Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kā uzvarēt daudzos valsts un pašvaldību iepirkumos, kā nesamaksāt par būvmateriāliem un pakalpojumiem, kā ievest maksātnespējā uzņēmumus, kā naudu no Latvijas pārcelt uz Vidusjūras reģionu un mācīt vientiešus, kā celt pašapziņu, - to visu demonstrē uzņēmēja Gata Zonberga (attēlā) un viņa biznesa kompanjones, dzīvesbiedres un bērna mātes Ksenijas Mlikovas pieredze.

Vietnes Instagram cienītāju aprindās ir pazīstama influencere, sieviešu pašnovērtējuma celšanas mentore, luksusa dzīves veida reklamētāja K. Mlikova. Raugoties viņas Instagram konta ierakstos, rodas jautājums, vai patiesi pievilcīgā dāma ar sieviešu pašapziņas celšanas kursiem sapelnījusi tik daudz naudas, lai piekoptu miljonāra cienīgu dzīvesveidu Monako, Francijas un Itālijas piejūras pilsētās?

Dati Latvijas un Francijas uzņēmumu reģistros un publiski pieejamā informācija liecina, ka naudu patiesi ir iespējams iegūt un to viegli tērēt Vidusjūras reģionā, taču ne ar sieviešu pašapziņas celšanu.

K. Mlikovai Latvijā bija un faktiski joprojām ir kopīgs bizness ar G. Zonbergu. Viņiem piederēja un pieder vairāki būvniecības uzņēmumi, tādi kā SIA “Buildimpeks”, SIA “ZFF”, SIA “Zeng”. Pateicoties uzvarām valsts un pašvaldību iepirkumos, vēl pirms dažiem gadiem caur tiem apgrozījās apjomīgas naudas summas.

Piemēram SIA “Buildimpeks” apgrozījums 2021.gadā bija 6,38 miljoni eiro, peļņa - 23 399 eiro. Uzņēmumā 90% kapitāldaļu piederēja SIA "ZFF", kurā 57,14% pieder G. Zonbergam, bet 42,86% - K. Mlikovai. Atlikušie 10% kapitāldaļu abu biznesa partnerim Edijam Ekmanim. G. Zonbergs un K. Mlikova ir arī būvniecības uzņēmumu SIA “Zeng” un SIA “ZFF” dalībnieki un patiesā labuma guvēji.

Lai arī Zonberga-Mlikovas biznesam vairāku gadu garumā spīdējusi veiksme - viņu uzņēmumi uzvarējuši ļoti daudzos valsts un pašvaldību iepirkumos, taču kopš 2021. gada abu biznesu sākusi vajāt uzkrāto parādu ēna.

Šā gada aprīlī informācijas apstrādes kompānijas “Lursoft” blogā “Iepirkumi būvniecības nozarē. Kuri uzņēmumi uzvar konkursos visbiežāk?” lasāms: “Pētot būvniecības iepirkumos uzvarējušo kompāniju statusu, redzams, ka trīs uzņēmumiem, kuri vēl pērn pasludināti par konkursu uzvarētājiem, šobrīd ir tiesiskās aizsardzības process. Viens no tiem ir SIA “ZENG”, kas 2022. gadā atzīts par uzvarētāju divos VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” publiskajos iepirkumos par slimnīcas vajadzībām nepieciešamo būvdarbu veikšanu no 2022. līdz 2026. gadam.

Tiesiskās aizsardzības process SIA “ZENG” pasludināts pagājušā gada novembrī, tāpat arī „Lursoft” datu bāzē atrodama informācija par vairākiem desmitiem kavēto maksājumu, kuru apmaksu nav veicis minētais būvkomersants. Jānorāda, ka pēdējos gados SIA “ZENG” strādājis ar mainīgiem rezultātiem – 2017. gadā tā apgrozījums bija 12,18 milj. EUR, bet jau nākamajā saruka līdz 3,32 milj. EUR, bet 2019.gadā nesasniedza pat 1 milj. EUR.

Tomēr jau 2020. gadā SIA “ZENG” izdevās apgrozījumu atkal kāpināt līdz 9 milj. EUR. „Lursoft” pieejamais gada pārskats rāda, ka 2021. gadā būvkomersants apgrozīja 6,85 milj. EUR. „Lursoft” datu atlases rezultāti, apkopojot datus par būvniecības uzņēmumiem, kas 2022. gadā uzvarējuši publisko iepirkumu konkursos, rāda, ka tiesiskās aizsardzības process pasludināts arī SIA “ENFORT” un SIA “ Buildimpeks”. Tāpat kā SIA “ZENG”, arī SIA “ Buildimpeks” patiesie labuma guvēji ir Ksenija Mlikova un Gatis Zonbergs.

Pētījuma sagatavošanas brīdī SIA “ Buildimpeks” aktuāli četri liegumi, tāpat arī Lursoft datu bāzē pieejama informācija par vairāk nekā 130 kavētiem maksājumiem. Jānorāda, ka SIA “ Buildimpeks” tiesiskās aizsardzības process, gluži tāpat kā SIA “ZENG”, reģistrēts aizvadītā gada novembrī. Jāpiebilst, ka tajā pašā nedēļā SIA “ Buildimpeks” arī pasludināts par uzvarētāju Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra izsludinātajā konkursā par projektēšanas dokumentācijas izstrādi, būvdarbiem un autoruzraudzību Ādažu nacionālajā mācību centrā Kadagā. Līgumcena – 57,95 tūkst. EUR. Kopumā uzņēmums pērn uzvarējis piecos publisko iepirkumu konkursos.”

Uz šo brīdi jau faktiski visiem Latvijā reģistrētajiem G. Zonberga un K. Mlikovas uzņēmumiem uzlikti liegumi un pasludināta maksātnespēja.

Loģisks jautājums – kādēļ tik pēkšņi pāra biznesā radusies sūce? Publiski pieejamā informācija liecina, ka G. Zonberga un K. Mlikovas uzņēmumi palikuši parādā apakšuzņēmējiem un būvmateriālu tirgotājiem. Ja reiz ir tik daudz apjomīgu valsts un pašvaldības pasūtījumu, no kurienes gan parādiem rasties?

Atbilde rodama Francijas uzņēmumu reģistra datos. Tur redzams, ka tieši ap to laiku kad G. Zonberga un K. Mlikovas uzņēmumiem Latvijā sākušās nepatikšanas jeb problēmas ar parādu atmaksāšanu, kavētajiem maksājumiem, precīzāk ar nemaksāšanu, kāds Gatis Zonbergs no Latvijas ar Aizkrauklē izdotu pasi Francijas dienvidos pie Vidusjūras Nicas pilsētā reģistrējis uzņēmumu ar tādu pašu nosaukumu kā Latvijā “Zeng”. Uzņēmums Nicā reģistrēts 2021. gada novembrī. Tā direktors un arī 100% patiesā labuma guvējs ir G. Zonbergs. Uzņēmuma pamatkapitāls 10 000 eiro.

Uzņēmuma darbības veids būvniecība, ēku rekonstrukcija, remonts – līdzīgi kā Latvijā reģistrētajam SIA “Zeng” un pārējiem Zonberga-Mlikovas uzņēmumiem Latvijā.

Tātad 10 000 eiro, ko ieguldīt Nicā reģistrētajā uzņēmumā, G. Zonbergam bija, bet viņa uzņēmumiem Latvijā, lai apmaksātu apakšuzņēmējiem un piegādātājiem parādus, naudas nebija.

Nauda jau nekur nepazūd. Tā par savu klātbūtni parasti liek manīt. Arī G. Zonberga un K. Mlikovas gadījumā apjomīgas un šķietami viegli nopelnītās naudas klātbūtne jaušama K. Mlikovas fotoreportāžās Instagram. Tur tiek reklamēta 20 gadu garumā gūtā pieredze sieviešu pašapziņas celšanā. Spriežot pēc fotogrāfijās redzamā, saskaņā ar K. Mlikovas skolu, sievietes pašapziņa strauji ceļas, iepērkoties dārgo zīmolu veikalos Vidusjūras valstu pilsētās un apmeklējot dārgās, vienkāršam cilvēkam grūti pieejamās vietas, kurās pulcējas pasaules miljonāri.

Tikmēr garajās tiesvedību rindās sastājušies no K. Zonberga un K. Mlikovas uzņēmumiem naudu nesaņēmušie. Viņiem atliek vien klikšķināt Instagram un prātot, kā celt savu pašapziņu, gaidot kārtējo tiesu institūciju lēmumu parādu piedziņas lietās.

Novērtē šo rakstu:

150
13

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

FotoIr kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Lasīt visu...

21

Bez Amerikas. Ai un vai!?

FotoStarptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
Lasīt visu...

12

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

Foto2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Lasīt visu...

21

Valoda kā attieksme

FotoŠogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Lasīt visu...

3

Vai tad jūs tiešām nejūtat, cik pasakainā drošībā ir mūsu valsts? Pateicoties mums!

FotoŠī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Lasīt visu...

21

Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla kognitīvā disonanse

FotoPavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Lasīt visu...

18

Latviešiem – ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš

FotoLatvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi