Iesaki rakstu: 
Jaunā Rīgas teātra lietā tiesas uzliktam liegumam VAS “Valsts nekustamie īpašumi” slēgt līgumu par teātra būvniecības turpināšanu var būt dramatiskākas sekas, nekā sākotnēji šķiet. Liegums nav savietojams ar būvniecības līgumu dabu.
Prasot liegumu, PS “RERE BŪVE
RERE apņēmās divos gados pārbūvēt teātri par 21 miljonu eiro. Kaut arī pagājusi gandrīz puse no atvēlētā laika, ir izpildīti tikai 3% (!!!). Taču būvnieks vēlas panākt, lai tikai un vienīgi RERE būtu tiesības būvēt teātri pēc jauniem, paša izvirzītiem noteikumiem.
Galvenais trumpis ir minētais liegums. To izmantojot, RERE vēlas apiet visu publisko iepirkumu sistēmu un piespiest VNĪ maksāt vairāk, nekā nolīgts, ignorējot valsts līdzekļu izšķērdēšanas novēršanu. Tiesā RERE lūdz uzlikt VNĪ pienākumu pildīt līgumu, kura būtiskie noteikumi – termiņš un cena vairs nemaz nepastāv pašas RERE viscaur procesā pieļauto kļūdu dēļ.
Būvprojekta nepienācīga izpēte, nepatiesu apliecinājumu sniegšana un drošības pārkāpumi būvdarbu laikā ir būtiskākās. Tās novedušas pie situācijas, kad RERE finanšu aprēķins izrādījies pārāk zems un būvdarbu izpildes laiks divkāršojies. Šādā gadījumā VNĪ ir tiesības izbeigt līgumu, ne tikai pamatojoties uz pašu līgumu, bet arī saskaņā ar Civillikumā paredzēto.
Pārpludinot tiesu ar tehnisko dokumentāciju – 12 sējumiem, RERE rada ilūziju par savas prasības pamatotību, uzliekot tiesai nepateicīgu pienākumu to izvērtēt likuma noteiktajā termiņā – vienas dienas laikā.
Jau vairāk nekā pirms 100 gadiem civiltiesību klasiķis Vladimirs Bukovskis norādīja, ka uzņēmēja prasījums par līguma izpildi izpaužas vienīgi kā prasījums par samaksas piedziņu (esošajā lietā par to nav strīda, jo VNĪ visus maksājumus veicis), nevis kā prasījums par piekļuvi objektam un darbu veikšanu tajā pretēji īpašnieka gribai. Tādējādi, ja prasījums ir acīmredzami nepamatots, tad arī tā sasniegšanai vērstais nodrošinājums – liegums – nav pieļaujams.
Juridiski uzliktais liegums ir pretlikumīgs un nav savietojams ne ar būvniecības līguma dabu, ne ar samērīgu prasības nodrošinājumu. Tiesas lēmuma motīvu daļā nav izvērtēta ne lieguma pieļaujamība un samērīgums, ne arī lietas apstākļi, kas ļautu tiesnesim secināt, ka VNĪ uzteikums bijis nepamatots un ka RERE prasība par personisku līguma izpildījumu pirmšķietami varētu būt pamatota.
Šāda lēmuma sekas var būt dramatiskas – iepirkumu ietvaros būvnieki varētu solīt neiespējamas lietas (cenu), bet pēc uzvaras prasīt pasūtītājam papildu laiku, naudu, izvirzīt citas prasības. Tad publisko iepirkumu mērķis un publisko līdzekļu izšķērdēšanas novēršana kļūst tikpat bezjēdzīga kā veca butaforija repertuārā neesošai izrādei.
Nereti būvniecības turpināšana ir “sasieta” ar finansējuma pieejamību. Nav finansējuma – nav būvdarbu (objekta), un otrādi. Draudi ar liegumu ir izcils veids, kā piespiest pasūtītāju objekta īstenošanas vārdā piekrist jebkādām būvnieka prasībām.
Būvnieka rīcība, vairāk nekā 20 miljonu vērtā sabiedriski nozīmīgā projektā prasot liegumu, vērtējama kā klaji negodprātīga. Īpaši apstākļos, kad bijis pieejams cits nodrošinājums, kas varētu aizsargāt gan būvnieka patieso mantisko interesi – peļņu (līgumā noteiktajā vien dažu procentu apmērā) un iespējamos zaudējumus, gan būtu samērīgi VNĪ un sabiedrības interesēm.
Rīcība, kas ir pretēja labai ticībai un vērsta uz likuma apiešanu, nevar baudīt tiesas aizsardzību. Ne velti Civillikuma 1. pants noteic, ka tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības. Tāpēc šis ir brīdis, kad tiesu varai jābūt maksimāli efektīvai un taisnīgai, lai pēc iespējas ātrāk tautas mīlētais teātris varētu atgriezties Smiļģa mājā. Pirmie soļi jau ir sperti – nupat lēmuma, ar kuru uzlikts liegums, prettiesiskumu atzinusi Ģenerālprokuratūra. Gaidām otro cēlienu!
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
