„Būtu tik cilvēks, pants atradīsies”: Latvijā visi ir vienlīdzīgi likuma priekšā, bet daži ir vienlīdzīgāki par citiem
Vladimirs Lindermans17.01.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šajās dienās ir nodotas tiesā to Latvijas žurnālistu lietas, kuri sadarbojušies ar portāliem “Sputnik Latvija” un “Baltnews”. Rakstu “lietas” daudzskaitlī, jo prokuratūra ir sadalījusi sākotnēji kopējo krimināllietu pret 14 žurnālistiem (tai skaitā mani) individuālās lietās.
Sadalīšanas mērķis ir acīmredzams: 14 žurnālisti reizē uz apsūdzēto sola – tas ir skandāls. Vistīrākais uzbrukums vārda brīvībai. Pat savā pašreizējā verdziskajā stāvoklī plašsaziņas līdzekļi nevarētu ignorēt šādu prāvu.
Savukārt, ja tiesā pa vienam, dažādos laikos, skandāls nogludinās, un plašsaziņas līdzekļi ierobežosies ar lakoniskiem un sausiem ziņojumiem.
Īsumā atgādināšu Valsts drošības dienestā 2020. gadā uzsāktās lietas būtību.
Portāli “Sputnik Latvija” un “Baltnews” ietilpst Starptautiskās informācijas aģentūras “Rossija segodņa” struktūrā. Šīs aģentūras ģenerāldirektors ir TV raidījumu vadītājs Dmitrijs Kiseļovs. Viņš ir iekļauts Eiropas Savienības sankciju sarakstā.
VDD un prokuratūras viedoklis ir šāds: sadarbojoties ar “Rossija segodņa”, žurnālisti pārkāpuši personīgi pret D. Kiseļovu ieviesto sankciju režīmu. Tāpēc tiek saukti pie atbildības pēc Latvijas Krimināllikuma 84. panta “Starptautisko organizāciju un Latvijas Republikas noteikto sankciju pārkāpšana”.
Tagad nepievērsīšos lietas politiskajam aspektam, kā arī tiem juridiskajiem argumentiem, kurus labāk būtu pietaupīt tiesas sēdei. Īsumā skaršu tikai vienu fundamentālu principu.
Proti, likumu nedrīkst piemērot selektīvi. Ja pilsonis X un pilsonis Y ir veikuši vienādas darbības un X darbības ir atzītas par prettiesiskām, tad prettiesiskas ir arī Y darbības. Atšķirties var sods, kas ir atkarīgs no daudziem apstākļiem, nevis pats darbību novērtējums.
Tajā pašā 2020. gadā, kad tika uzsākts process pret žurnālistiem, Jūrmalā notika Eiropas čempionāts pludmales volejbolā. Tajā piedalījās gan Latvijas, gan Krievijas sportisti. Acīmredzami abu valstu volejbola federācijas cieši sadarbojās savā starpā.
Bet Viskrievijas volejbola federācijas Novērošanas padomes priekšsēdētājs tak ir – ak, šausmas! – Nikolajs Patruševs. Nevis propagandists D. Kiseļovs, bet viens no Krievijas politikas veidotāju šaurā loka. Eiropas Savienības sankciju sarakstā – kopš 2014. gada.
Taču kaut kā neesmu dzirdējis, lai pie Latvijas volejbola federācijas vadītājiem vai sportistiem ar kratīšanu būtu ieradušies Valsts drošības dienesta darbinieki.
Vēl viens piemērs. Krievijā ir tāda valsts korporācija “Roskosmos”. 2020. gadā tās priekšgalā bija Dmitrijs Rogozins, kas atrodams tajā pašā ES “melnajā sarakstā”. Kas nemaz netraucēja Eiropas Kosmosa aģentūrai (EKA) sadarboties ar “Roskosmos”. Citu starpā – kopīgi izstrādāt Marsa izpētes projektu.
Latvija kļuva par asociēto EKA dalībvalsti. EKA un “Roskosmos” sadarbības līgumi kļuva saistoši arī Latvijai. Tātad Latvijas amatpersonas un zinātnieki pastarpināti sadarbojās ar Krievijas iestādi, kuras vadītājs bija persona no sankciju saraksta. It kā būtu jāsauc palīgā un jāceļ trauksme. Bet VDD pat nesakustējās.
Ar ko šī situācija tiesiskajā ziņā atšķiras no mūsējās? Gan Dmitrijs Kiseļovs, gan Dmitrijs Rogozins ir bijuši Krievijas valstij piederošo juridisko personu ģenerāldirektori. Sankciju pret pašām juridiskajām personām tobrīd nav bijis. Kur ir principiāla atšķirība? Es to neredzu.
Toties es redzu, ka nupat acu priekšā Latvijā sabrūk tiesību pamatprincipi, kurus nomaina cinisks sauklis “Būtu tik cilvēks, pants atradīsies”.
Seko mums 
Partiju apvienības Jaunā Vienotība un partijas Vienotība valdes, kā arī Saeimā pārstāvētā frakcija vienbalsīgi atbalsta Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa iniciēto sarunu uzsākšanu par iespējamu koalīcijas paplašināšanu.
Kā tā varēja būt, ka no partijas "Jaunā konservatīvā partija" (vēlāk "Konservatīvie") par izglītības un zinātnes (!) ministru bija cilvēks, kas tagad savā socmediju kontā vicina varavīksnes karogu?
Partijas “Gods kalpot Rīgai” valde, kuras sastāvā esmu es un arī pašvaldības deputāti, pieprasām nekavējoties no Rīgas Rātsnama noņemt izkārto varavīksnes krāsu karogu, kas simbolizē atbalstu “PRAIDA” un “LGTB” kopienai. Šī karoga izkāršana neatbilst noteiktajiem normatīviem par valsts karogu izkāršanu pie sabiedriskām ēkām, un šis lēmums nav debatēts un atbalstīts kādā no Rīgas domes sēdēm.
Policijas nolaidība, nenovēršot vīrieša īstenotu jaunas sievietes vajāšanu, apdraudēšanu un galu galā – nonāvēšanu, ir atgriezusi publiskajā telpā jautājumu par Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (turpmāk – Stambulas konvencijas) ratifikāciju. Latvijas valdība šo konvenciju parakstīja jau 2016. gadā, tomēr šādai rīcībai ir tikai politisks, bet ne juridisks spēks. Lai konvencija taptu patiešām saistoša, nepieciešama parlamenta rīcība ratifikācijas veidā, kam jau septiņus gadus pietrūkst deputātu vairākuma.
Tas, protams, ir simboliski, ka Latvijas Saeima nolēmua vēlēt Latvijas prezidentu 31. maijā – Pasaules dienā bez tabakas (World No Tobacco Day).
Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija uzskata, ka šajā saspringtajā ģeopolitiskajā situācijā, kāda valda pasaulē, nav īstais laiks, kad Latvija var ļauties eksperimentiem valsts prezidenta izvēlē, tāpēc balsojumā par valsts prezidentu deputāti atbalstīja ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, kuram ir visatbilstošākā pieredze un zināšanas šodienas apstākļiem.
Kurta Vonnegūta romānā "Kaķa šūpulis" var atrast Bokonona dziesmiņu, kas ir gana dziļdomīga: Žūpa, kas parkā uz soliņa dzied, Mednieks, kas tīģeru medībās iet, Ķīniešu zobārsts, Angļu karaliene Ir mezgliņi, ko viens pavediens sien. Smalks, smalks pavediens – Tik dažādi ļaudis, bet kamoliņš viens.
Kurš
Laikā, kad tik daudz emociju un spraigu cīņu uz ledus, sāncensības gars pēkšņi pārņēmis arī gluži negaidīti saformējušos komandu – Latvijas psihiatrus. Lai arī patīkamāk noteikti būtu svinēt Latvijas svarīgāko uzvaru, diemžēl nāksies brīdi uzkavēties arī šajā publiskās diskusijas laukumā, īsi atvairot izdarītos metienus pa maniem vārtiem.
Tā vien izskatās, ka pašreiz izvirzītajiem valsts prezidenta amata kandidātiem nav cerību iekarot Rīgas pili, jo nevienam nav nav tik liela atbalsta, lai saņemtu ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. To lieliski apzinās arī politiķi.
