var radīt rekonstrukcijas darbiem, Kononova neatbildēja vispār, bet informēja, ka darbi autoceļa P32 Līgatne-Skrīveri posmā 28,91.-36,54. km vēl šonedēļ turpinās un tie tiks pabeigti augusta vidū.
„Ņemot vērā to, ka līguma termiņus uzņēmējs ir pārkāpis, viņam būs jānomaksā līgumsods, kura apmērs būs atkarīgs no tā, kad tiks pabeigti būvdarbi. Tāpat kā visos citos gadījumos, pirms pieņemt ekspluatācija šo būvobjektu, LVC veiks visas nepieciešamās kvalitātes pārbaudes,” uzsvēra Kononova, apliecinot, ka apakšuzņēmēja SIA Dižcildi piesaisti ģenerāluzņēmējs nav saskaņojis ar darbu pasūtītāju.
„Konkursā par šī posma remontu uzvarēja SIA Hochtief Solutions Baltics, ar kuru VAS Latvijas Valsts ceļi ir noslēgusi līgumu. Šis ir vienīgais uzņēmējs, ar kuru LVC ir līgumattiecības šī objekta saistībā. Uzņēmējs ir arī oficiāli informējis LVC par to, ka kā apakšuzņēmēju šajos būvdarbos ir apstiprinājis SIA 8 CBR," norāda LVC.
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
