Būvnieku nesaskaņu dēļ apdraudēts par ES līdzekļiem rekonstruēts ceļš
PIETIEK05.08.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Rekonstrukcijas darbu ģenerāluzņēmēja SIA Hochtief Solutions Balticsnesaskaņu ar apakšuzņēmēju SIA Dižcildi dēļ ir apdraudēta par Eiropas Savienības struktūrlīdzekļiem rekonstruējamā autoceļa Augšlīgatne-Skrīveri nākotne. Juridiski samaksu nesaņēmušajam apakšuzņēmējam ir tiesības aizvest no objekta tur ieklātās smiltis un šķembas, līdz ar to nopostot visus vairākus gadus veiktos rekonstrukcijas darbus, kas izmaksājuši 3,5 miljonus latu (5 miljonus eiro).
Lai gan līgums par astoņus kilometrus garu ceļa Augšlīgatne-Skrīveri rekonstrukciju tika noslēgts jau 2012.gada vasarā, darbi joprojām nav pabeigti, turklāt uzņēmums Hochtief Solutions Baltics, kas konkursa kārtībā ieguva tiesības veikt rekonstrukcijas darbus, nav norēķinājies ar apakšuzņēmēju SIA Dižcildi, kā arī nav parakstījis paveikto darbu pieņemšanas-nodošanas aktu, līdz ar to tā rīcībā nevar būt juridiski korektu dokumentu par to ceļa rekonstrukcijas laiku, kad darbus veica SIA Dižcildi.
Konkursa nolikums paredz, ka par apakšuzņēmēju ir jāinformē darbu pasūtītājs Latvijas Valsts ceļi, tomēr tas nav izdarīts. Kā liecina Pietiek rīcībā esošā SIA Dižcildi un SIA Hochtief Solutions Baltics sarakste, ģenerāluzņēmējs nenoliedz, ka rekonstrukcijas darbus 2013.gadā veica SIA Dižcildi. Tomēr ģenerāluzņēmējs atsakās parakstīt darbu pieņemšanas-nodošanas aktu, kā arī lauzis līgumu ar SIA Dižcildi, bet samaksu par padarītajiem darbiem tā arī nav veicis.
Kā Pietiek skaidroja civiltiesību jurists, kas vēlējās palikt anonīms, tā kā par darbiem nav veikta samaksa, kā arī nav pieņemšanas-nodošanas akta, darbu veicējam juridiski ir visas tiesības tur ieklāto smilti un granti vest prom, jo tas joprojām ir darba veicēju īpašums. Turklāt neesot saprotams, kādā veidā ģenerāluzņēmējs gatavojas nodot ceļu ekspluatācijā, jo par apakšuzņēmēja Dižcildi veiktajiem darbiem un to atbilstību pasūtījumam nekādas dokumentācijas nevar būt, jo darbi nav juridiski korekti pieņemti.
SIA Hochtief Solutions Baltics pārstāvis Aigars Bors Pietiek apliecināja, ka uzņēmums nav bijis apmierināts ar SIA Dižcildi veikto darbu kvalitāti, tādēļ līgums lauzts un sākta tiesvedība. Par to, kā šis strīds var ietekmēt visus ceļa rekonstrukcijas darbus un Eiropas Savienības līdzekļu piešķīrumu, viņš nezinot teikt, jo esot tikai kvalitātes menedžeris, bet par šiem jautājumiem esot jājautā uzņēmuma ģenerāldirektoram Mārtiņam Priedem. Taču publiski pieejamie Mārtiņa Priedes un Hochtief Solutions Baltics kontaktālruņi vairākas dienas pēc kārtas tiek norādīti kā nesasniedzami.
Lai gan SIA Dižcildi par iespējamiem sarežģījumiem ar ceļa Augšlīgatne-Skrīveri rekonstrukcijas darbiem brīdinājusi darbu pasūtītāju Latvijas valsts ceļi, rodas iespaids, ka valsts uzņēmumu tas nesatrauc. Kā Pietiek informēja Latvijas valsts ceļu (LVC) komunikācijas daļas vadītāja Anna Kononova, uz SIA Dižcildi brīdinājuma vēstuli uzņēmums atbildējis, ka nevar iejaukties divu uzņēmēju strīdā.
Uz Pietiek jautājumu, vai LVC ir izvērtējuši, kādus draudus šis strīds var radīt rekonstrukcijas darbiem, Kononova neatbildēja vispār, bet informēja, ka darbi autoceļa P32 Līgatne-Skrīveri posmā 28,91.-36,54. km vēl šonedēļ turpinās un tie tiks pabeigti augusta vidū.
„Ņemot vērā to, ka līguma termiņus uzņēmējs ir pārkāpis, viņam būs jānomaksā līgumsods, kura apmērs būs atkarīgs no tā, kad tiks pabeigti būvdarbi. Tāpat kā visos citos gadījumos, pirms pieņemt ekspluatācija šo būvobjektu, LVC veiks visas nepieciešamās kvalitātes pārbaudes,” uzsvēra Kononova, apliecinot, ka apakšuzņēmēja SIA Dižcildi piesaisti ģenerāluzņēmējs nav saskaņojis ar darbu pasūtītāju.
„Konkursā par šī posma remontu uzvarēja SIA Hochtief Solutions Baltics, ar kuru VAS Latvijas Valsts ceļi ir noslēgusi līgumu. Šis ir vienīgais uzņēmējs, ar kuru LVC ir līgumattiecības šī objekta saistībā. Uzņēmējs ir arī oficiāli informējis LVC par to, ka kā apakšuzņēmēju šajos būvdarbos ir apstiprinājis SIA 8 CBR," norāda LVC.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
