Būtu labi izbeigt spēlēt politisko teātri un mēģināt savus politiskos lēmumus apmaksāt uz dzelzceļnieku rēķina
Aivars Strakšas02.03.2024.
Komentāri (28)
Iesaki rakstu: 
Par VAS "Latvijas dzelzceļš" 2023. gada neauditētajiem finanšu rezultātiem. Nekādu pārsteigumu. Samazinoties pārvadāto kravu apjomiem, palielinās no valsts budžeta finanšu līdzsvara nodrošināšanai izmaksājamo kompensāciju apjoms. Tas ir tikai loģiski, jo dzelzceļa infrastruktūras izmaksas nevar tikt proporcionāli samazinātas un nav tieši atkarīgas no tā, vai diennakts laikā kādā ceļa posmā brauc viens vai desmit vilcieni.
2023. gada finanšu rezultāts ir zaudējumi 32,4 milj. eiro, kas ir par 8 milj. jeb 33% vairāk nekā 2022. gadā.
Ja finanšu rezultātu koriģējam ar saņemtajām dividendēm no koncerna meitu uzņēmumiem, tad pamatdarbības zaudējumi 2023. gadā ir 41,5 milj. eiro, kas ir jau par 12,6 milj. jeb 43% vairāk nekā iepriekšējā gadā.
2023. gadā kopējais vilcienu-km skaits salīdzinājumā ar 2022. gadu ir samazinājies par 9,1%, no tiem kravu pārvadājumos par 27,7%, savukārt vilcienu-km skaits pasažieru pārvadājumos ir palielinājies par 4,1%.
Kravu pārvadājumu apjoms 2023. gadā bija 15 636 tūkst. tonnu, kas ir par 5 952 tūkst. tonnu jeb 27,6% mazāk nekā 2022. gadā, kad tika pārvadātas 21 588 tūkst. tonnu.
Koncerna finanšu rezultāts ir zaudējumi 3,2 milj. eiro, taču jāņem vērā 32,4 milj. eiro zaudējumi no ieņēmumos ieskaitītajām kompensācijām par infrastruktūras izmantošanu. Tātad kopā 35,6 milj. eiro, kas ir par 30% vairāk nekā iepriekšējā gadā.
Visi VAS "Latvijas dzelzceļš" koncerna meitas uzņēmumi ir strādājuši ar peļņu.
Kā redzam, finanšu rezultāts ir tieši atkarīgs no pārvadāto kravu apjoma. Savukārt kravu apjoms ir tieši atkarīgs no politiskiem lēmumiem. Mazāk kravu - lielākas valsts budžeta dotācijas. Viss vienkārši.
Pašreizējais valsts parāds uzņēmumam ir 46,8 milj. eiro.
Kopā ar no valsts budžeta jau piešķirtajiem 35,6 milj. eiro pasažieru infrastruktūras uzturēšanai 2023. gada kopējais nepieciešamais valsts finansējums ir 68 milj. eiro, kas ir 36% no pamatdarbības ieņēmumiem.
Šajā ziņā VAS "Latvijas dzelzceļš" beidzot ir gandrīz nonācis Eiropā, kur dzelzceļa infrastruktura pārsvarā tiek uzturēta no valsts budžeta līdzekļiem tieši tāpat kā autoceļu infrastruktūra. Tāda ir politiskā izšķiršanās. Tāpēc būtu labi izbeigt spēlēt politisko teātri un mēģināt savus politiskos lēmumus apmaksāt uz dzelzceļnieku rēķina.
Satiksmes ministrs ir devis uzdevumu meklēt un atrast „angliski runājošas kravas”. Ar interesi sekošu līdzi panākumiem šajā jomā. Tāpēc, iespējams, nākošgad „LDZ Cargo” gada pārskatam būs pievienota arī diagramma ar kravu izcelsmes valodām.
No izmaksu pozīcijām īpašu interesi izraisa izmaksas pētniecības un attīstības darbiem 5 milj. eiro apmērā. Nešķiet īpaši samērīgi "bada" laikiem. Dzelzceļa tehnoloģiju jomā LDz savu kompetenci diemžēl faktiski ir zaudējis. Varbūt pētniecības darbi lingvistikas jomā, mācot kravām angļu valodu, vai kvantu teorijas pielietojums dzelzceļa kravu/pasažieru pārvadājumu jomā?
Finansējums nopietns, un arī tēmai ir jābūt ar attiecīgām pretenzijām. Turklāt pētniecības darbi gandrīz pilnā apmērā veikti pašu spēkiem. Pieci miljoni eiro ir kādu 150 zinātnieku darba alga gada garumā. Nopietns atspaids Latvijas zinātnei. Cerams, ka pētniecības darbi rezultēsies ar kādu taustāmu rezultātu.
Iespējams, ka atbildi uz šo un citiem jautājumiem varēs iegūt pēc pilna gada pārskata publicēšanas.
https://www.ldz.lv/.../LDz_neauditets_gada_parskats_2023.pdf
Seko mums 
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
