Iesaki rakstu: 
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Šobrīd akcenti no diskusijām par partiju darbu Eiroparlamentā pārcelti uz jautājumu par debašu valodu, īpašu sitienu dodot pa sabiedriskajiem medijiem. Sabiedrības uzmanība novirzīta no būtiskiem sociālpolitikas un ekonomikas jautājumiem uz strīdu par to, vai ar likumu atļautam saturam krievu valodā ir vieta sabiedriskajos medijos, šāda satura veidošanu pielīdzinot Kremļa politikas atbalstīšanai.
Publiskajā telpā radīts iespaids, ka debates krieviski tiks rīkotas, Latvijas Televīzijai sašaurinot saturu latviešu valodā. LTV darbinieki un žurnālisti tiek dēvēti par nodevējiem un latviešu valodas ienaidniekiem. Tā nav taisnība. Vienlaikus LTV vadība nepietiekami iesaistās savu žurnālistu aizsardzībā un nepietiekami skaidro sabiedrībai pieņemtos lēmumus.
Integrācijas un mediju politika ir politiķu rokās, tai skaitā to, kuri piedalījās piketā pret priekšvēlēšanu saturu krievu valodā. Politiķiem labi zināms, kādā veidā likumīgi ietekmēt satura veidošanu – iesniegt likumpojektus, piedalīties mediju politikas pamatnostādņu izstrādāšanā, iestrādāt prasības medijiem likumos. Vajadzības gadījumos Saeima likumus pieņēmusi pat vienā svētdienas vakarā. Taču šobrīd arī varas partiju politiķi uzvedas tā, it kā šīs iespējas būtu atņemtas.
Latvijas Žurnālistu asociācija aicina sabiedriskos medijus plašāk skaidrot savas idejas, iesaistīties saturīgā dialogā. Piemēram, kādi dati, pētījumi un apsvērumi liecina, ka pirmsvēlēšanu satura plāns krievu valodā ir sabiedrībai vajadzīgs; kādi ir secinājumi par 2022. gada Saeimas pirmsvēlēšanu laika saturu krievu valodā.
Savukārt politiķus aicinām nepazemot demokrātiju, nediskreditēt žurnālistus īslaicīgu mērķu vārdā. Dzīve Latvijā turpināsies arī pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām, un uzticami mediji sabiedrībai būs ļoti vajadzīgi.
Seko mums 
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
