Būvnieku nesaskaņu dēļ apdraudēts par ES līdzekļiem rekonstruēts ceļš
PIETIEK05.08.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Rekonstrukcijas darbu ģenerāluzņēmēja SIA Hochtief Solutions Balticsnesaskaņu ar apakšuzņēmēju SIA Dižcildi dēļ ir apdraudēta par Eiropas Savienības struktūrlīdzekļiem rekonstruējamā autoceļa Augšlīgatne-Skrīveri nākotne. Juridiski samaksu nesaņēmušajam apakšuzņēmējam ir tiesības aizvest no objekta tur ieklātās smiltis un šķembas, līdz ar to nopostot visus vairākus gadus veiktos rekonstrukcijas darbus, kas izmaksājuši 3,5 miljonus latu (5 miljonus eiro).
Lai gan līgums par astoņus kilometrus garu ceļa Augšlīgatne-Skrīveri rekonstrukciju tika noslēgts jau 2012.gada vasarā, darbi joprojām nav pabeigti, turklāt uzņēmums Hochtief Solutions Baltics, kas konkursa kārtībā ieguva tiesības veikt rekonstrukcijas darbus, nav norēķinājies ar apakšuzņēmēju SIA Dižcildi, kā arī nav parakstījis paveikto darbu pieņemšanas-nodošanas aktu, līdz ar to tā rīcībā nevar būt juridiski korektu dokumentu par to ceļa rekonstrukcijas laiku, kad darbus veica SIA Dižcildi.
Konkursa nolikums paredz, ka par apakšuzņēmēju ir jāinformē darbu pasūtītājs Latvijas Valsts ceļi, tomēr tas nav izdarīts. Kā liecina Pietiek rīcībā esošā SIA Dižcildi un SIA Hochtief Solutions Baltics sarakste, ģenerāluzņēmējs nenoliedz, ka rekonstrukcijas darbus 2013.gadā veica SIA Dižcildi. Tomēr ģenerāluzņēmējs atsakās parakstīt darbu pieņemšanas-nodošanas aktu, kā arī lauzis līgumu ar SIA Dižcildi, bet samaksu par padarītajiem darbiem tā arī nav veicis.
Kā Pietiek skaidroja civiltiesību jurists, kas vēlējās palikt anonīms, tā kā par darbiem nav veikta samaksa, kā arī nav pieņemšanas-nodošanas akta, darbu veicējam juridiski ir visas tiesības tur ieklāto smilti un granti vest prom, jo tas joprojām ir darba veicēju īpašums. Turklāt neesot saprotams, kādā veidā ģenerāluzņēmējs gatavojas nodot ceļu ekspluatācijā, jo par apakšuzņēmēja Dižcildi veiktajiem darbiem un to atbilstību pasūtījumam nekādas dokumentācijas nevar būt, jo darbi nav juridiski korekti pieņemti.
SIA Hochtief Solutions Baltics pārstāvis Aigars Bors Pietiek apliecināja, ka uzņēmums nav bijis apmierināts ar SIA Dižcildi veikto darbu kvalitāti, tādēļ līgums lauzts un sākta tiesvedība. Par to, kā šis strīds var ietekmēt visus ceļa rekonstrukcijas darbus un Eiropas Savienības līdzekļu piešķīrumu, viņš nezinot teikt, jo esot tikai kvalitātes menedžeris, bet par šiem jautājumiem esot jājautā uzņēmuma ģenerāldirektoram Mārtiņam Priedem. Taču publiski pieejamie Mārtiņa Priedes un Hochtief Solutions Baltics kontaktālruņi vairākas dienas pēc kārtas tiek norādīti kā nesasniedzami.
Lai gan SIA Dižcildi par iespējamiem sarežģījumiem ar ceļa Augšlīgatne-Skrīveri rekonstrukcijas darbiem brīdinājusi darbu pasūtītāju Latvijas valsts ceļi, rodas iespaids, ka valsts uzņēmumu tas nesatrauc. Kā Pietiek informēja Latvijas valsts ceļu (LVC) komunikācijas daļas vadītāja Anna Kononova, uz SIA Dižcildi brīdinājuma vēstuli uzņēmums atbildējis, ka nevar iejaukties divu uzņēmēju strīdā.
Uz Pietiek jautājumu, vai LVC ir izvērtējuši, kādus draudus šis strīds var radīt rekonstrukcijas darbiem, Kononova neatbildēja vispār, bet informēja, ka darbi autoceļa P32 Līgatne-Skrīveri posmā 28,91.-36,54. km vēl šonedēļ turpinās un tie tiks pabeigti augusta vidū.
„Ņemot vērā to, ka līguma termiņus uzņēmējs ir pārkāpis, viņam būs jānomaksā līgumsods, kura apmērs būs atkarīgs no tā, kad tiks pabeigti būvdarbi. Tāpat kā visos citos gadījumos, pirms pieņemt ekspluatācija šo būvobjektu, LVC veiks visas nepieciešamās kvalitātes pārbaudes,” uzsvēra Kononova, apliecinot, ka apakšuzņēmēja SIA Dižcildi piesaisti ģenerāluzņēmējs nav saskaņojis ar darbu pasūtītāju.
„Konkursā par šī posma remontu uzvarēja SIA Hochtief Solutions Baltics, ar kuru VAS Latvijas Valsts ceļi ir noslēgusi līgumu. Šis ir vienīgais uzņēmējs, ar kuru LVC ir līgumattiecības šī objekta saistībā. Uzņēmējs ir arī oficiāli informējis LVC par to, ka kā apakšuzņēmēju šajos būvdarbos ir apstiprinājis SIA 8 CBR," norāda LVC.
Seko mums 
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
Nesen man kāda pārmeta: “Tu esi latviete — kā tu vari dziedāt krieviski?” Un tas aizgāja līdz tai stadijai: „Krievs paliek krievs.” Es reti bloķēju cilvēkus, bet ar laiku nāk skaidra sapratne — ne ar visiem mums ir pa ceļam dzīvē.
Reiz kādā nelielā, bet lepnā ziemeļu valstī, ko sauca par Latviju, Jēkaba ielas namā valdīja Koalīcija. Viņu galvenais produkts nebija likumi vai reformas – tas bija Stāsts. Stāsts par to, ka viss tiek kontrolēts, ka drošība ir garantēta un ka jostas jāsavelk tikai tādēļ, lai vēlāk būtu vieglāk elpot. Taču 2026. gada sākumā šī Stāsta uzturēšanas izmaksas kļuva astronomiskas.
Lasu neskaitāmos rakstus par Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” slikto servisu, draņķīgo attieksmi, nenormāli augstajām cenām, atceltajiem lidojumiem, nespēju nolaisties plānotajā galamērķī, pārpārdotajiem reisiem un ārpus borta palikušo lidotgribētāju šausminošajiem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem.
